Facebook
Twitter
Youtube
Instagram
Draugiem.lv

LIZDA lūdz koriģēt Augstskolu likuma grozījumus par valsts augstskolas padomes locekļa amata atlīdzību

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vērsusies pie Saeimas politiķiem, lūdzot izslēgt Augstskolu likuma grozījumos 2. lasījumā apstiprināto likuma normu, kas nosaka, ka valsts augstskolas padomes locekļa amata atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar augstskolas vidējo akadēmiskā personāla atalgojuma līmeni – padomes locekļiem mēneša atalgojumu pielīdzinot augstskolas iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidējam atalgojumam un padomes priekšsēdētājam tiek noteikts 1,5 reizes lielāks atalgojums kā padomes locekļiem.

 

LIZDA atgādina, ka Augstskolu likuma grozījumu procesā arodbiedrība jau iepriekš vairākkārtīgi uzsvēra, ka pašreizējā valsts finansējuma ierobežojuma apstākļos, kad akadēmiskā personāla darbs ilgstoši netiek pietiekoši atalgots, augstskolas bieži nevar atļauties uzņemties finansiālas saistības, piešķirot padomes locekļiem atalgojumu, kā arī apmaksājot padomes locekļu transporta, uzturēšanās, un dažos gadījumos, iespējams, arī tulkošanas, izdevumus.

LIZDA vērš uzmanību, ka valsts augstskolu budžeta izdevumi, kas iekļauj arī akadēmiskā personāla atalgojumu, ir ļoti atšķirīgs – no nepilniem 3 miljoniem euro gadā, līdz pat 88 miljoniem euro gadā. Tādejādi, atalgojums padomes locekļiem augstskolās arī būs ļoti atšķirīgs – dažos gadījumos veidojot 1,4% no akadēmiskā personāla darba samaksas līdz pat 19% no akadēmiskā personāla atalgojuma.

Beidzoties Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, kas sākotnēji paredzēti padomju atalgojumam, augstskolām būs problemātiski no saviem līdzekļiem samaksāt padomes locekļiem algu. Provizoriskie aprēķini parāda, ka augstskolām būs jāatrod papildus finanšu līdzekļi (no 80 000 līdz pat 500 000 euro gadā), lai nodrošinātu padomes locekļu atalgojumu.

Saskaņā ar grozījumiem Augstskolu likumā paredzēts, ka augstskolas padome ir augstskolas koleģiālā augstākā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošina augstskolas darbību atbilstoši augstskolas attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem, un, ka augstskolas padomes locekļi ir valsts amatpersonas. Pēc būtības augstskolu padomes funkcijas attiecīgās augstskolas līmenī ir paredzētas līdzīgas, kā, piemēram, Valsts kontroles padomes funkcijas Valsts kontroles līmenī. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 2.panta pirmā daļa nosaka to valsts un pašvaldību institūciju loku, uz kuru darbiniekiem un amatpersonām attiecas Atlīdzības likuma darbība, tajā skaitā, uz gan uz valsts dibinātu augstskolu, gan uz Valsts kontroles amatpersonām un darbiniekiem. Atlīdzības likumā tiek noteikts arī Valsts kontroles padomes locekļu atalgojums, piesaistot to Atlīdzības likumā noteiktajam bāzes mēnešalgas apmēram. Tādēļ nav saprotams, ka augstskolu padomes locekļu atalgojums tiek noteikts Augstskolu likumā un tiek piesaistīts vidējam augstskolas akadēmiskā personāla atalgojumam, nevis tiek noteikts Atlīdzības likumā un tiek piesaistīts bāzes mēnešalgas apmēram, uz kā pamata tiek noteiktas mēnešalgas Atlīdzības likumā.

LIZDA uzskata, valsts augstskolu padomes locekļu atalgojuma noteikšanai nav nepieciešams veidot izņēmuma precedentu, un padomes locekļu atalgojums jānosaka atbilstoši Atlīdzības likumam.