Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lūdz piešķirt piemaksu pedagogiem, t.sk, atbalsta personālam, kā arī skolotāju palīgiem un citiem tehniskajiem darbiniekiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai ārkārtējās situācijas laikā.
LIZDA, atsaucoties uz Ministru kabineta (MK) 28.09.2021. noteikumiem Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” un MK 09.10.2021. rīkojumu Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, norāda uz pedagogu, atbalsta personāla un tehnisko darbinieku darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības uzliesmojumu un tās seku novēršanu, tāpēc rosina piešķirt piemaksu 75 procentu apmērā no stundas algas likmes.
Pamatojums piemaksu piešķiršanas nepieciešamībai
Izglītības iestāžu darbiniekiem, kuriem nav iespējams nodrošināt attālinātā darba iespēju, darbs šī brīža situācijā, kad Covid-19 infekcija atkal turpina strauji izplatīties, ir saistīts ar palielinātu darba apjomu (regulāras dezinfekcijas, pastiprināta epidemioloģisko prasību ievērošanas un testēšanas rezultātu uzraudzība izglītojamiem un darbiniekiem u.tml.), kā arī ar paaugstinātu risku darbinieka drošībai, veselībai un līdz ar to arī ar paaugstinātu psiholoģisko slodzi. Īpaši jāakcentē pedagogu slodzes palielinājums situācijās, ja kādā no izglītojamo grupām ir nonākusi karantīnā, kad ir nepieciešama operatīva pāreja uz attālinātām mācībām, vai arī gadījumos, kad pedagogam jāveic hibrīddarbs, vienlaicīgi nodrošinot kā attālinātās, tā arī klātienes mācības. LIZDA norāda uz ļoti lielu darba slodzes paaugstināšanos izglītības iestāžu vadītājiem, uz kuriem balstīta visa atbildība MK noteikumu izpildē, tostarp atšķirīgā darba organizācijā izglītības iestādē.
Attiecībā uz pedagogiem LIZDA norāda, ka atbilstoši Darba likuma 66.panta pirmajai daļai darbiniekam, kas veic ar īpašu risku saistītu darbu (darbu, kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu saistīts ar paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai paaugstinātu risku darbinieka drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar citiem darba aizsardzības pasākumiem), nosaka piemaksu.
Attiecībā uz tehniskajiem darbiniekiem LIZDA norāda, ka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15.panta pirmajai daļai amatpersona (darbinieks) saņem speciālās piemaksas par darbu (dienestu), kas saistīts ar īpašu risku, kas saistīti ar amata (dienesta, darba) specifiku. Saskaņā ar šī paša likuma 15.panta otro daļu par īpašu risku uzskatāms amats (dienests, darbs), kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu ir saistīts ar tik lielā mērā paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai risku darbinieka drošībai un veselībai, ka to nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar darba aizsardzības pasākumiem.
Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 7.panta pirmo daļu darba devējs nodrošina darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā. Darba vides iekšējā uzraudzība ietver arī darba vides risku novērtēšanu. Savukārt 02.10.2007. MK noteikumu Nr.660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” 18.3.punkts nosaka, ka darba vides riska novērtējums veicams arī gadījumos, ja tiek konstatēta apstākļu pasliktināšanās darba vidē, kas Covid-19 pandēmijas laikā izglītības iestādēs ir nenoliedzams fakts.
Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļos pedagogiem ievērojami pieaugusi darba intensitāte, organizējot un nodrošinot klātienes mācības un kombinētās mācības. Pedagogiem šajā periodā nepārtraukti ir jāpiemērojas darba organizācijas izmaiņām un jārod radoši risinājumi, lai izglītojamajiem būtu iespēja saņemt kvalitatīvu un pilnvērtīgu izglītību. Pedagogu vidū arvien biežāk rodas emocionālā izdegšana, jo darba slodze, kā arī fiziskā, psiholoģiskā intensitāte ir palielinājusies.
Pedagogi sniedzot izglītības pakalpojumu COVID-19 laikā, ir spējuši mobilizēties un nodrošināt valstī noteiktās prasības epidemioloģiskās drošības ievērošanā. Pedagoga pašizolācija rada lielāku spriedzi un slodzi pārējiem pedagogiem. Pedagogiem intensīvāka darba apstākļos ir novērojama veselības pasliktināšanās.
Daļa pedagogu, lai nokļūtu uz darbu, ir spiesti izmantot sabiedrisko transportu, kurā ir lielākas inficēšanās iespējas ar COVID-19 vīrusu un jāņem vērā apstāklis, ka lielākā daļa ir COVID-19 vīrusa vecuma riska grupā, jo Latvijā vairāk kā puse pedagogu ir vecumā virs 50 gadiem.
LIZDA atgādina, ka 2021. gada 3. septembrī vērsās pie Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) ar vēstuli Nr. 177, kurā LIZDA lūdza IZM noteikt piemaksu par papildu darbu izglītības iestādēs, lai varētu nodrošināt 2021. gada 17. augustā Ministru kabinetā pieņemtos noteikumus Nr. 565 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai””.
IZM savā 2021.gada 11.oktobra atbildes vēstulē Nr. 4-10e/21/3516 norāda, ka “Periodā kopš minētajiem noteikumu grozījumiem epidemioloģisko prasību nosacījumi ir mainījušies, tomēr izglītības iestādēs ir saglabājušās prasībās nodrošināt izglītojamo testēšanu, kā arī situācijās, kad izglītojamie ir spiesti ievērot karantīnas apstākļus, pedagogiem mācības jānodrošina gan klātienē, gan attālināti. Ievērojot papildu organizatorisko un pedagoģisko darbu apjomu, kas jāīsteno izglītības iestādē, ministrija izskata iespējas nodrošināt finansiālu atbalstu šo papildu pienākumu kompensācijai šajā semestrī, t.i. periodā līdz š.g. beigām.”
LIZDA lūdz rast iespēju izglītības iestādēs nodarbinātajiem nekavējoties nodrošināt piemaksu par papildus darbu un paaugstināta riska apstākļiem nodrošinot Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu ārkārtējās situācijas laikā.
Gadījumā, ja piemaksas netiks nodrošinātas pirmsskolu, profesionālās izglītības un vispārējās izglītības pedagogiem, atbalsta personālam, kā arī tehniskajiem darbiniekiem steidzamības kārtībā, LIZDA lūdz sniegt rakstisku apstiprinājumu, ka finansējums piemaksu nodrošināšanai netiek noteikts kādai no minētajām darbinieku grupām, norādīt argumentētu pamatojumu šim izņēmumam.
Priekšsēdētāja