Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vērsusies pie Saeimas komisijām un atbildīgās ministrijas, lūdzot pirms galīgā lasījuma svītrot no Augstskolu likuma grozījumiem virkni iniciatīvu, tostarp par 4000 studējošo sliekšņa ieviešanu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), iepazinusies ar likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, izsaka šādus priekšlikumus un komentārus:
- Svītrot likumprojekta 3. panta 3.2 daļas 7. punktu:
“7) nodrošina ne mazāk kā 4000 studējošo;”.
Komentārs: Likumprojekta izskatīšanas gaitā LIZDA un citas nozares organizācijas, kā arī augstskolas, vairākkārt vērsa uzmanību, ka, gan lietišķo zinātņu augstskolu, gan universitāšu statusa kritērijiem jābūt balstītiem uz kvalitatīviem, nevis kvantitatīviem rādītājiem. Nozares pārstāvji un arodbiedrība ir vienisprātis, ka nav objektīva pamatojuma, kāpēc tieši 4000 ir studentu skaita kritērijs universitāšu tipa iedalījumā. Jāņem vērā iedzīvotāju, īpaši jauniešu, skaita samazinājums reģionos. Minētais kvantitatīvais kritērijs ir nepamatots, un var tikt interpretēts kā apzināta rīcība apgrūtinājuma radīšanā tagadējo reģionālo universitāšu pastāvēšanai. Ir tikai likumsakarīgi, ka reģionālajās universitātēs ir mazāks studējošo skaits, un tas nedrīkst kļūt par kritēriju universitātes nosaukuma atņemšanai. 29.01.2021. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti nobalsoja, ka priekšlikums par kvantitatīvo kritēriju – 1000 studējošo lietišķo zinātņu augstskolās, netiek atbalstīts. Līdz ar to, būtu tikai loģiski, ka arī universitāšu statusam nav nepieciešams konkrēts studējošo skaita kritērijs.
- Papildināt likuma 4.panta 3.daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:
“5) veidot augstskolu konsorciju.”
- Papildināt likuma 1. pantu ar jaunu 19. punktu šādā redakcijā:
“Augstskolu konsorcijs – divu vai vairāku augstskolu brīvprātīgi izveidota apvienība uz laiku, lai īstenotu kopīgus stratēģiskos mērķus un prioritāros virzienus, kā arī apvienotu resursus kopēja mērķa sasniegšanai. Konsorcija darbības laikā konsorcijā esošo augstskolu juridiskais statuss un tips netiek mainīts. Konsorcijs ir vidēja termiņa sadarbības modelis, kura laikā konsorcija dalībnieki veic kopīgu darbu studiju programmu un pētniecības attīstībā, jaunu kopīgu studiju programmu un projektu izstrādāšanā, koplieto un optimizē resursus, piesaista finansējumu un veido sadarbību ar ārējiem, t.sk. ar starptautiskiem partneriem, lai sasniegtu konkrētus mērķus un rādītājus atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajai augstākās izglītības institūciju tipoloģijai. Konsorcija izveide var kalpot kā pārejas modelis uz institucionālo integrāciju, tā darbības laikā izvērtējot atbilstošākos integrācijas vai citus turpmākās sadarbības risinājumus. Konsorcija pārvaldības modelis tiek noteikts konsorcija dibināšanas līgumā.”
- Izteikt likumprojekta 14.1 panta teikumu šādā redakcijā:
“Valsts dibināto augstskolu padomes locekļi ir valsts amatpersonas, kas personiski atbild par augstskolas finansiālo darbību.”
Komentārs: Pēc ilgstošām Augstskolu likuma grozījumu diskusijām, joprojām nav skaidrs, kāda būs universitāšu un augstskolu padomju, kuru sastāvā būs ārējās ieinteresētās puses, atbildība. LIZDA vairākkārt uzsvērusi, ka pašreizējā valsts finansējuma ierobežojuma apstākļos, kad akadēmiskā personāla darbs ilgstoši netiek pietiekoši atalgots, universitātes, un it īpaši mazākas lietišķo zinātņu augstskolas, nevar uzņemties finansiālas saistības, veidojot padomes institūciju, un piešķirot padomes locekļiem atalgojumu. Savukārt, sagaidīt, ka padomes locekļi būs motivēti strādāt atbildīgi un ieinteresēti bez atalgojuma, ir bezatbildīgi. LIZDA rosināja dot iespēju pašām universitātēm un augstskolām autonomi lemt par padomes izveidi. Pašlaik noteiktās padomes funkcijas, pienākumi un atbildība ir pārāk plaši, praksē būs grūti atdalīt padomes kā lēmējvaras un rektora kā izpildvaras funkcijas. LIZDA rosina Saeimu atkārtoti skatīt universitāšu un augstskolu padomju atbildību.
- Papildināt likumprojektu, izsakot likuma 78.panta 8.daļu šādā redakcijā:
“(8) Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, paredz tajā finansējumu augstskolu padomju darbības finansēšanai, kā arī var paredzēt ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.”
Komentārs: LIZDA uzskata, ka vērienīgo augstskolu likuma grozījumu – reformu kontekstā nepieciešamas palielināt valsts finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Reformas ilgtermiņā nebūs iespējams kompensēt ar ES finansējumu, un valsts finansējuma palielinājums reformu ieviešanai būtu loģisks, pārdomāts ilgtermiņa risinājums. Reformu projekts nesniedz pietiekoši korektu informāciju par finanšu resursu sadalījumu. Nepieciešami detalizētāki aprēķini par finansiālo ietekmi un atbilstošs finanšu resursu nodrošināšanas plāns. LIZDA vērš uzmanību, ka augstskolu tipoloģijas maiņa ietekmēs valsts finansējuma piešķiršanu augstākās izglītības iestādēm, kas, savukārt, var apdraudēt jau tā nepietiekamo darba samaksu akadēmiskajam personālam un zinātniekiem.
- Izslēgt no likumprojekta pārejas noteikumiem punktu:
“64. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. augustam izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus Izglītības likumā, Augstskolu likumā un Profesionālās izglītības likumā, kuri paredz koledžu institucionālās darbības regulējumu profesionālās izglītības sistēmā.”
Komentārs: Nav atbalstāma koledžu statusa pazemināšana no augstākās izglītības iestādes uz profesionālās vidējās izglītības iestādi. LIZDA izsaka nožēlu, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, izskatot Augstskolu likuma grozījumus otrajam lasījumam, nevēlējās iedziļināties un izprast koledžu lomu un vietu augstākās izglītības sistēmā, apdraudot koledžu turpmāko sekmīgo darbu Latvijā. Koledžu institucionālās darbības regulējums profesionālās izglītības sistēmā, kā to paredz Saeimas komisijas atbalstītā likumprojekta pārejas noteikumi, nevis stiprinās koledžas, bet nepamatoti sašķels līdz šim vienoto augstākās izglītības telpu Latvijā, mazinot koledžu lomu un prestižu, kā arī kvalitāti Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras piektā līmeņa speciālistu sagatavošanā un nepamatoti veicinās tehnikumu darbības un uzdevumu dublēšanu koledžās. LIZDA atbalsta Latvijas Koledžu asociācijas iesniegto priekšlikumu redakciju.
LIZDA uzskata, ka trīs gadu pārejas periods, un padomju ieviešanai tāds vispār nav norādīts, ir pārāk īss laiks, lai universitātes un augstskolas sagatavotu nepieciešamās izmaiņas iekšējos normatīvajos dokumentos, un spētu pārkārtoties atbilstoši jaunajiem nosacījumiem. LIZDA iesaka piecu gadu pārejas periodu, tādējādi, būtu iespējams izmantot augstskolu institucionālās akreditācijas un zinātnes vērtējuma rezultātus. Augstākās izglītības iestādēm nozīmīgu reformu ieviešana ir jāveic pakāpeniski un pārdomāti, ar skatu ilgtermiņā. Tādēļ nepieciešams uzklausīt visas ieinteresētās puses, t.sk. sociālos partnerus, lai panāktu vienotāku visu iesaistīto pušu kompromisu un spētu nonākt līdz kvalitatīvam risinājumam augstākās izglītības pilnveidei.