Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzsver, ka monitorē problēmas, kas radušās valsts budžeta mērķdotācijas jautājumos un meklē risnājumus to pārvarēšanai. Tāpat uzsveram, ka mērķdotāciju apmēru, t.i., “gala naudu”, ko nepieciešams pārskaitīt pedagogu algu izmaksai, rēķina Izglītības un zinātnes ministrija nevis arodbiedrība, kā rezultātā LIZDA šobrīd iesaistās savu biedru interešu aizstāvēšanā un meklē citu institūciju iespējamās kļūdas un iespējamos iemeslus darba algas samazinājumam.
Tādējādi atkārtoti uzsveram: LIZDA nerēķina un nedala naudu algām, bet seko, lai viss solītais un panāktais tiktu korekti ieviests praksē!
*Pētām – kur un kā ir izlietota 2023. gadā no valsts budžeta papildus panāktā nauda (62 milj.eiro no 01.01.2023. + 14 milj.eiro no 01.09.2023.).
*Kopā 2023. gadā algām ir + 150 milj.eiro, kas iekļauj arī pašvaldības finansējuma daļu un visu pedagogu algu paaugstinājumu no pirmsskolām līdz augstskolām.
*Mums ir aizdomas, ka aprēķini tomēr nav korekti. To skaidrosim sanāksmē ar IZM, kas plānota 19.10.2023.
Iespējamie iemesli darba algas samazinājumam, ko LIZDA apkopojusi:
1. Piešķirtā valsts budžeta mērķdotācija pedagogu darba samaksai kopumā nepietiek streika vienošanās izpildei (darba slodzes sabalansēšanai un zemākās darba algas likmes paaugstināšanai);
2. Skolēnu skaita samazinājums;
3. Skolēnu skaita izmaiņas izglītības pakāpē. Piemēram, samazinājies skolēnu skaits vidējās izglītības pakāpē, palielinājies pamatskolas pakāpē, jo atšķiras skolēna izmaksas izglītības pakāpē;
4. Darba slodzes samazinājums. Piemēram, pirmsskolas pedagogiem samazina darba slodzi un līdz ar to arī algu, jo pašvaldībai no sava budžeta jānodrošina darba samaksa pedagogiem, kuri strādā ar bērniem 1,5-4 gadu vecumā;
5. Pašvaldība pārdala valsts budžeta mērķdotāciju, atbilstoši pašvaldībā apstiprinātai kārtībai, nolikumam. Piemēram, samazina finansējumu lielai skolai, pārdalot to par labu mazai skolai;
6. Janvārī piešķirtā valsts budžeta mērķdotācija izmantota likmes paaugstināšanai, nevis darba slodzes balansēšanai, piemaksām;
7. Pašvaldība samazinājusi savus ieguldījumus pedagogu darba samaksai;
8. Citos pienākumos iekļauts pagarinātās grupas darbs, minimāli gatavošanās, labošana, konsultācijas;
9. Nav pietiekams pedagoģisko likmju skaits uz izglītojamo speciālās izglītības programmas īstenošanai;
10. Profesionālajās izglītības iestādēm nav piešķirta pietiekama valsts budžeta mērķdotācija;
11. Principa “skolēns pašvaldībā” dēļ nav iespējams apmaksāt visus pienākumus mazajās skolās, tur var apmaksāt vai nu tikai kontaktstundas vai kontaktstundas un daļu no citiem pienākumiem. Ja pašvaldība neiegulda savu naudu vai neveic mērķdotācijas pārdali, tad nevar visu pedagoga darbu apmaksāt u.c.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsver: “Padot roku vai mest ar akmeni?! Tā ir katra pedagoga izvēle. Aicinu, noskaidrot situāciju un tad izlemt, vai tiks padota roka vai mests ar akmeni. Pēdējo nedēļu laikā daudzi pedagogi met nepelnītus akmeņus uz saviem kolēģiem, kuri ir arodbiedrības biedri. Pateicos katram pedagogam, kurš ir padevis roku un saprot, ka arodbiedrība nerēķina un nedala mērķdotāciju algām visiem Latvijas pedagogiem. Arodbiedrības uzdevums ir sekot, vai viss ir korekti ar normatīvo aktu ievērošanu par algām, slodzēm un vai visam pietiek finansējums. Tas tiek arī darīts. Pateicos visiem pedagogiem, kuri informē par problēmām un kuri saprot, ka LIZDA risina un risinās problēmas. Tarifikāciju termiņš ir līdz 15.oktobrim, tikšanās ar IZM par radušos situāciju un aprēķinu korektumu 19. oktobrī.”