Pamatojoties uz Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes sēdes Nr.1/2021 2021.gada 30.jūnija protokolu, kurā tika lemts par nākamās sēdes plānošanu 2021.gada rudenī, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies pie ministru prezidenta, aicinot organizēt Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes sēdi 2021. gada septembra mēnesī, lai kopā ar padomes locekļiem pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar finansējuma nepietiekamību pētniecībai un attīstībai, zinātnē nodarbināto slodžu un atalgojuma aprēķināšanu, balstoties uz pilna laika ekvivalentu (PLE), un nozares ministriju ikgadējā finansējuma plānošanu un piešķiršanu valsts pētījumu programmām (VPP).
LIZDA vairākkārt vērsusi uzmanību, ka saistībā ar nepietiekošo zinātnes bāzes finansējumu, zinātnē nodarbināto atalgojums Latvijā ilgstoši nav konkurētspējīgs ar citām Eiropas Savienības valstīm. Nepieciešams uzlabot zinātnieku atalgojumu no bāzes finansējuma – pašlaik zinātnē nodarbinātie vairākumā gadījumu strādā nepilnas slodzes, ilgstoši atrodas sociāli neaizsargātās pozīcijās. Gan augstskolas, gan zinātniskie institūti nespēj nodrošināt zinātnes personālu ar patstāvīgu, konkurētspējīgu atalgojumu, un darba samaksa bieži ir neprognozējama, projektos balstīta.
LIZDA vērš izpildvaras, zinātnes organizāciju un citu sadarbības partneru uzmanību uz to, ka Latvijas plānošanas dokumentos turpmākajiem septiņiem gadiem paredzēti augsti pētniecības un attīstītības rezultatīvie rādītāji. LIZDA atbalsta, un pateicās Izglītības un zinātnes ministrijai par iniciatīvu, izstrādājot Eiropas un starptautiskajai labajai praksei atbilstošo jauno akadēmiskās karjeras modeli, veidojot Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmu pievilcīgāku un efektīvāku. Jaunais akadēmiskās karjeras modelis lielāku uzsvaru liks uz sniegumā balstītu finansējuma sistēmu, institūciju – uzņēmējdarbības partnerību, zinātnieku izcilības grantiem, kā arī zinātniskajās institūcijās nodarbināto akadēmiskās un zinātniskās karjeras vienotību. Tomēr jaunā modeļa ieviešana prasīs laiku un ievērojamus finanšu resursus, bet zinātnē nodarbinātajiem jāstrādā un jāsaņem konkurētspējīgs atalgojums jau šobrīd.
LIZDA izvirza šādus jautājumus apspriešanai Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes sēdē:
1. Zinātnes bāzes finansējuma palielināšana sākot ar 2022. gada 1. janvāri
2. Zinātnē nodarbināto (vadošais pētnieks, pētnieks, zinātniskais asistents) slodžu sakārošana. Lai gan Zinātniskās darbības likums nosaka ievēlēšanu akadēmiskajos amatos uz sešiem gadiem, bieži vien tādā veidā tiek nostiprināts tikai statuss, no kura neizriet atbilstošas atalgojuma un sociālās garantijas. Joprojām bieži sastopama prakse ir zinātniekus nodarbināt nepilnu darba laiku, tādēļ atlīdzība ir niecīga. Nepārtrauktību zinātniskā darba apmaksā vismaz daļēji varētu nodrošināt, nosakot 100 % darba apmaksu no bāzes finansējuma, un garantējot pilnu bāzes finansējumu visiem zinātnē nodarbinātajiem, neatkarīgi no viņu dalības Latvijas Zinātnes padomes projektos vai citos līgumprojektos. Pašlaik zinātnieki joprojām tiek pakļauti neprognozējamiem zinātniskā darba pārtraukumiem, kas ietekmē viņu slodzi, atalgojumu.
3. Pašlaik joprojām spēkā esoša ir prakse (atbilstoši Zinātniskās darbības likumam), ka bāzes finansējums tiek piešķirts atbilstoši zinātniskā personāla skaitam PLE izteiksmē, kas veicina to, ka zinātniskās institūcijas formāli ievieš papildus zinātniskos amatus, lai sasniegtu lielāku PLE skaitu.
4. Vai zinātnē nodarbinātajiem (vadošais pētnieks, pētnieks, zinātniskais asistents) būtu nepieciešams noteikt obligātā minimālā atalgojuma likmju paaugstinājuma grafiku pa gadiem, kā tas līdz šim bija paredzēts akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, atbilstoši 15.01.2018. MK apstiprinātajam pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikam?
5. Nozaru ministriju finansējums VPP, atbilstoši savu nozaru vajadzību specifikai, un konsultējoties ar Latvijas Zinātņu akadēmiju.