Latvijas Izglītības un zunātnes darbinieku arodbiedrība vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas, Ministru kabineta, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī pie sociālajiem partneriem par papildu finansējumu pašvaldībām, uzsverot – nav pieļaujama situācija, ka no 2024.gada 1.septembra tiek samazināts papildus piešķirtais finansējums par 1 procentu tām pašvaldībām, kuru skolu tīkls ir iepriekš sakārtots vai būs sakārtots uz š.g. 1.septembri.
LIZDA savā vēstulē vērš uzmanību uz Ministru kabineta noteikumu Nr.376 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” 25.2.punkta piemērošanu no 2024.gada 1.septembra, kas nosaka, ka Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina papildu finansējumu tām pašvaldībām, kuru vidējā skolēnu un skolotāju skaita attiecība iepriekšējā gada 15. oktobrī ir vienāda vai lielāka par vidējo skolēnu un skolotāju skaita attiecību valstī pašvaldību vispārizglītojošās skolās.
No 2024.gada 1.septembra tas ir 1 procenta apmērā no pašvaldībai aprēķinātā finansējuma, bet līdz šim – 2023./2024.m.g. ieskaitot, saskaņā ar Noteikumu 25.1.punktu, papildus finansējuma apmērs bija 2 procenti no pašvaldībai aprēķinātā finansējuma.
LIZDA norāda, ka pašvaldības godprātīgi veic skolu tīkla sakārtošanu, neskatoties uz to, ka joprojām Ministru kabinetā nav saskaņots un apstiprināts IZM informatīvais ziņojums “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis”, kā arī IZM kopā ar sadarbības un sociālajiem partneriem notiek darbs pie finansējuma modeļa “Programma skolā” izstrādes. Saskaņā ar IZM publiski sniegto informāciju, 2024.gadā pašvaldības pieņēmušas lēmumus par 93 izglītības iestāžu slēgšanu vai reorganizēšanu.
LIZDA vērš uzmanību, ka jau 2016.gadā tika izstrādāta netaisnīga mērķdotācijas principu noteikšana, īpaši pret Rīgas valstspilsētas pašvaldību, tāpēc ir jāpilnveido pedagogu darba samaksas finansēšanas sistēma. Netaisnīgā mērķdotācijas aprēķinu sistēma tika izmantota par bāzi izstrādājot modeli “skolēns pašvaldībā”, kurā arī nekorekti tiek izmantots princips skolēnu un skolotāju skaita attiecība,- korektāk būtu izmantot skolēnu skaita un skolotāju slodžu attiecību.
Ņemot vērā augstāk minēto, nav pieļaujama situācija, ka no 2024.gada 1.septembra tiek samazināts papildus piešķirtais finansējums par 1 procentu tām pašvaldībām, kuru skolu tīkls ir iepriekš sakārtots vai būs sakārtots uz š.g. 1.septembri.
LIZDA lūdz pārskatīt Noteikumu 25.2.punktu, un noteikt, ka IZM arī 2024./2025.mācību gadā un turpmāk, līdz finansējuma modeļa “Programma skolā” ieviešanai, aprēķina papildu finansējumu tām pašvaldībām, kuru vidējā skolēnu un skolotāju skaita attiecība iepriekšējā gada 15. oktobrī ir vienāda vai lielāka par vidējo skolēnu un skolotāju skaita attiecību valstī pašvaldību vispārizglītojošās skolās 2 procentu apmērā no pašvaldībai aprēķinātā finansējuma pašvaldību vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksai.
LIZDA izsaka pateicību par līdzšinējo sadarbību un atbalstu izglītības nozares darbinieku darba ikdienā, taču vērš uzmanību, ka nav pieļaujama situācijas pasliktināšanās, nodarbinātības nestabilitātes veicināšana, samazinot mērķdotāciju pašvaldībām, kad ir tik daudz vakances un netiek turpināta darba slodzes balansēšana visām pedagogu grupām.