LIZDA jau ilgāk kā mēnesi akcentē politikas veidotāju nespēju argumentēti pamatot nosacījumus darbam klātienē jaunajā mācību gadā. Lai gan prasības, kas būs spēkā pēc 1. aprīļa novēloti, tomēr beidzot ir definētas, joprojām nav izskanējuši veselības un zinātnes ekspertu viedoklī balstīti, argumentēti skaidrojumi par valsts stratēģiju kā tādu vakcinācijas sertifikātu jomā izglītības nozarē.
LIZDA jau kopš februāra sākuma vairākkārt ir vērsusies pie nozares ministrijas ar lūgumu pamatot valsts stratēģiju pēc būtības, proti, paust argumentus tam, lai atceltu vai arī saglabātu prasību par Covid-19 potes vai pārslimošanas sertifikātu izglītības nozares pārstāvjiem darbam klātienē.
Līdz šim šādi argumenti nav izskanējuši. Tāpat nav analizēta arī Latvijas tuvāko kaimiņu – Igaunijas un Lietuvas pieredze, pilnībā atsakoties no obligātās sadarbspējas sertifikātu prasības izglītības nozarē.
LIZDA pieprasa pēc iespējas ātrāku argumentāciju valsts turpmākajai stratēģijai, lai atkal neradītu nevajadzīgu trauksmi izglītības iestādēs. “Atkal neziņa, trauksme, uzteikumi, atlūgumi, vakances, nenotikušas mācību stundas, kādam nesamērīgi palielināta darba slodze un solis vēl tuvāk profesionālajai izdegšanai,” komentē LIZDA vadītāja Inga Vanaga, norādot, ka nozares ministre Anita Muižniece mutiski ir sniegusi informāciju, ka par prasībām jaunajā mācību gadā tikšot lemts maijā. Tikmēr Ministru kabineta šīsnedēļas sēdē jau ir pieņemti grozījumi normatīvajos aktos, nosakot, ka, sākot ar 2022. gada 1. septembri klātienē varēs strādāt tikai tie, kuriem ir spēkā esošs sadarbspējas sertifikāts.