Vēršoties pie Ministru prezidentes, Saeimas priekšsēdētājas, parlamenta frakcijām un komisijām, kā arī pie Kultūras, Finanšu ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība norāda – nerodas pārliecība, ka tiks nodrošināta Izglītības likuma un pedagogu darba samaksas grafika izpilde.
Izglītības likuma 53.panta trešā daļa nosaka: “Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā. 2023.gada 18.aprīlī Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts rīkojums Nr.226 “Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim”, kas paredz, ka pedagogu zemākā vienas stundas likme ir:
1) no 01.09.2023. – 8,50 euro (pirmsskolas pedagogiem – 7,75 euro);
2) no 01.01.2024. – 9,54 euro;
3) no 01.01.2025. – 10,35 euro.
Līdz šim (no 2023.gada 1.septembra un no 2024.gada 1.janvāra) valdība godprātīgi ir pildījusi Izglītības likuma 53.panta trešo daļu un pedagogu darba samaksas grafiku, savlaicīgi paredzot mērķdotācijas pieaugumu valsts budžetā un apstiprinot grozījumus MK 2016.gada 5.jūlija noteikumos Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” par zemākās darba samaksas likmes pieaugumu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), izvērtējot Tiesību aktu projektu portālā MK 2024.gada 20.augusta sēdei pieteiktos dokumentus sadaļā “Ar valsts budžeta likumprojektu saistītie jautājumi”, secina, ka finansējuma pieaugums pedagogu darba samaksas grafika izpildei nav iekļauts valsts pamatbudžeta bāzē 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kā arī prioritārajos pasākumos 2025.gada budžetam nav iekļauts finansējuma pieprasījums pedagogu darba samaksas grafika izpildei no 2025.gada 1.janvāra. Turklāt veidlapā “Valsts budžeta bāzē 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam neiekļauto pasākumu saraksts” parādās tādi pasākumi, kuriem nepieciešams papildu finansējums, kā:
- lai saglabātu izmaksu uz vienu izglītojamo 2023./2024.mācību gada līmenī, ņemot vērā izglītojamo skaita izmaiņu prognozi uz 2024.gada 1.septembri (3 568 270 euro apmērā);
- lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu 2024.gada līmenī, ņemot vērā izglītojamo skaitu 2023.gada 1.septembrī (4 013 544 euro apmērā).
Augstāk norādītais, kā arī izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas publiskajā telpā paustā informācija nedod pārliecību, ka tiks nodrošināta Izglītības likuma un pedagogu darba samaksas grafika izpilde.
LIZDA lūdz sniegt skaidrojumu:
- kādēļ valsts pamatbudžeta bāzē un finansējuma pieprasījumā prioritārajiem pasākumiem nav iekļauts finansējuma pieaugums pedagogu zemākās stundas likmes pieaugumam no 9,54 euro uz 10,35 euro no 2025.gada 1.septembra, tādejādi nodrošinot Izglītības likuma un pedagogu darba samaksas grafika izpildi;
- kādēļ valsts pamatbudžeta bāzē netiek iekļauts finansējuma pieaugums, lai saglabātu izmaksu uz vienu izglītojamo 2023./2024.mācību gada līmenī, ņemot vērā izglītojamo skaita izmaiņu prognozi uz 2024.gada 1.septembri, un lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu 2024.gada līmenī, ņemot vērā izglītojamo skaitu 2023.gada 1.septembrī (veidlapā “Valsts budžeta bāzē 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam neiekļauto pasākumu saraksts”);
- kādēļ tiks pārkāpts Izglītības likums pret augstākās izglītības iestāžu pedagogiem, kuri nav iekļauti pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā no 2025.gada 1.janvāra. MK noteica darba samaksas paaugstināšanu 2023. gadā un 2024.gadā, kas tika īstenota. MK rīkojuma Nr.226 anotācijā norādīts, ka “turpmākās izmaiņas arī tiks vērtētas, ministrijai virzot konceptuālo ziņojumu par jauno akadēmiskās karjeras modeli, kas notiks 2023.gada ietvaros.”
LIZDA pieprasa ievērot Saeimā apstiprinātā Izglītības likuma pantu un MK apstiprināto rīkojumu par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku. LIZDA norāda, ka jau vairākkārtēji iepriekš tika pārkāpts Izglītības likums, kā arī iepriekšējā periodā MK apstiprinātas pedagogu darba samaksas grafiks, kā rezultātā LIZDA Padome bija spiesta lemt un izmantot galējās metodes, rīkojot piketus, streikus, gājienus, sapulces, lai iestātos par savu biedru tiesībām un interesēm. LIZDA vienmēr ir centusies profesionālā, mierīgā, cieņpilnā sociālā dialogā pārliecināt valdības un Saeimas pārstāvjus par tiesību aktu ievērošanu, jo tas ietekmē savstarpējo uzticēšanos, stiprina tiesiskumu, veicina nodarbinātības stabilitāti, ietekmē pedagogu profesijas prestižu, atspoguļo arī amatpersonu attieksmi pret noteiktu profesijas grupu, kā arī liecina par demokrātisko vērtību un labas pārvaldības principu lomu valstī.