Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā iesniegšanai Saeimai uz trešo lasījumu ir atbalstīti grozījumi Izglītības likuma 17.panta trešajā daļā (likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1036/Lp13)), svītrojot Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 27.1 punktā vārdus: “šī izglītības iestāde īsteno tādu vispārējās izglītības programmu, kura netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs,”.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk – LIZDA) kategoriski iebilst pret šādu grozījumu veikšanu un lūdz atstāt Izglītības likuma trešās daļas 27.1 punktu šobrīd spēkā esošajā redakcijā:
“27.1 lai nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc brīvas izvēles bērnam, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet kurš apgūst vispārējās pamatizglītības programmu akreditētā privātā izglītības iestādē dzīvesvietas administratīvajā teritorijā vai ārpus tās, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai slēdz līgumu par piedalīšanos attiecīgās privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šī izglītības iestāde īsteno tādu vispārējās izglītības programmu, kura netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs, un šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, kura mācību procesā vismaz 10 procenti iesaistīto izglītojamo ir no sociālām mērķa grupām, kuras nosaka Ministru kabinets un kuru mācību maksu sedz attiecīgā izglītības iestāde;”
LIZDA uzskata, ka valsts un pašvaldību institūcijām primāri ir jānodrošina visiem izglītojamiem, neatkarīgi no vecāku ienākumiem un sociāli ekonomiskā stāvokļa vienlīdz pieejamu, iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību atbilstoši Izglītības likuma 3.pantam un 17.pantā ietvertajām normām par pašvaldības funkcijām, nepieļaujot izglītojamo segregāciju. Papildus norādām, ka prioritāri no pašvaldības budžeta ir nepieciešami ieguldījumi cilvēkresursu nodrošināšanā – pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma, skolotāju palīgu atalgojuma un izglītības iestāžu tehnisko darbinieku atalgojuma un darba slodzes nevienlīdzības novēršanai, kā arī atbalsta personāla – izglītības psihologu, logopēdu, sociālo pedagogu un speciālo pedagogu atalgojuma nodrošināšanai, lai īstenotu kvalitatīvu iekļaujošu izglītību un sniegtu izglītojamiem atbalstu pēc pandēmijas un ilgstošām attālinātām mācībām. Tāpat ģeopolitiskās situācijas ietekmē pašvaldībām pieaugs izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumi. Uzskatām, ka nav pieļaujama situācija, kad pašvaldībās tiek īstenoti skolu tīkla reorganizācijas un optimizācijas procesi, lai iegūtu papildus finanšu resursus konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai pedagogiem, vienlaicīgi pašvaldībām uzlikt pienākumu obligāti finansēt privāto izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus.
LIZDA uzskata, ka pašvaldībām var būt tiesības nodrošināt līdzfinansējumu privāto izglītības iestāžu uzturēšanas segšanai, taču šī funkcija nedrīkst būt obligāta, ja nav pietiekams finansējums pašvaldības pamatfunkciju veikšanai, ko nosaka normatīvie akti, politikas plānošanas dokumenti. Turklāt nav dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, metodiku, pamatprincipus, kā noteikt, kuras un kādā apmērā izmaksas sedz, kā arī par kuru izglītības pakāpi, jo obligāta ir pamatizglītība.
Ņemot vērā augstāk minēto, LIZDA lūdz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju veikt atkārtotu balsošanu un neatbalstīt vārdu: “šī izglītības iestāde īsteno tādu vispārējās izglītības programmu, kura netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs, un” svītrošanu no Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 27.1 punkta.