Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) neatbalsta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē skatīto 8 miljardu eiro (valsts un ES fondu) finansējuma sadalījumu Nacionālā atveseļošanas un noturības plāna projekta ietvaros 2021. – 2027. gadam. LIZDA ieskatā šajā daudzmiljardu plānā pārāk niecīgs finansējums ir atvēlēts zinātnei, kas ir pretstatā tam, kādi sasniedzamie mērķi tuvāko septiņu gadu laikā nozarei ir izvirzīti. Arodbiedrība aicina politiķus palielināt finansējumu zinātnei. LIZDA nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijai, lai informētu par nepietiekamo finansējumu Latvijas zinātnei.
Nacionālais atveseļošanās un noturības plāns veidots, par pamatu ņemot Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma mērķus novērst pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulēt Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargāt un radīt darbavietas.
Plānā nauda ir iezīmēta vairākām jomām: klimats, digitālā transformācija, veselība, nevienlīdzības mazināšana, ekonomikas transformācija un likuma vara. LIZDA nenoliedz šo komponenšu svarīgumu sabiedrības, valsts un tautsaimniecības attīstībā, tomēr vērš uzmanību, ka komponenšu ietvaros izstrādātie priekšlikumi neparāda finansējumu zinātnei, tostarp fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem. Pētniecībai ir būtiska loma ekonomikas atveseļošanā un tautsaimniecības attīstībā, kas īpaši atspoguļojas pašlaik, COVID-19 izraisītās krīzes apstākļos.
Arodbiedrībā norāda, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieprasītajiem investīciju atveseļošanas un noturības mehānisma plānā paredzētajiem 453 miljoniem EUR, piešķirti tikai 132 miljoni EUR, no kuriem tikai 5 miljoni EUR septiņu gadu periodam paredzēti atvērtajai zinātnei.
Inga Vanaga, LIZDA priekšsēdētāja:
“Zinātnei ir būtiska loma tautsaimniecības un visas valsts attīstībā, bet īpaši tagad svarīgi piešķirt ievērojami lielāku finansējumu tieši pētniecībai, inovācijām, lai mūsu ekonomika maksimāli ātri atgūtos no Covid-19 radītajām sekām. Šajā plānā zinātnei no visiem miljardiem ir atvēlētas “drupačas”, atkal netiek ievērotas Eiropas Komisijas rekomendācijas. Citās valstīs zinātnes atbalsts ir pašsaprotama prioritāte, lai būtu jauni izgudrojumi, ar ko silda ekonomiku. Latvijā atkal var tikt pieņemti tuvredzīgi lēmumi, kas ilgtermiņā ietekmēs valsts kopējo attīstību.”
LIZDA vērš izpildvaras, zinātnes organizāciju un citu sadarbības partneru uzmanību uz to, ka Latvijas plānošanas dokumentos turpmākajiem septiņiem gadiem paredzēti augsti pētniecības un attīstītības rezultatīvie rādītāji, kas saistīti ar zinātnē nodarbināto īpatsvara, zinātnisko darbinieku vidējās slodzes, jauno doktora grādu ieguvēju, kā arī zinātnisko publikāciju un citu rādītāju skaita palielināšana. Zinātnes un pētniecības kapacitāte un izcilība nav iespējama bez adekvāta, konkurētspējīga finanšu resursa. Arī Eiropas Komisijas rekomendācijās Latvijai norādīts, ka Latvijas investīcijas pētījumiem un attīstībai ir nepietiekošas, tās ir zemākas kā ES valstu vidējie rādītāji (Council recommendations to Latvia, 2020).
LIZDA nosūtīs vēstuli Eiropas Komisijai, lai vērstu uzmanību uz nepietiekamo finansējumu Latvijas zinātnei. LIZDA aicina arī pārējās zinātnes organizācijas vērsties pie valsts amatpersonām, lai panāktu zinātnes finansējuma palielinājumu. Iestājoties par zinātnē nodarbināto interešu aizstāvību, ceram uz izpratni un sadarbību kopējo nākotnes mērķu īstenošanā.
LIZDA vēstule Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam šeit!
LIZDA vēstule Eiropas Komisijai šeit!