Nav divu domu, ka Latvijas pedagogiem ir jāpalīdz Ukrainas bēgļu bērniem apgūt mācību vielu, taču, lai to varētu izdarīt kvalitatīvāk, ir nepieciešams atbalsta personāls, kura šobrīd pietrūkst, medijiem šonedēļ atzinusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Arodbiedrības līdere skaidro, ka Latvijas skolās jau ilgstoši ir problēmas ar pedagogu un atbalsta personāla trūkumu, taču Ukrainas bēgļu bērnu ierašanās šīs problēmas ir vēl vairāk saasinājusi. I. Vanaga atzīst, ka ar daudziem ukraiņu bērniem skolotāji ir spiesti runāt krieviski, citādi viņiem nav iespējams izskaidrot mācību vielu, bet tādējādi cieš latviešu bērnu zināšanas.
“Skolotājam ir jāatrod, kā mācīt gan Ukrainas skolēnu, gan arī nejust kaut kādu diskomfortu mācību procesā mūsu bērniem, un atbalsta personāla pietrūkst,” atzina Vanaga.
LIZDA jau iepriekš uzsvēra, ka Ukrainas bēgļu bērniem Latvijā ir nepieciešams nodrošināt intensīvāku valodas mācīšanās procesu, lai bērnus varētu sekmīgāk iesaistīt Latvijas sabiedrībā.
Pēc LIZDA vadītājas vārdiem, Latvijai kā bēgļu uzņēmējai nepieciešams saprast, cik daudz bērni valstī varētu palikt ilgāku laiku, jo pagaidām no daudziem ukraiņu bēgļiem esot dzirdēts, ka uzturēšanās Latvijā ir īstermiņa plāns, “kamēr normalizēsies situācija Ukrainā”. Savukārt spiest ukraiņu bērniem dažu mēnešu laikā apgūt latviešu valodu tā, lai viņi var pilnvērtīgi mācīties latviešu valodas plūsmā, būtu nesamērīgi.
Kā ziņots, Krievijas sāktais karš Ukrainā pēdējos mēnešos izraisījis plašas bēgļu straumes, tostarp arī Latvijas virzienā. Latvijas skolās patlaban mācās vairāk nekā 3600 Ukrainas bēgļu bērnu.
