Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un pašvaldībām priekšlikumus attālinātā mācību procesa pilnveidošanai ārkārtējās situācijas apstākļos. LIZDA aicina arī centralizētos eksāmenus aizvietot ar gada atzīmi, jo visas sabiedrības veselība šobrīd ir prioritāte. Arodbiedrība pieprasa garantijas, ka 2019./2020.mācību gadā pedagogiem noteiktā darba samaksa saglabāsies līdz 2020. gada 31. augustam.
No 2020. gada 27. marta līdz 3. aprīlim LIZDA veica sākumskolas, vispārējās, profesionālās un augstskolu pedagogu aptauju ar mērķi noskaidrot pedagogu viedokli par problēmām un to risinājumiem attālināta mācību procesa uzlabošanā.
Aptaujāto pedagogu priekšlikumi attālinātā mācību procesa kvalitatīvai nodrošināšanai:
- Pedagogi jānodrošina ar portatīvajiem darba vietas datoriem, kuri aprīkoti ar mācību procesam nepieciešamo programmatūru, vebkamerām, mikrofoniem, austiņām;
- Jāatrod risinājums, lai pedagogu mājsaimniecībām būtu iespēja kompensēt papildus izdevumus, kas radušies attālinātā mācību procesa nodrošināšanai izmantojot interneta, telefona pieslēgumus un elektrību. Nepieciešams arī finansējums licencēm, pieejas kodiem digitālajiem mācību materiāliem pedagogiem un izglītojamajiem;
- Pedagogiem nepieciešams nodrošināt digitālo prasmju pilnveides pasākumus latviešu valodā par videokonferenču veidošanu, tiešsaistes mācību stundu veidošanu, tehnisko zināšanu un prasmju pilnveidošanu dažādu digitālo platformu lietošanā un metodisko atbalstu par attālinātām mācībām nepieciešamo materiālu veidošanu;
- Pedagogiem nepieciešams nodrošināt informācijas tehnoloģiju speciālista konsultācijas, atbalstu digitālo rīku, platformu lietošanā un datortehnikas remontam;
- Nepieciešams pedagogiem dot stingras garantijas, ka 2019./2020.mācību gadā noteiktā darba samaksa saglabāsies līdz 2020.gada 31.augustam;
- Pedagogiem un izglītojamajiem jānodrošina interneta pieslēgums ar augstu un nemainīgu pārraides ātrumu;
- Jāpilnveido pieeja strukturētiem, mācību un metodiskajiem materiāliem, kurus iespējams rediģēt atbilstoši mācību vajadzībām, kas apkopoti vienā vietnē un ir iespēja pedagogiem komunicēt par tiem;
- Pedagogiem nepieciešams metodiskais atbalsts, norādījumi, labās prakses piemēri par kvalitatīvu un efektīvu atgriezenisko saikni ar izglītojamiem un viņu vecākiem;
- Sadarbībā ar Veselības ministriju un iesaistot psiholoģijas augstskolu programmu studējošos, pedagogiem, skolēniem un vecākiem, nepieciešamības gadījumā ir jānodrošina attālinātas psihologa konsultācijas;
- Apliecināt 2019./2020.mācību gada beigu datumu atbilstību Ministru kabineta 2018.gada 11.decembra noteikumiem Nr. 777.
LIZDA aptaujā pedagogi rosina:
- Atlikt 2019./2020.mācību gada centralizēto eksāmenu (CE) kārtošanu un aizvietot tos ar mācību gada atzīmi, jo pedagogu, skolēnu un visas sabiedrības veselības drošība šobrīd ir prioritāte. Šo lēmumu ir nepieciešams pieņemt pēc iespējas ātrāk, lai mācību procesā iesaistītie var laikus plānot un īstenot attiecīgas izmaiņas savā darbā;
- Nepieļaut izglītības iestādēs strādājošo tehnisko darbinieku situācijas pasliktināšanos, jo prakse rāda, ka darba devēji izdara spiedienu, lai nodarbinātie piekristu ikgadējam apmaksātajam vai bezalgas atvaļinājumam;
- Izvērtēt Eiropas Savienības struktūrfondu izlietojumu un rast iespēju apturēt noteiktas aktivitātes, lai prioritāri nodrošinātu pedagogus ar nepieciešamajām tehnoloģijām attālinātā darba veikšanai. Šāda finansējuma pārdale būtu ilgtermiņa ieguldījums kvalitatīvam pedagogu darbam arī pēc valsts ārkārtējās situācijas beigām;
- Par projektu TAVA KLASE, kas kopumā vērtējams kā labs papildus interaktīvs mācību rīks, IZM publiski paust viedokli, ka tas ir brīvprātīgi izmantojams un izglītības iestādes nosaka, vai un cik lielā mērā mācību procesa realizēšanai tas tiek izmantots.
LIZDA lūdz Izglītības un zinātnes ministriju steidzamības kārtā izvērtēt priekšlikumus un prasīt papildus finansējumu, lai nodrošinātu atbalsta mehānismus kvalitatīvāka attālinātā mācību procesa nodrošināšanai.
LIZDA vērš pašvaldību uzmanību uz to, ka nepieciešams papildus atbalsts izglītības iestādē, lai pedagogiem noteiktu darba laika robežas un panāktu to ievērošanu no izglītojamo un vecāku puses. Būtiski, ka pedagogi aptaujā akcentē ļoti lielu darba slodzi pie datora, tāpēc LIZDA rosina pašvaldībām apzināt pedagogu darba vietu atbilstību Darba aizsardzības likuma prasībām.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga:
“Šobrīd izskatās, ka nacionālā līmenī rūpējas par daudzu profesiju pārstāvjiem, bet pedagogiem ar paaugstinātu darba slodzi nav pietiekama profesionālā un finansiālā atbalsta. Finansējums tiek atrast daudzu jautājumu risināšanai no 4 miljardiem eiro, bet nacionālā līmenī nevar nodrošināt pedagogiem kaut daļēju izdevumu kompensēšanu par paaugstinātajiem interneta un telefona rēķinu izdevumiem, privāto datoru un telefonu izmantošanu darba vajadzībām. Diemžēl valsts līmenī tiek parādīta šī attieksme arī ārkārtas situācijas laikā – vai tad jums grūti un vai tad žēl, priecājaties, ka ir darbs. Atgādināšu, ka arī daudzi pedagogi ir vecāki, kuriem jāuztur savas ģimenes, un nav pieļaujams, ka ģimenes budžeta līdzekļi jālieto ilgstoši darba vajadzībām. Arī skolēnu ģimenēm būtu jākompensē izdevumi par internetu. Paldies, tiem izglītības iestāžu vadītājiem un tām pašvaldībām, kuras atbalsta pedagogus, skolēnus un viņu ģimenes. Paldies vecākiem par sapratni, atsaucību, atbalstu un sadarbību!”
Uzziņai:
Kopumā LIZDA elektroniskajā aptaujā par problēmām un priekšlikumiem attālinātā mācību procesa pilnveidošanā piedalījās 5003 respondenti:
1214 sākumskolas pedagogi vai 24.3%;
1923 vispārējās pamatizglītības pedagogi vai 38.4%;
1404 vispārējās vidējās izglītības pedagogi vai 28.1%;
256 profesionālās izglītības pedagogi vai 5.1%;
206 augstākās izglītības mācībspēki vai 4.1%.
Kopumā pedagogi pozitīvi vērtē dažādus mācību procesa organizācijas aspektus, tomēr kritiskāki vērtējumi ir konstatēti par pedagogu profesionālo dzīves kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem. Pētījuma dati apstiprina, ka gandrīz visi pedagogi (95.4%) uzskata, ka attālināta mācību procesa organizēšanai nepieciešami papildus laika resursi, salīdzinot ar mācību procesu klātienē. Ceturtā daļa aptaujāto pedagogu (1196) apliecina, ka viņu darba apstākļi saistībā ar attālināta darba organizēšanu ir pasliktinājušies salīdzinājumā ar pedagoģisko darbu klātienē.
Pedagogiem ir radušās papildus mājsaimniecības izmaksas, jo mācību procesa nodrošināšanai pedagogi visbiežāk izmantoto interneta (96%) un telefona (90%) pieslēgumu, ko apmaksā no saviem privātajiem līdzekļiem.
Vēstule IZM, kurā apkopoti LIZDA priekšlikumi attālināto mācību pilnveidošanai šeit!
Vēstule pašvaldībām, kurā apkopoti LIZDA priekšlikumi attālināto mācību pilnveidošanai šeit!