Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Padome šodien izskatīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos aprēķinus, lemjot, vai visas pedagogu streika prasības ir izpildītas. Tostarp īpaša uzmanība šobrīd tiek veltīta jautājumam par darba slodzes balansēšanai nepieciešamo finansējumu, joprojām pastāvot bažām par to, vai ar valdības piešķirto finansējumu pietiks visu streika prasību izpildei.
Jāatgādina, ka valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro. Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ – pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā. Lai nodrošinātu zemākās stundas likmes palielināšanu, tika nolemts piešķirt šogad 9 039 833 eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Tomēr LIZDA 24.aprīlī sāka trīs dienu streiku, jo valdība nebija izpildījusi visas streika prasības, galvenās no kurām nosaka palielināt pedagogu algas un sabalansēt slodžu sadalījumu.
Neatlaidīga pedagogu saimes spiediena un iespaidīja streik, kurā piedalījās vairāk kā 20 tūkstoši dalībnieku, rezultātā 26.aprīlī valdība lēma papildus piešķirt 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības.
Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9.klases skolēnu vidējās izmaksas – no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12.klases skolēniem – no 145,51 eiro uz 150,43 eiro.
Neraugoties uz panākto, LIZDA joprojām kategoriski iestājas par visu streika prasību izpildi, galveno uzmanību pašreiz veltot slodžu sabalansēšanai nepieciešamo līdzekļu apjomam.
Šonedēļ LIZDA ir nosūtījusi vēstuli IZM, KM un Latvijas Pašvaldību savienībai, kā arī Latvijas izglītības vadītāju asociācijai, norādot uz nepieciešamību veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” un Vadlīnijās pedagogu darba slodzes līdzsvarošanai.
LIZDA ierosmes tostarp risinātu izglītības iestāžu vadītāja vietnieka un struktūrvienības vadītājam mēneša darba algas likmes jautājumu, tāpat arī sakārtotu interešu izglītības pedagogiem noteiktās slodzes, nodarbību stundu un zemākās mēneša algas aspektus. LIZDA piedāvātie grozījumi arī paredzētu Pedagogu darba slodze un zemākā mēneša darba algas likmes tabulā iekļaut profesionālās ievirzes izglītības mūzikā, mākslā un dejā pedagogus; kā arī paredzētu tabulas papildināšanu ar jaunu rindu speciālās izglītības iestādes/klases/grupas pedagogiem, lai nodrošinātu Darba likuma 131.panta trešās daļas izpildi, kas nosaka “Darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā”.
LIZDA arī rosina skolotāja slodzes kontekstā sakārtot skaidrojumu par klases audzināšanas stundām un par mācību satura īstenošanu ārpus klases un izglītības iestādes; tāpat arī par profesionālās ievirzes mūzikā, mākslā, dejā izglītības iestāžu pedagogu slodzi.
- “Skolotāja slodze” noteikto par klases audzināšanas stundām (to skaitu kontaktstundās un citos pienākumos, atbilstoši Vispārējās izglītības likumam, izglītības programmu paraugiem un mācību priekšmetu stundu sarakstam);
- “mācību satura īstenošanai ārpus klases un izglītības iestādes (plānotā un īstenotā saturā) mācību priekšmetu skolotājiem, laiks darba izvērtēšanai un tālāko mērķu plānošanai, u.c.” skaidrojumu, tā atbilstību Ministru kabineta 2022.gada 8.februāra noteikumiem Nr. 111 “Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība”;
- “Profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu pedagogu slodze” un “Interešu izglītības pedagogi” citus pienākumus papildināt ar punktiem, atbilstoši “Profesionālās ievirzes mūzikā, mākslā, dejā izglītības iestāžu pedagogu slodze” iekļautajiem citiem pienākumiem;
- par izglītības iestāžu vadītāju/direktoru un vadītāju/direktoru vietnieku, struktūrvienību vadītāju, izglītības metodiķu, sporta organizatoru, izglītības iestāžu bibliotekāru pedagoģiskā darba līdz septiņām stundām nedēļā iekļaušanu slodzē (40 darba stundu nedēļā).
Īpašu uzmanību LIZDA rosin pievērst jautājumam par pienākumiem, ko pedagogi veic skolēnu brīvlaikā.
LIZDA rosina:
- turpināt darba slodzes balansēšanu līdz 2025.gadam, pieņemto atbilstošus grozījumus MK not. Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”;
- noteikt, ka vadītāja vietniekam un struktūrvienības vadītājam mēneša darba algas likme nav zemāka par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagoga zemāko darba algas likmi. Tas attiecas uz daļu no administrācijas izglītības iestādēs, kur ir mazs izglītojamo skaits.
- interešu izglītības iestāžu pedagogiem noteikt ne vairāk kā 26 kontaktstundas un ne mazāk kā 4 stundas citiem pienākumiem;
“Skolotājs baleta mākslinieks profesionālās vidējās izglītības iestādē” pievienošanu amata grupai “Profesionālās ievirzes izglītības mūzikā, mākslā un dejā pedagogs” - papildinātVadlīnijas ar pienākumiem, ko pedagogi veic skolēnu brīvlaikā
IZSLĒGT:
- “Vienošanās starp izglītības iestādes vadītāju un pedagogu uzskatāma par noslēgtu, ja pedagogs ir iepazinies ar attiecīgā perioda tarifikāciju un par to parakstījies”, ņemot vērā, ka tarifikācija nav pielīdzināma nevienam no Darba likuma 40.panta trešajā daļā norādītajiem dokumentiem, ar kuriem var aizstāt Darba līguma punktu par nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku;
- citiem tiesību aktiem pretrunīgus formulējumus, kā arī piemērus, kas iekļauj vienlaicīgi slodzes analīzi gada un nedēļas ietvaros:
«Piemēram, nosakot skolotāja slodzi 36 stundas nedēļā, kur 26h ir mācību stundas un 10h citiem pienākumiem katru nedēļu, kā arī 36h nedēļās, kurās nenotiek mācību process, skolotāja darba slodzi sastāda 59% mācību stundām un 41% citiem pienākumiem.»
- sadaļu “Ieteikumi izglītības iestādes vadītājam kopā ar dibinātāju situācijās, kas var veidoties izglītības iestādē, uzsākot pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu” ar visiem apakšpunktiem, jo minētie piemēri ir pretrunā spēkā esošajiem Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumiem Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”