Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) skaidrot, vai vairākām valsts ģimnāzijām netiks samazināts atalgojumam paredzētais mērķdotācijas apjoms, kā rezultātā daļai valsts ģimnāzijas pedagogu samazinātos alga. Sniedzot atzinumu par grozījumiem Ministra kabineta (MK) noteikumos Nr. 447 “Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”, LIZDA vērsa uzmanību uz riskiem par finansējuma samazināšanos valsts ģimnāzijām.
2020. gada 1. septembrī stāsies spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 447. LIZDA konstatēja grozījumos iestrādātas izmaiņas, kas nosaka, ka valsts ģimnāziju īstenotajās programmās skolēnu skaitam nepiemēros koeficientu 1,1, bet piemēros paaugstinātu koeficientu 1,22 – tikai vidējās izglītības skolēnu skaitam 10.–12. klasē. MK noteikumu Nr.447 anotācijā teikts, ka “tādējādi skolām netiek samazināts finansējums”.
INGA VANAGA, LIZDA priekšsēdētāja:
“Ar vienu roku dod naudu algu paaugstinājumam, ar otru roku atņem naudu, mainot koeficientus un piemērojot to citu klašu posmiem nekā iepriekš. Saskaņošanas sanāksmē IZM mūs informēja, ka finansējuma samazinājums dažu simtu eiro apmērā būs piecām valsts ģimnāzijām. Gribam gūt pārliecību par situāciju visās valsts ģimnāzijās, jo mūsu rīcībā ir nonākusi informācija, ka samazinājums var būt arī ap 1000 eiro un tas vairs nav daži simti eiro mēnesī. Nav pieļaujams, ka kārtējo, vasarā virzīto izmaiņu rezultātā atkal ir nepatīkami pārsteigumi izglītības iestādēs un iespējams darba algas samazinājums. Šoreiz veidojas situācija, ka vairākām valsts ģimnāzijām, kurām ir papildus funkcijas un kurām ir izvirzītas augstākas prasības statusa iegūšanai, tiek samazināts finansējums. Apelēt pie skolēnu skaita samazinājuma vidusskolas posma klasēs nebūtu korekti, jo IZM vairākkārtīgi ir norādījusi, ka kvalitātes rādītāji ir prioritārāki pār kvantitatīvajiem rādītājiem (skolēnu skaitu). Vakanču skaits ir ļoti liels un katra šāda situācija tikai grauj profesijas prestižu un palielina nodarbinātības nestabilitāti nozarē.”
Lai izvairītos no pārpratumiem, atšķirīgām interpretācijām, LIZDA norādīja arī ministrijai, ka būtu jāprecizē normatīvie akti par valsts ģimnāzijām, jo Vispārējās izglītības likuma 40.pantā noteikts:
“(4) Valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei piešķir Ministru kabinets. Valsts ģimnāzijas pamatuzdevums ir īstenot vispārējās vidējās izglītības programmas. Valsts ģimnāzija ir tiesīga īstenot arī vispārējās pamatizglītības otrā posma izglītības programmu vai pilnu pamatizglītības programmu, kā arī starptautiskā bakalaurāta programmu. Valsts ģimnāzija papildus minēto izglītības programmu īstenošanai veic reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas.
INGA VANAGA, LIZDA priekšsēdētāja:
“Un te rodas jautājums, vai reģionālā metodiskā centra funkcijas un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas jāveic 10.-12.klašu vai 7.-12.klašu, vai 1.-12.klašu posmā, zinot, ka finansējums tiek piešķirts par 10.-12.klasi? Būtiski, lai pedagogiem neprasa atkal veikt pienākumus, par kuriem nebūs iespējams samaksāt vai arī tiks samazināta darba samaksa.”
LIZDA nosūtījusi oficiālu vēstuli IZM ar aicinājumu sniegt detalizētu informāciju par to, kā izmaiņas MK noteikumos var ietekmēt katras valsts ģimnāzijas mērķdotācijas apjomu pedagogu darba samaksai 2020./2021. mācību gadā. LIZDA prasa ministrijai arī skaidrot iemeslus, kāpēc kādai no valsts ģimnāzijām tiek plānots pedagogu darba samaksai paredzētā finansējuma samazinājums salīdzinot ar 2019./2020. mācību gadu.
LIZDA vērš uzmanību, ka nav pieļaujama valsts ģimnāzijās, kuras veic arī pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas plānošanas reģionā, situācijas pasliktināšanās un pedagogi saņemtu zemāku darba algu nekā iepriekš (neskaitot plānoto paaugstinājumu pedagogu darba samaksas grafika ietvaros).
LIZDA vēstule IZM šeit!