No 11. līdz 13. maijā Education International, OECD līderi un Spānijas Izglītības ministrija organizēja ikgadējo pasaules valstu izglītības samitu ar devīzi “Virzība uz priekšu pēc pandēmijas. Valdība un skolotāju arodbiedrības strādā kopā, neatstājot nevienu aiz muguras”.
Samita oficiālās delegācijas – valdības un arodbiedrību līderus pārstāvēja 14 valstis. Kā novērotāji piedalījās pārstāvji vēl no apmēraām 20 valstīm. Oficiālajā delegācijā no Latvijas tika iekļauti pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas – ministre Anita Muižniece, Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela, no LIZDA – priekšsēdētājas vietniece Irina Avdejeva, ārējo sakaru koordinatore Dita Štefenhagena. Samita mērķis ir pulcēt valstu valdības un izglītības arodbiedrības, lai stiprinātu un atbalstītu godīgu politisko dialogu starp ievēlētajiem skolotāja profesijas pārstāvjiem un valstu izglītības nozares politikas veidotājiem.
Neskatoties uz to, ka pirms samita LIZDA un IZM veica vairāku nedēļu organizatoriskos darbus –nepieciešamo dokumentu precizēšana, vienošanās par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas kopējo paziņojumu Ukrainas jautājumā, IZM ministre pēdējā brīdī informēja par savu neierašanos šajā starptautiskajā, augsta līmeņa samitā. Samita darba kārtībā bija paredzētas ne tikai visu valstu ministriju un arodbiedrību diskusijas par dažādiem izglītības izaicinājumiem, bet arī kopējs katras valsts delegācijas darbs, vienojoties par prioritārajiem pasākumiem skolotāju atbalstam līdz nākamā gada samitam.
Education International, OECD un Spānijas Izglītības ministrijas amatpersonu uzrunā tika raksturota Spānijas izglītības sistēmas un pārējo valstu galvenie izaicinājumi – visu izglītībā strādājošo un skolēnu iekļaušana un vienlīdzība, personalizēta mācīšanās, skolu darbības organizācija pandēmijas laikā un pēc tās, izglītības saturs 2030 un izmaiņas skolotāja profesijā. Uzsvērts, ka tikai visu pušu sadarbība un sociālais dialogs, savstarpēja uzticēšanās, spēs risināt skolotāja profesijas izaicinājumus un nodrošināt kvalitatīvu izglītību ilgtermiņā. Pandēmijas radīto seku gaismā, skolas tiek raksturotas ne tikai kā izglītības iestādes, bet arī kā socializācijas centri.
Samita temati, kuru ietvaros ministri un arodbiedrību pārstāvji prezentēja aktualitātes, izaicinājumus un piedāvātos risinājumus:
- sesija: “Digitālo tehnoloģiju pedagoģiskais potenciāls izglītībā – aktuāls izaicinājums skolām, skolotājiem un izglītojamajiem.”
LIZDA raksturoja būtiskākos izaicinājumus ar kuriem sastapās Latvijas skolotāji, piemēram, pandēmijas laikā skolotāju darba intensitāte un apjoms būtiski pieauga, palielinājās emocionālās izdegšanas riski, jo mācības bija jāorganizē gan attālināti, gan klātienē, jāīsteno jaunais mācību saturs bez pietiekama mācību materiālu nodrošinājuma. LIZDA uzskata, lai pilnveidotu pedagogu digitālo kompetenci, nepieciešama organizēta un vienota kvalifikācijas pilnveides sistēma nacionālā līmenī. Daudzos gadījumos pandēmijas attālinātās mācīšanas laikā pedagogi tērēja savus finansiālos līdzekļus, lai nodrošinātu datorus, aktuālās datorprogrammas, mikrofonus, kameras un citus rīkus. Finansiālās iespējas Latvijas pašvaldībās ir ļoti atšķirīgas un tādēļ nodrošinājums ar nepieciešamajiem resursiem bija ļoti atšķirīgs. Pārdomāta, uz rezultātu orientētu sadarbība starp IZM un LIZDA tika uzsvērta kā galvenā vēlme šajā tematā.
Igaunijas delegācija, kā labās prakses piemēru minēja, ka skolas ir atvērtas jaunuzņēmumu jeb start-up radītiem digitāliem risinājumiem. Diskusijas noslēgumā kā galvenais jautājums uz kuru ir jāatbild izglītības digitalizācijas procesā tika minēts: “Kā un kāpēc izglītības sistēmā integrēt digitālos rīkus?”.
- sesija: “Skolu sistēmas kā virzītājspēks iekļaujošai sabiedrībai”
LIZDA apliecināja, ka atbalsta izglītojamo ar speciālajām vajadzībām, sociāli un ekonomiski apdraudēto skolēnu integrāciju izglītības sistēmā, bet nodrošinot tam atbilstošus resursus. Latvijas skolās trūkst atbalsta personāls – logopēdi, psihologi, sociālie pedagogi, speciālie pedagogi un pedagogu palīgi. Lai nodrošinātu iekļaujošu un katra bērna sasniegumiem balstītu izglītības procesu, Latvijā nekavējoties nepieciešams atrisināt nekonkurētspējīgā skolotāja atalgojuma un nesabalansētās darba slodzes jautājumu.
Čehijas delegācija diskusijā uzsvēra, ka skola nav atrauta no sabiedrības, tā neatrodas burbulī, bet tā ir sabiedrības spogulis, tāpēc skolām ir nepieciešams izglītības politikas veidotāju atbalsts, lai kopā veidotu labāku sabiedrību.
- sesija: “Skolotāju un skolu kopienu loma ilgtermiņa nākotnes nodrošināšanā”
Temata ietvaros valstu pārstāvji uzsvēra nepieciešamību saistīt ANO ilgtermiņa attīstības mērķus ar vispārējās un profesionālās izglītības procesiem. Kā skolotājs savas profesijas ietvaros spēs veicināt jauno globālo izaicinājumu (klimata pārmaiņas, sabiedrības novecošanās, pandēmijas sekas, kara Ukrainā izraisītās sekas ) izpratni izglītojamajos, aktualizējot demokrātijas un pilsoniskās līdzdalības lomu ilgtermiņa mērķu īstenošanā. Lietuvas delegācijas pārstāvji uzsvēra skolas neatsveramo lomu sabiedrības demokrātijas vērtību veidošanā. Diskusijās izskanēja, ka tieši šobrīd demokrātijas vērtībām, vienlīdzīgai un iekļaujošai izglītībai ir īpaši svarīga loma mūsu kopīgās nākotnes veidošanā.
Samitā attālināti pieslēdzās arī Ukrainas izglītības ministrs un skolotāju arodbiedrības pārstāve, lai informētu par situāciju izglītībā savā valstī. Noklausoties runātājus samita dalībnieki piecēlās kājās, izrādot cieņu un atbalstu Ukrainas skolotāju un tautas varonībai savas valsts aizstāvībā.
Samita noslēgumā valstu delegācijas prezentēja galvenos valdības un arodbiedrības rīcības virzienus, vienojoties par prioritārajiem pasākumiem skolotāju atbalstam 2023. gadā. LIZDA starptautiskajai sabiedrībai prezentēja šādus 2023. gada vienošanās iekļautos virzienus:
- Stiprināt kvalitatīvu izglītību un atbalstu jaunajiem skolotājiem – pilnveidotas pedagoģijas (īpaši pirmsskolas) studiju programmas, cieši sasaistot ar praksi skolā, pedagoģijas DVB studiju programma; jauno pedagogu stingra slodzes uzraudzība, valsts finansēts mentora atbalsts, emocionālā atbalsta grupa (dalās pieredzē un gūst atbalstu izaicinājumos, samazinot izdegšanas riskus;
- Pasākumu kopums, kas sniedz atbalstu esošiem skolotājiem – atbalsts profesionālai kompetencei – emocionālās noturības stiprināšanai (supervīzijas, pilnveides kursi); stingri noteiktas vecāku – skolas attiecības, nosakot pušu atbildību, tiesības un pienākumus, komunikācija; metodiska atbalsta ieviešana kompetencēs balstītām mācību programmām, atbalsts digitālo prasmju pilnveidei;
- Iniciēt ģenerālvienošanos starp Izglītības arodbiedrību un ministriju, lai nodrošinātu pedagogu profesijas konkurētspēju un pievilcību – izstrādāt jaunu atalgojuma modeli un vienoties par principiem līdzsvarotai darba slodzei pedagogiem.
Samitā vairākkārt tika uzsvērts, ka zinātniskie pētījumi apliecina, ka pastāv tieša saistība starp skolotāju labbūtību un skolēnu sasniegumiem. Skolotāja labbūtība jeb well-being ietver sevī garīgo, fizisko, kognitīvo, subjektīvo, sociālo dimensiju. Lielākajā daļā valstu vienošanās saturā tika iekļauti jautājumi, kas saistīti tieši ar skolotājiem nepieciešamo atbalstu.
Samita video ierakstus, t.sk., visu valstu (ieskaitot Latvija, LIZDA) 2023. gada apņemšanos sadarbībā ar IZM, iespējams apskatīt: https://www.ei-ie.org/en/item/26475:international-summit-on-the-teaching-profession-2022-governments-and-teachers-unions-working-together-to-leave-no-one-behind
Samitā apspriestie pētījumi pieejami: https://www.ei-ie.org/en/resources/publications-and-research?page=1