Facebook
Twitter
Youtube
Instagram
Draugiem.lv

LIZDA pieprasa operatīvi izstrādāt rīcības plānu vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aktualizē pedagogu trūkuma problēmas, balstoties uz 2021.gada novembrī veikto izglītības iestāžu vadītāju aptaujas par aktuālajām vakancēm un pedagogu trūkuma radīto krīzi nozarē datiem, kas tika prezentēti konferencē “Kur tu esi, skolotāj?”. Iegūtie dati parādīja, ka 575 izglītības iestādēs novembra nogalē bija 819 vakances, turklāt šis skaits neatklāj pilnīgu problēmas mērogu.

LIZDA pētījumā tika noskaidrots, ka, lai nodrošinātu sabalansētu slodzi ar 60% kontaktstundu un 40% citiem darba pienākumiem veltāmā laika, šajās mācību iestādēs trūkst 1278 pedagogu. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pētījumā noskaidrots, ka Latvijas pašvaldībās patreiz trūkst ap 2030 pedagogiem – 700 pirmsskolas izglītības iestādēs un 1330 vispārizglītojošās skolās. LPS pētījumā detalizēti norādītas vakances pēc slodžu sadalījuma un to teritoriālais zonējums visā valstī.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (LU) pētījumā apkopotie dati parāda pedagoģijas studiju programmu piedāvājumu, tajās studējošo skaitu un to absolvējošo studentu skaitu, kas liecina, ka pedagoģijas studiju programmu absolvējošo skaits ir mazāks nekā valstī trūkstošo pedagogu skaits.

Pēc Izglītības valsts kvalitātes dienesta sniegtās informācijas par Valsts izglītības informācijas sistēmā ierakstītām ziņām par vakanto pedagogu amatiem un vakanto stundu skaitu mācību priekšmetos, tās ir: vispārējā izglītībā ap 6500 stundām nedēļā un profesionālajā izglītībā ap 202435 stundām mācību gadā.

Šādā situācijā, ar tik ievērojamu pedagogu trūkumu nozarē, neizprotams ir budžeta vietu samazinājums izglītības un pedagoģijas studiju programmās 2022.gadā, kas, kā liecina IZM sagatavotā informācija par 1942 budžeta vietu nodrošinājumu, ir par 53 budžeta vietām mazāk nekā 2021.gadā.

Lai risinātu aktualizēto vakanču problēmu LIZDA, LPS un LU piedāvā šādus risinājumus:

1. Paaugstināt pedagoga profesijas prestižu:

– konkurētspējīgs atalgojums,

– sabalansēta darba slodze,

– profesionālais atbalsts,

– sabiedrības attieksme,

– pedagoga tiesību stiprināšana un vecāku atbildības veicināšana.

2. Pedagogu vakanču problēmas atzīšana politiskajā līmenī:

– analizēt pedagogu pieprasījumu/piedāvājumu (digitālais rīks);

– aktualizēt jautājumu par atbalsta personāla sagatavošanu.

3. Izstrādāt un ieviest jauno pedagogu atbalsta sistēmu:

– jaunais pedagogs strādā mazāku slodzi (kontaktstundas);

– Kas ir mentors? Pilnveidot normatīvos aktus;

– Mentoram apmaksāts darbs un iekļauts darba slodzē.

4. Veikt grozījumus normatīvajos aktos par izglītības prasībām

– nepieļaut īslaicīgu vakanču problēmu risinājumu pieļaušanu kā ilgtermiņa risinājumus (piem., 72 kursi, bet pieļaujami izņēmumi – darba vidē balstītajās mācībās, kā arī tiem, kuriem iepriekš iegūta pedagoģiskā izglītība);

5. Adekvāts finansējums pedagoģijas studiju programmu īstenošanai- pārskatīti koeficienti MK not. Nr. 994.(2006.) «Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem»:

– kompensēti studiju izdevumi un paaugstināta stipendija pilna un nepilna laika studējošajiem, vienojoties par nodarbinātības nosacījumiem.

 

Savukārt, kā īstermiņa risinājumu šim mācību gadam LIZDA piedāvā:

• pedagogu trūkuma/vakanču atzīšana nacionālajā līmenī;

• psiholoģiskā atbalsta nodrošināšana 2022.gadā visiem, kuriem tas nepieciešams;

• vecāku un skolēnu atbildības paaugstināšana;

• piemaksas par palielinātu darba slodzi un paaugstinātiem riskiem darba vidē ārkārtas situācijas laikā;

• attālinātas mācības, īpaši jāizvērtē 9., 11., 12.klases, jo eksāmeni jākārto;

• mācības pēc moduļu principa, bet jāizvērtē, kurām klasēm tās ir piemērotas;

• virsstundas pedagogiem, taču ar atbilstošu apmaksu un psiholoģisko atbalstu, jo profesionālās izdegšanas riski jau ir augsti;

• būtiski ņemt vērā pedagoga kopējo darba slodzi (VIIS dati), ja strādā vairākās izglītības iestādēs;

• precīzu datu izmantošana: skolotāju skaits un likmes, pedagogu skaits un likmes;

• apzināt nepilno darba slodžu iemeslus.

 

Pamatojoties uz augstāk minēto, LIZDA aicina steidzami sasaukt sanāksmi, lai izskatītu LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes veikto aptauju rezultātus, sniegtos datus un piedāvātos priekšlikumus, un operatīvi izstrādātu rīcības plānu vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē.