LIZDA pieprasa steidzamus risinājumus un papildus finansējumu pedagogu darba slodzes un samaksas sistēmas pilnveidei

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir atkārtoti saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Priekšlikumi pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un darba slodžu sabalansēšanai periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2027.gada 1.septembrim” un atkārtoti sniedz viedokli un komentārus par informatīvā ziņojuma saturu. LIZDA uzskata, ka informatīvajam ziņojumam jāiekļauj principi, kas steidzami paredz pedagoga profesijas prestiža paaugstināšanu. Profesijas prestižu veido vairāki faktori, informatīvai ziņojums aptver tikai divus no tiem, proti darba samaksu un slodzi. Dokumenta projekts neparedz ne steidzamu darba slodzes sabalansēšanu, ne konkurētspējīgas darba samaksas nodrošināšanu, kas apdraud jau nākamajā mācību gadā, vidējā un ilgtermiņā izglītības pieejamību, kvalitāti, Latvijas kopējo attīstību. LIZDA pieprasa steidzamus risinājumus un papildus finansējumu pedagogu darba slodzes un samaksas sistēmas pilnveidei.

LIZDA atkārtoti lūdz:

1. pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku nebalstīt uz 2023.gada 1.septembra pedagoga zemāko darba samaksu (900 EUR), bet sasaistīt to ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 22.06.2021. rīkojumu Nr.436) noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem, par bāzi pieaugumam ņemot pedagogiem – vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem ar vismaz bakalaura grādu, akadēmiskajam personālam – vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem ar vismaz doktora grādu;
2. rast iespēju pilnībā novērst nevienlīdzību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas noteikšanā no 2023.gada 1.septembra, nodrošinot vienādu vienas stundas darba apmaksu gan pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, gan pārējiem pedagogiem. LIZDA rosina uzsākt nevienlīdzības novēršanu jau daļēji no 2023.gada 1.janvāra, lai no 2023.gada 1.septembra tā tiktu pilnībā novērsta;
3. skaidrot papildus nepieciešamā finansējuma aprēķinus:
   • kāds pamatojums ir tik straujam finansējuma pieaugumam (vairāk kā 100 miljoni eiro) pamata un vispārējai izglītībai uz 2026.gada 1.septembri, ja līdz tam katru gadu pieaugums tiek plānots mazāk kā 2 miljoni eiro;
   • salīdzinot rindu “Pamata un vispārējā izglītība” ar rindu “Speciālā izglītība” redzams, ka 2023., 2024. un 2025.gadā finansējuma pieaugums speciālajai izglītība, kurā ir nodarbināti 2137 pedagogi, ir vairāk kā 2 reizes lielāks nekā pamata un vispārējai izglītībai, kurā ir nodarbināti apmēram 25000 pedagogi, kas ir nesamērīgi rēķinot uz 1 pedagogu, savukārt 2026.gadā nepieciešamais papildus finansējums pamata un vispārējai izglītībai ir 10 reizes lielāks nekā speciālajai izglītībai;
4. ņemot vērā, ka MK 05.07.2016. noteikumos Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” tiek noteiktas zemākās mēnešalgas ne tikai tabulā nosauktajām amatu grupām, bet arī izglītības metodiķim, kā arī visu pakāpju izglītības iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem, augstskolās – rektoriem, prorektoriem, dekāniem, katedras vadītājiem, prodekāniem, informatīvajā ziņojumā nepieciešams iekļaut informāciju arī par pārējo amatu zemākās mēnešalgas pieaugumu.

Papildus LIZDA lūdz skaidrot teikumu: “Papildus tam jāatzīmē, ka ir nepamatoti apgalvot, ka zemākā likme ir vienīgais valsts budžeta nodrošinājums, jo mērķdotācijas apmērā ir iekļauts arī, piemēram, kvalitātes piemaksu finansējums.”. Ja kaut kas tāds tiek minēts, tad lūdzam norādīt, kāds % tas ir no kopējā finansējuma, jo iepriekšējā sistēmā šim pakāpēm tika paredzēti aptuveni 12 miljoni eiro.

Sadaļa “Vispārējā izglītība”

LIZDA atkārtoti lūdz:

1. par pamatu ņemt attiecību skolēns/pedagoga slodzes nevis skolēns/skolotājs un salīdzināt ar OECD starptautiskajiem datiem (pilna laika ekvivalenta princips), ņemot vērā to, ka katrā valstī ir atšķirīgs stundu apmērs slodzē un šī iemesla dēļ OECD izmanto šādu metodiku, kā arī Latvijas nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (apstiprināts ar 2020.gada 2.jūlija LR Saeimas lēmumu Nr.418/Lm13) rīcības virziena “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” viens no mērķa indikatoriem ir skolēnu skaits uz vienu pedagoga slodzi (ISCED 103 līmenī) ([150], 35.lpp);
2. precizēt 1.scenārija principu: “Darba slodzes sadalījums līdz 60% mācību stundās un ne mazāk kā 40% gatavošanās u.c. pienākumu īstenošanai paredzētais laiks sākot ar 2023.gada 1.septembri”;
3. precizēt 2.scenārija principu “Pakāpeniska pāreja uz līdz 60% mācību stundām un ne mazāk kā 40% citu pienākumu īstenošanai darba stundu attiecību, ikgadēji tuvinot par 2% punktiem”, papildinot ar īstenošanas periodu “līdz …gadam”, jo šobrīd nav saprotams vai princips tiks īstenots līdz 2025.gadam vai līdz šim gadam kaut kāda iemesla dēļ tiek rēķināta finansiālā ietekme;
4. precizēt informāciju 2.scenārija tabulas kolonnā “Riski”:

1. • “Pakāpeniskums pārejā uz proporciju starp mācību stundām un gatavošanās laiku līdz 60% un ne mazāk kā 40% darba stundu attiecību mazina šo risku, tomēr neizslēdz pilnībā, ierobežojot iestādes vadītāju iespējas optimāli izmantot pedagogu resursu.”

5. precizēt 3.scenārija principu “Paredzēt līdz 60% un ne mazāk kā 40% darba stundu attiecību kā ieteicamu, bet ne obligātu, ar normatīvo aktu uzlabojumiem”;
6. visās scenāriju tabulās atspoguļot fiskālo ietekmi, ja zemākā mēneša darba algas likme tiek aprēķināta baltoties uz IAP principiem.
7. norādīt, ka riski, kas radīsies sabalansējot darba slodzes un palielinoties vakanču skaitam, tiks mazināti īstenojot vakanču mazināšanas plānu;

Papildus LIZDA lūdz:

1. sadaļas pirmās rindkopas apakšpunktos pie slodzes sadalījuma norādīt “līdz 60% mācību stundas un ne mazāk kā 40% gatavošanas u.c. pienākumu īstenošanai paredzētais laiks”, jo LIZDA mērķis nav panākt precīzu sadalījumu 60% un 40%, būtiski ir tieši nosacījums, lai mācību stundas nepārsniedz šos 60% no kopējās slodzes, kas attiecīgi nodrošinās to, ka pārējie pienākumi būs ne mazāk kā 40%;
2. precizēt rindkopas par nepilna laika slodzes iemesliem 4.punktu “skolotāji pensijas un pirmspensijas vecumā…”, jo nosacījums attiecināms ne tikai uz tiem pedagogiem, kam iestājies vecums, kad var saņemt priekšlaicīgu pensiju;
3. precizēt 4.scenārija principu “Darba slodzes sadalījums līdz60 % mācību stundām un ne mazāk kā 40% gatavošanās un citu pienākumu īstenošanai paredzētais laiks sākot ar 2023.gada 1.septembri 40 stundu darba nedēļas ekvivalentam”;
4. svītrot 6.lpp tekstu: “jo netiek veikta partarifikācija brīvlaiku periodos”, šādu pamatojumu nav korekti norādīt, jo šāda pārtarifikācija netiek veikta neviena valstī;
5. lpp pie teksta “Papildu finanšu atbalsts dod iespēju, piemēram, dalīt klasi grupās, piesaistīt pedagoga palīgu, u.c. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka izkārtojums ap vidējo rādītāju ir ļoti līdzīgs.” skaidrot, vai 2% papildus finanšu atbalsts ir pietiekams šādu pienākumu apmaksai, ja jau šobrīd trūkst finansējuma visu pienākumu apmaksai;

 

Sadaļa “Profesionālā izglītība”

LIZDA atkārtoti lūdz:

1. nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem darba slodzes sadalījumu līdz 60% mācību stundām un ne mazāk kā 40% citiem pienākumiem;
2. papildināt sadaļā “Profesionālā izglītība” 10.lpp rindkopu par ieguvumiem ar papildus, izvērstāku informāciju, jo ieguvēji nav tikai pedagogi.

Sadaļas “Profesionālā ievirze: sports”, “Profesionālā ievirze: kultūra”

LIZDA lūdz nodrošināt no 30 stundu nedēļas slodzes ne vairāk kā 23 stundas nedēļā kontaktstundām un ne mazāk kā 7 stundas nedēļā citu pienākumu izpildei no 2023.gada 1.septembra.

 

Sadaļa “Augstākā izglītība”

LIZDA atkārtoti lūdz:

1. neatbalstīt nodarbinātības apstākļu pasliktināšanu un nepāriet uz obligāto minimālo atvaļinājumu četru kalendāro nedēļu apmērā, neskaitot svētku dienas, jo regulējumu attiecībā uz atvaļinājuma ilgumu pedagogiem nosaka nevis Darba likums, bet gan Izglītības likums (52.panta pirmās daļas 2.punkts);
2. augstākās izglītības iestāžu pedagogiem nodrošināt zemāko mēneša darba algas likmi augstāku nekā citiem pedagogiem, kuri strādā zemākās izglītības pakāpēs;
3. nodrošināt Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikto principu  un rezultatīvo rādītāju ievērošanu augstākās izglītības iestāžu personāla zemākās mēnešalgas pieauguma grafika izstrādē.