Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sarunām esam nonākuši pie kopīgas atziņas, ka daļai pedagogu, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, ir samazinājies atalgojums, taču ierēdņu un arodbiedrības viedoklis par šīs problēmas iemesliem atšķiras. Arodbiedrība ieguldījusi lielu darbu, analizējot finansējuma trūkuma iespējamos iemeslus, tostarp apšaubot mērķdotācijas “apmēķina formulu” korektumu un uzsverot, ka algu samazinājums varētu būt skāris krietni plašāku pedagogu loku nekā to lēš ministrija.
Ceturtdien notika LIZDA rīkotā arodbiedrības līderu, izglītības pārvalžu, kā arī pašvaldību pārstāvju tikšanās ar IZM ierēdņiem, lai pieprasītu skaidrojumu par budžeta līdzekļu piešķīrumu mērķdotācijai un tās aprēķināšanas kārtību. Tikšanās laikā LIZDA izvērsti izteica visus savus pieņēmumus un secinājumus, pieprasot arī no ministrijas konkrētas un nepārprotamas atbildes.
LIZDA veiktā pašvaldību izglītības pārvalžu aptauja par valsts budžeta mērķdotācijas pietiekamību skaidri uzrāda, ka problēma ar pedagogu algām skar visus Latvijas reģionus, teju visas izglītības pakāpes. Lai gan pateicoties pedagogu saimes rīkotajam streikam un piketam tika panākts algu pieaugums, kā arī slodzes sabalansēšana, šobrīd izrādās, ka ar naudu, ko valsts piešķīrusi šo mērķu īstenošanai, nepietiek.
Uz jautājumu*: Vai ar piešķirto valsts budžeta mērķdotāciju pietiek darba slodzes sabalansēšanai visiem pedagogiem un visu pienākumu apmaksai?
No 73 līdz 81% atbildēja noraidoši.
Arī uz jautājumu*: Vai jūsu pašvaldības izglītības iestāžu pedagogiem ir samazinājusies darba alga salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu?
Puse respondentu atbildēja apstiprinoši.
*26 pašvaldības.
Tieši tādēļ LIZDA šobrīd nepiekrīt IZM pieņēmumam, ka algu samazinājums skar tikai 2% jeb aptuveni 500 pedagogu. LIZDA saņemtie signāli liecina, ka šī problēma skārusi daudz plašāku skolotāju loku.
Tikšanās laikā LIZDA piekrita ministrijai, ka darba algas samazinājums varētu būt saistīts tostarp ar skolēnu skaita izmaiņām izglītības pakāpē vai darba slodzes samazinājumu. Tāpat nav izslēgts, ka janvārī piešķirtā valsts budžeta mērķdotācija izmantota likmes paaugstināšanai, nevis darba slodzes balansēšanai. Tāpat atsevišķas pašvaldības samazinājušas savus ieguldījumus pedagogu darba samaksai, kā arī tās pārdala valsts mērķdotāciju. Esam aplēsuši 13 iespējamos algu samazināšanās iemeslus, tostarp arī tos, ko minējusi IZM. Taču LIZDA akcentu liek uz citiem argumentiem. Proti, IZM pagaidām nav sniegusi skaidru atbildi – vai problēma ar algu izmaksu tostarp radusies nekorekti aprēķinātās mērķdotācijas apmēra dēļ. Iekams LIZDA uzskata, ka tas varētu būt viens no galvenajiem iemesliem.
LIZDA pastāv bažas, ka IZM nav korekti aprēķinājis mērķdotācijai nepieciešamo gala summu, jo nav veikti labojumi metodikā jeb formulās, piemēram, viena skolēna izmaksu noteikšanai. IZM pagaidām uz šo pārmetumu nav sniegusi pārliecinošu atbildi. Tikmēr arodbiedrība neizslēdz iespēju, ka piešķirtais finansējums atalgojumam no septembra līdz decembrim ir par 12,47 miljoniem eiro mazāks nekā būtu nepieciešams.
Jāatgādina, ka kopumā zemākās darba samaksas paaugstināšanai un slodžu sabalansēšanai piešķirti 98 miljoni eiro. No tiem 20 miljoni piešķirti septembrī.
Atbilstoši ministrijas rīcībā esošiem datiem, zemākā noteiktā darba samaksas likme 8,50 eiro ir noteikta 35% izglītības iestāžu. 41,6% izglītības iestāžu darba samaksas likme noteikta 8,50 līdz 10 eiro, bet 18,5% izglītības iestāžu – 10 līdz 11,50 eiro. Darba samaksas likme lielāka par 11,50 eiro noteikta 4,7% izglītības iestāžu.
Vidējā vienas stundas likme valstī ir 9,63 eiro, un vidējā algas likme bez piemaksām skolotājam – 1392,59 eiro. Savukārt ar piemaksām pedagogi saņem vidēji 1478,99 eiro. Šādus ciparus vakar publiskoja IZM. Tikmēr LIZDA norāda, ka vidējās algas summa “1478” nav korekta, jo šajā ainā ir iekļautas arī administrācijas algas, kas situāciju būtiski uzlabo.
Jāpiebilst, ka Izglītības ministre Anda Čakša (JV) ir lūgusi Finanšu ministriju un Valsts kontroli izvērtēt algu dotāciju sadalījumu pašvaldībās, kur tas nav nodrošināts “adekvāti”.
Trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē tika skatīts jautājums par mērķdotāciju sadali pašvaldībās. Katrai skolai esot bijusi arī dažāds redzējums par to, kā tiek apgūts finansējums – lielāko daļu finansējuma, kas tika piešķirts gada sākumā, izglītības iestādes novirzīja zemākās algas likmes celšanai un slodzes sabalansēšanai. Taču papildus piešķirtais finansējums septembrī “nebija tik proporcionāli liels”, tāpēc, balansējot slodzi izglītības iestādei, mazinājās vienas stundas likme.
LIZDA sagatavotais materiāls: