Aktīvs, uz sadarbību un konstruktīviem priekšlikumiem orientēts sociālais dialogs ir priekšnoteikums Eiropas Savienības dalībvalstu tautsaimniecības nozaru, t.sk., izglītības nozares, pastāvēšanai.
LIZDA uzskata, ka Latvija var būt paraugvalsts sociālā dialoga īstenošanā, taču jāveicina politiķu izpratne par sociālā dialoga lomu, un praksē jāpierāda profesionāla, cieņpilna sociālā dialoga īstenošana, Latvijā ratificēto sociālo dialogu reglamentējošo konvenciju ievērošana. LIZDA augstu novērtē EK līmenī aktualizēto sociālā dialoga stiprināšanu.
Eiropas Komisijas tiesību akti “Treaty of the Functioning of the European Union (TFEU)”, “European Pillar on Social Rights” nosaka prasības sociālā dialoga realizācijai ES dalībvalstīs, respektējot sociālo partneru autonomiju un valstu likumdošanas atšķirības. Tiesību aktos noteiktās prasības attiecas arī uz sociālo partneru aktīvu iesaisti un kapacitātes stiprināšanu nacionālo valstu līmeņos.
COVID-19 pandēmijas apstākļos sociālā dialoga nozīme pastiprinās – 2020. gadā EK aktualizējusi 43 rezolūcijas par nodarbinātības stabilitāti, nevienlīdzības novēršanu un darba attiecību elastīgumu, lai mazinātu epidemioloģiskās krīzes sekas un nodrošinātu ilgtspējīgu nozaru atveseļošanos.
Apzinoties, ka EK organizācijas un struktūras ne vienmēr ir pietiekoši efektīvas – informācija, konsultācijas, dokumentu izstrāde un lēmumu pieņemšana bieži vien ir laikietilpīgs un birokrātisks process, tāpēc 2021.gadā izstrādāti šādi priekšlikumi EK darba uzlabošanai sociālā dialoga jomā:
Veicināt izpratni par sociālā dialoga nozīmi ES dalībvalstīs
1.1. Ieviest veiksmīgākā, inovatīvākā, praksē realizētā sociālā dialoga nominācijas. Neatkarīga EK vērtēšanas komisija izvērtētu nozaru koplīgumus, sadarbības līgumus un ģenerālvienošanās, tādejādi veicinot valstu labākās prakses piemēru izplatīšanu.
1.2. Organizēt atbalsta programmu sociālo partneru organizāciju jaunajiem līderiem. EK īstenotu ikgadējas 2-3 nedēļu apmācību programmas darba devēju organizāciju un arodbiedrību līderiem. Tādejādi, nacionālo organizāciju pārstāvji iepazītos ar EK sociālā dialoga pārstāvniecībām, veidotu neformālus kontaktus un sadarbību savu nozaru ietvaros.
Uzlabot sociālā dialoga struktūru un procesus
2.2. Jāpārskata EK Trīspusējā sociālā samita (Tripartite Social Summit) un Sociālā dialoga komitejas (Social Dialogue Committee) darba efektivitāte. Jāuzlabo diskusiju un lēmumu pieņemšanas process, veidojot kopīgas darba grupas, kurās iesaistās EK un sociālā dialoga organizāciju pārstāvji.
2.3. Jāuzlabo konsultāciju un informācijas aprite, īpaši par jautājumiem, kas skar EK jaunās iniciatīvas sociālā dialoga jomā. Jānodrošina, lai dalībvalstu sociālo partneru organizācijas tiek laicīgi informētas un konsultētas. EK līmenī jādeleģē personāls komunikācijai, informācijas un konsultāciju novirzīšanai sociālajiem partneriem dalībvalstīs.
2.4. Jāpalielina Eiropas līmeņa sociālo partneru līgumu un vienošanās skaitu. 2020. gada līgums starp EK un starpnozaru sociālajiem partneriem par digitalizāciju ir veiksmīgs piemērs, un šī līguma realizāciju praksē būs iespēja praktizēt visām dalībvalstīm.
2.5. Jāveido reģistrs par koplīgumiem un ģenerālvienošanās līgumiem ES dalībvalstīs. Šādi reģistri, kas pieejami arī EK, ir tikai dažām dalībvalstīm. Nepieciešams paredzēt finanšu līdzekļus no EK, lai dalībvalstis varētu šādus elektroniskus reģistrus veidot.
Atbalstīt nacionālo līmeņu partneru sociālā dialoga prasmes un iespējas
Izmantojot individuālu pieeju, jāizvērtē katras dalībvalsts vajadzības sociālā dialoga stiprināšanai, un jānodrošina plašākas iespējas dalībvalstu sociālo partneru organizācijām pieteikties ES projektu finansējumam sociālā dialoga kapacitātes stiprināšanai. Finansējuma iespējas sociālā dialoga stiprināšanai un prasmju pilnveidei dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgas.
Jāveido EK elektroniska platforma sociālā dialoga labākās prakses piemēru izvietošanai un pieejamībai, lai dalībvalstis būtu informētas par sociālā dialoga praksi citās valstīs, izvērtētu to, un rastu iespējas dažas no iniciatīvām piemērot arī savās valstīs.
Jāveido aicinājums valstu sociālo partneru organizācijām izteikt priekšlikumus ne tikai īstermiņa problēmu risināšanai, bet ar nākotnes, ilgtermiņa perspektīvas nozares attīstībai. EK jāveido debates par nākotnes plāniem un iespējām sociālā dialoga veiksmīgākai realizācijai dalībvalstīs.
LIZDA uzskata, ka priekšlikumi sociālā dialoga kapacitātes stiprināšanai ir aktuāli arī Latvijā. Sadarbība, kas virzīta uz konstruktīvu lēmumu pieņemšanu darba ņēmēju interešu un tiesību nodrošināšanai izglītības un zinātnes nozarē ir aktuāla institucionālā, reģionālā, nacionālā un starptautiskā līmenī. LIZDA rosinās arī Latvijā noslēgt nozares ģēnerālvienošanos, turpinās darbu pie koplīgumu un teritoriālo ģenerālvienošanās slēgšanas veicināšanas. EK priekšlikumi ir ļoti aktuāli Latvijā, lai veicinātu pilsonisko līdzdalību, uzlabotu sociālā dialoga kultūru, panāktu lielāku biedru skaitu arodbiedrībās, kas nodrošinātu arī ātrāku aktuālo jautājumu risināšanu nozarē strādājošajiem, palielinātu profesionālās darba dzīves kvalitāti.
Materiālu sagatavoja: LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, Dita Štefenhagena – LIZDA augstākās izglītības un zinātnes eksperte, ārējo sakaru koordinatore, izmantojot EK padomnieka A. Naahles sagatavotos priekšlikumus Eiropas Komisijai 2021. gada februārī.
Materiāls pieejams: https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=lv&catId=89&furtherNews=yes&newsId=9916