Jūnijā izskaņā mēs, LIZDA Rīgas arodorganizācijas Padome, devāmies pieredzes apmaiņas braucienā uz Kuldīgu.
Mūsu pirmā pieturvieta – Ēdole. Ciemojāmies 200 gadus vecajā Ēdoles pamatskolā, kurā mūs sirsnīgi sagaidīja skolas direktors Aigars Matevičs un Kuldīgas starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Aiga Šēnberga ar savām kolēģēm. Viesmīlīgais skolas saimnieks izrādīja skolu, pastāstīja par skolas dzīvi, daudzveidīgajām tradīcijām, projektiem, sadarbību ar pašvaldību. Sarunā ar direktoru apspriedām problēmas, kas aktuālas gandrīz visām Latvijas skolām – daudzās vakances, jauno pedagogu trūkums. Skolas apmeklējums bija iespaidiem bagāts un deva iedvesmu turpmākajam darbam.
Kuldīgas starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētaja Aiga Šēnberga dalījās pieredzē par to, kāds darbs tika ieguldīts, lai parakstītu ģenerālvienošanos ar Kuldīgas novada pašvaldību. Tika pārrunāts ģenerālvienošanās saturs un tas, ka šī vienošanās nodrošina vienādas tiesības un iespējas visiem novadā strādājošiem pedagogiem. Iegūtā informācija bija pārdomu vērta.
Ēdoles pilī noklausījāmies stāstījumu par bijušo pils īpašnieku Bēru dzimtu. Pilī mūs uzņēma zinoša un jautra dāma, kura atzinās, ka mācās par sākumskolas skolotāju un noteikti padomās par iestāšanos LIZDA biedru rindās. Uzkāpjot pils skatu tornī, mums pavērās brīnišķīgs skats uz visu plašo apkārtni. Pilī bija patīkami vēss, jo pils 3 metrus biezās sienas paglāba mūs no svelmes, kas valdīja ārā, kaut ārpusē termometrs rādīja +33 grādus.
Pēc pils apskates devāmies uz Kurzemes Venēciju – Kuldīgu, pilsētu, kura pieteikta iekļaušanai UNESCO kultūras mantojumā. Pilsēta mūs sagaidīja ietērpusies sarkanu dakstiņu jumtos ar ziedošām puķēm uz palodzēm, pie šķūnīšiem, parkos un apstādījumos, kā arī ar skaļi burbuļojošu ūdeni Ventas rumbā un Alekšupītes ūdenskritumā.
Pateicoties brīnišķīgajai gidei Ingai Trumsiņai un viņas vadītajam Rumbabusam, mēs iepazinām ne tikai Kuldīgas vēsturi un interesantus faktus par pilsētu, bet arī izbaudījām šīs harizmātiskās personības burvību, kura stāstīja par savu pilsētu tik aizraujoši, ka gribējās klausīties vēl un vēl. Kā vēlāk noskaidrojās, Inga Trumsiņa ir LIZDA biedre. Cik patīkami, ka šādi cilvēki ir mūsu arodbiedrībā!
Tāpat Kuldīgā bija iespēja iepazīties vēl ar diviem kuldīdzniekiem, kuri arī nodarbojas ar sev tīkamu darbu un iegulda tajā gan savu sirdi, gan dvēseli. Pirmais no tiem – Klāvs Šlakorcins, kurš aizrautīgi stāstīja par kafijas audzēšanu, grauzdēšanu, gatavošanu un cienāja mūs ar aromātisko kafiju. Viņa grauzdētā kafija iecienīta ne tikai Kuldīgā, bet arī ārpus tās. Ja redzēsiet kafiju, kura grauzdēta kafijas grauzdētavā “Curonia”, tad ziniet, tā ir ļoti laba kafija!
Otrs uzņēmējs, kura stāstījums mūs iespaidoja, bija klavieru būvētājs Dāvids Kļaviņš. COVID -19 pandēmijas ierobežojumu dēļ viņš bija spiests aizkavēties Latvijā, kaut tobrīd dzīvoja un strādāja Ungārijā. Tomēr šobrīd viņš to nenožēlo, jo tieši Kuldīgā viņš atradis vietu, kurā var radīt pasaulē slavenās klavieres, kuru izmērs pārsteidza ne tikai Ventspils bijušo mēru, bet arī Amerikas miljonāru. Viņa stāstījums par to, kā viņš nonāca līdz tam, ko viņš šobrīd dara, bija aizraujošs un apbrīnas vērts.
Nākošās dienas rīts mūs pamodināja ar lietu, kurš maigi bungoja pa Kuldīgas daktiņu jumtiem, bet tas mūs neatturēja doties uz “Saules cepli”. Tur mūs jau gaidīja spriganā un smaidošā pirtniece – melnās keramikas meistare, dizainere Madara Bartkeviča. Satikšanās ar šo sievieti bija kā enerģijas lādiņš, kurš caurstrāvoja mūs, kad viņa stāstīja par savu cepli, saviem darbiem un to, kā viņa izjūt saikni ar dabu, ar pasauli, ar cilvēkiem, kuri pie viņas viesojas vai
kurus viņa ir satikusi savā dzīves ceļā. Šī tikšanās bija fantastiska gan emocionālā ziņā, gan iegūtās informācijas ziņā.
Apgarotas un patīkamu emociju pilnas mēs steidzāmies uz Rendu. Rendas Kultūras centra estrādē norisinājās LIZDA Rīgas arodorganizācijas Padomes sēde, kurā pārrunājām aktuālos jautājumus: kā mums veicās LIZDA rīkotajā piketā, kurā no Rīgas piedalījās 532 arodbiedrības biedri un 483 atbalstītāji, kā arī, vai esam gatavi streikam septembrī. Izvērtējām arī šajās divās dienās redzēto, dzirdēto un piedzīvoto.
Rendā ciemojāmies Mārtiņa Vāgnera vīna dārzā un vīnotavā “Vini Curlandia”. Pašu saimnieku gan mums neizdevās satikt, jo viņš dzīvo Kanādā, bet mūs sirsnīgi uzņēma šīs vīnotavas vadītāja Daiga Valantina-Štolcere, kura piecus gadus atpakaļ krasi izmainīja savu dzīvi, pārtopot no aviācijas inženieres par vīndari. Arī šīs sievietes stāstījums bija iedvesmojošs un interesants, jo dzirdētais, redzētais un, protams, arī degustētais vīns nevarēja nevienu atstāt vienaldzīgu.
Mājupceļā vēlreiz pakavējāmies pārdomās par satiktajiem brīnišķīgajiem cilvēkiem, kuru iedvesma un darba tikums aizrauj līdzi un liek pārdomāt, cik daudz katrs no mums iegulda savā darbā un, vai tas ir pietiekami, lai varētu pateikt – es lepojos ar to, ko es daru!
Rakstu sagatavoja Padomes locekles Skaidrīte Svarcēviča un Andžella Liepa.