Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, aicinot deputātus izskatīt jautājumu par atbalsta pasākumu sistēmas izstrādi jaunajiem pedagogiem. LIZDA ir gatava iesniegt savus priekšlikumus. Arodbiedrība aicina deputātus kopīgi ar LIZDA organizēt konferenci “Jauniešu motivācija pedagoga darbam”, kurā visas ieinteresētās puses meklētu atbildes uz jautājumiem par jauniešu motivēšanu kļūt par pedagogu un palikt strādāt izglītības iestādē.
LIZDA vairākkārtīgi ir uzrunājusi politikas veidotājus par atbalsta sistēmas izveidi, un ir gatava piedalīties šīs sistēmas izveidē, iesniedzot savus priekšlikumus. “Ir skolas un pašvaldības, kuras jau šodien nodrošina dažādus atbalsta mehānismus jaunajiem pedagogiem. Tos vajadzētu apzināt un popularizēt, aicinot citiem pārņemt šo pozitīvo praksi. Taču tie ir atsevišķi piemēri. Šobrīd būtiski nacionālā līmenī politikas veidotājiem, sociālajiem un sadarbības partneriem vienoties, ka jābūt šādai atbalsta sistēmai, nodrošinot arī atbilstošus resursus. Mums, protams, ir vērtīgs un jāatbalsta katrs šodien strādājošais pedagogs, bet jādomā laikus par jauno speciālistu piesaisti,” uzsver LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
LIZDA savā 2018. gada pētījumā «Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas novērtējums» atklāja, ka divas trešdaļas (69.3%) no aptaujātajiem pedagogiem pilnīgi vai daļēji piekrīt apgalvojumam: “Latvijā nepastāv vienota un strukturēta atbalsta sistēma jaunajiem pedagogiem”. Būtiski, ka tikai 29.2% jauno pedagogu ir apmierināti ar profesionālo atbalstu izglītības iestādē. LIZDA rosina šo problēmu risināt ātri un kompleksi, lai Latvija nenonāktu situācijā, ka kvalitatīva izglītība būs pieejama tikai par maksu, jo pastāv risks, ka izglītības iestādēs nebūs pietiekami pedagogu, kuri strādā samierinoties ar savu pašreizējo profesionālās dzīves kvalitātes līmeni.
OECD TALIS (Starptautiskais mācīšanās un apguves pētījums) rezultāti parāda, ka Latvijā skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, 51% Latvijas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, kas nozīmē, ka mūsu valstī nākamajā desmitgadē būs jānomaina katrs otrais skolotājs no pašlaik pieejamā skolotāju darbaspēka.
LIZDA uzskata, ka visās vecuma grupās ir labi skolotāji, kas profesionāli veic savu darbu. Tomēr, būtiskākā problēma ir paaudžu maiņas nodrošināšana vispārējā izglītībā. Latvijas skolās ienāk jaunie profesionāļi, bet to skaits ir nepietiekams. To apliecina dati par skolotāju kopējo darba stāžu skolā. OECD TALIS rezultāti liecina, ka aptuveni 13% skolotāju darba stāžs līdz 5 gadiem, bet skolotāju ar darba stāžu no 6 līdz 10 gadiem ir divreiz mazāk. Tas nozīmē, ka darbu skolā uzsāk salīdzinoši daudz jauno profesionāļu, bet ilgtermiņā viņi neturpina darīt šo darbu.
2019. gada martā LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) OECD un Eiropas Komisijas ekspertu klātbūtnē vienojās, ka tiks izstrādāta jauno pedagogu atbalsta sistēma – atjaunot skolotāju sagatavošanas modeli, attīstot pedagoģijas studiju programmu saturu, sniedzot mentora un finansiālu atbalstu jaunajiem skolotājiem divus gadus pēc studiju pabeigšanas, tādejādi veicinot skolotāja profesijas pievilcīgumu. Turklāt tieši šajā mācību gadā Pasaules izglītības darbinieku arodbiedrība pievērsusi vislielāko uzmanību jaunajiem pedagogiem un gada temats ir “Jaunie pedagogi – mūsu profesijas nākotne”.
LIZDA aicina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus izstrādāt nacionāla līmeņa jauno pedagogu atbalsta sistēmu un atbalstīt ideju par sadarbību konferences “Jauniešu motivācija pedagoga darbam” organizēšanā, kurā visas ieinteresētās puses identificētu faktorus, kuri visvairāk motivētu jauniešus izvēlēties darbu un palikt strādāt izglītības iestādēs.
LIZDA vēstule Saeimai par jauno pedgogu atbalsta sistēmas izveidi PDF