Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vērsusies pie Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas un Saeimas frakcijām, rosinot, pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) atbalstīto un Saeimai iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2023. gadam”, “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” un tos pavadošajiem likumprojektiem, iesniegt šādus priekšlikumus:
PRIEKŠLIKUMS
- pedagogu, tostarp augstskolu mācībspēku, darba samaksas paaugstināšanai no 2023.gada 1.septembra, vienlaikus nodrošinot arī jauna pedagogu darba samaksas grafika izstrādi un saskaņošanu laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim (2023.gadā – 35 miljoni euro)
PAMATOJUMS
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un LIZDA vienošanos ir izstrādāts un 2023.gada 1.februārī Tiesību aktu publiskajā portālā iesniegts pedagogu, tajā skaitā, augstskolu mācībspēku, darba samaksas pieauguma grafiks laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim, ieplānojot zemākās darba samaksas pieaugumu no 2023.gada septembra:
- pamata un vispārējās vidējās, speciālās, profesionālās, interešu izglītības un profesionālās ievirzes pedagogiem – 8,50 euro par vienu darba stundu (šobrīd – 7,50 euro);
- pirmsskolas izglītības pedagogiem – 7,50 euro par vienu darba stundu (šobrīd – 6,69 euro);
- profesoriem – 1982 euro par likmi (600-1000 stundas), šobrīd – 1754 euro;
- asociētajiem profesoriem – 1587 euro par likmi (600-1000 stundas), šobrīd – 1404 euro;
- docentiem – 1270 euro par likmi (600-1000 stundas), šobrīd – 1124 euro;
- lektoriem – 1017 euro par likmi (600-1000 stundas), šobrīd – 900 euro.
2023.gadā no valsts budžeta papildus nepieciešamais finansējums 35 miljoni euro, tajā skaitā vispārējās, profesionālās, interešu un profesionālās ievirzes pedagogiem 30 miljoni euro, augstskolu mācībspēkiem – 5 miljoni euro.
PRIEKŠLIKUMS
- lai novērstu nevienlīdzību darba samaksā starp pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksu un pārējo izglītības pakāpju un izglītības veidu pedagogiem (2023.gadā – 3,22 miljoni euro)
PAMATOJUMS
Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu mēneša darba samaksas likme no 2023.gada 1.janvāra ir 1070 euro par slodzi (40 stundas nedēļā), t.i., 6,69 euro par vienu darba stundu. Salīdzinoši pārējiem vispārējās izglītības pedagogiem šobrīd darba samaksas likme par vienu darba stundu ir 7,50 euro. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un LIZDA vienošanos par darba samaksas pieauguma grafiku laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim plānots, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem no 2023.gada septembra tiks nodrošināta zemākā darba samaksas likme 7,75 euro par vienu darba stundu (pārējiem vispārējās izglītības pedagogiem – 8,50 euro par vienu darba stundu), tādejādi pakāpeniski mazinot nevienlīdzību. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajiem aprēķiniem pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas pieaugumam 2023.gadā papildus nepieciešami 3,22 miljoni eiro.
LIZDA novērtē, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu nevienlīdzība tiek pakāpeniski risināta, jo tā būtiski ir ietekmējusi pirmsskolas pedagogu profesionālo dzīves kvalitāti, kas ar katru gadu arvien vairāk pazeminās un rada risku pirmsskolas pakalpojuma nodrošināšanai valstī.
LIZDA atgādina, ka šobrīd Satversmes tiesā izskatīšanā ir lieta, par kuru pieteikumu 2022.gada 15.jūlijā iesniedza 13.Saeimas deputāti, par Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumu Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 1.pielikuma 4.tabulas 3.punkta un 3.pielikuma 7.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, t.i., par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas nevienlīdzību salīdzinājumā ar citiem vispārējās izglītības pedagogiem.
PRIEKŠLIKUMS
- lai uzsāktu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanas nodrošināšanu no valsts budžeta bērnu no 1,5 gadu vecuma nodarbinātajiem pedagogiem (2023.gadā – 98 miljoni euro)
PAMATOJUMS
LIZDA uzsver, ka ir būtiski nodrošināt visu pirmsskolas pedagogu darba samaksu no valsts budžeta, jo pastāv nevienlīdzība darba slodzes veidošanās principos un darba samaksas apmērā. Pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecuma posmā 1,5 – 4 gadi, atalgojums tiek finansēts no pašvaldību budžetiem, līdz ar to darba slodzi un atalgojuma apmēru ietekmē katras pašvaldības finansiālās iespējas un politiskie lēmumi. Ja atalgojums tiktu nodrošināts no valsts budžeta, nevienlīdzības principi tiktu mazināti.
No 2016. gada 1.septembra ir spēkā pedagogu darba samaksas jaunā sistēma, kurā pretēji cerētajam, ar 2016.gada 1.septembri situācija pasliktinājās, jo ar MK noteikumiem “Par pedagogu darba samaksas noteikumiem” – tika palielināta pirmsskolas pedagogu darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei no 30 stundām nedēļā uz 40 stundām (t.sk.36 kontaktstundas un 4 stundas nodarbību sagatavošanai). Daļa pašvaldību samazināja pirmsskolas pedagogu darba slodzi uz 0,7- 0,9 slodzēm un liedza arī iespēju 4 darba stundas nodarbību sagatavošanai strādāt attālināti, pedagogam neatrodoties izglītības iestādē.
LIZDA atkārtoti norāda, ka nepieciešams veikt grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta. Izglītības likuma 60.panta trešā daļas norma nosaka, ka “pedagogu darba samaksa valsts vai pašvaldības izglītības iestādēs, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādēs, tajā skaitā bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām. Pārējo pedagogu, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas pašvaldības izglītības iestādēs, darba samaksa, ja citos likumos nav noteikts citādi, tiek nodrošināta no pašvaldības budžeta”. OECD eksperti norāda, ka nepieciešams veidot stratēģisku pieeju, lai uzlabotu pirmsskolas darbinieku kvalitāti un motivāciju. Latvijā, Islandē un Vācijā ir vislielākais stundu skaits ko pirmsskolas pedagogs pavada kopā ar bērnu, bet atalgojums ir viens no zemākajiem salīdzinot ar citām OECD valstīm.
PRIEKŠLIKUMS
- pirmsskolas un citu izglītības iestāžu pedagogiem, kuri veic skolotāja mentora pienākumus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 5.1punktam, kurš stājās spēkā 2020.gada 1.decembrī (2023.gadā – 1 miljons euro)
PAMATOJUMS
LIZDA vairākkārtīgi ir aktualizējusi skolotāja mentora pienākumu finansējuma nepieciešamību Izglītības un zinātnes ministrijai.
LIZDA saskata risku Ministru kabineta noteikumu Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 5.1 punkta, kas nosaka, ka pirmsskolas pedagogs, kurš iegūst pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras piektajam līmenim, un divus gadus pēc tās ieguves strādā skolotāja mentora vadībā, izpildei, ja divu gadu laikā skolotāja mentora pienākumu izpildei nav rasts atbilstošs finansējums.
LIZDA un izglītības uzņēmuma “Lielvārds” veiktie pētījumi apliecina, ka šobrīd netiek apmaksāti visi pedagogu veiktie darba pienākumi. Pēc vietnē https://data.gov.lv publicētajiem statistikas datiem uz 20.10.2022. Latvijā mentora pienākumi ir tarificēti tikai 19 skolotājiem, kas liecina, ka ļoti lielai pedagogu daļai mentora pienākumi netiek paredzēti darba slodzē un netiek arī apmaksāti. Mentora pienākumu apmaksai ir jāparedz papildus finansējums valsts budžeta mērķdotācijai.
Izvērtējot situāciju ar pieaugošajām pedagogu vakancēm visu izglītības līmeņu izglītības iestādēs, LIZDA norāda, ka, lai piesaistītu jaunos pedagogus un sniegtu atbalstu viņu darba ikdienā, mentoru nozīme arvien vairāk palielinās.
PRIEKŠLIKUMS
- lai pilnā apmērā tiktu nodrošināts finansējums valsts akreditēto profesionālās un profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanai (2023.gadā – 3,14 miljoni euro profesionālā ievirze sports, 3,65 miljoni euro profesionālā ievirze – kultūra)
PAMATOJUMS
Šobrīd pilnā apmērā netiek piešķirts valsts finansējuma profesionālās ievirzes sporta izglītības programmām un profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmām, t.i., finansējums tiek piešķirts 85-86% apmērā no faktiski nepieciešamā finansējuma, kā rezultātā nav iespējams profesionālās ievirzes programmu pedagogiem nodrošināt pat zemāko pedagoga darba algu, kā arī netiek tarificēti un attiecīgi arī apmaksāti visi veiktie pienākumi.
PRIEKŠLIKUMS
- ikgadējam finansējuma pieaugumam augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai, jo jau gadā ES dalībvalstis, ieskaitot Latviju, izveidoja vienotu Eiropas pētniecības telpu, kurā vienojās pētniecībā un attīstībā ieguldīt vismaz 3% no IKP un valsts pētījumu programmām no attiecīgās nozares ministrijas atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 35.panta 2.daļā noteiktajam (2023.gadā – 10 miljoni euro);
PAMATOJUMS
Ņemot vērā Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 75.punktā noteikto apņemšanos palielināt pētniecības un attīstības kopējo finansējumu ne mazāk kā 1,5% no IKP, ieviešot Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju, īstenojot starptautisko sadarbību un sadarbību ar industriju, piesaistot starptautisko finansējumu, primāri orientējoties uz “Apvārsnis Eiropa” programmu un piedalīšanos pasaules līmeņa pētniecības organizācijās, kā arī paplašinot inovāciju fonda darbību atbilstoši caurspīdības, godīgas konkurences un rezultativitātes principiem. Veicināsim inovāciju procesu pētniecības organizācijās, LIZDA aicina pakāpeniski palielināt finansējumu augstākajai izglītībai, zinātniskajai darbībai un valsts pētījumu programmām 2023.gadā 10 miljonus euro.
PRIEKŠLIKUMS
- lai turpinātu īstenot sociālā atbalsta programmu pedagogiem, kuri zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas rezultātā, kā arī paplašināt attiecīgās programmas saņēmēju loku (2023.gadā – 0,5 miljoni euro);
PAMATOJUMS
Sociālā atbalsta programma pedagogiem tika realizēta, pamatojoties uz Izglītības likumu un MK 17.04.2018. noteikumiem Nr.216 “Kārtība, kādā piešķir un administrē valsts sociālo atbalstu pedagogiem”.
Ministrija norādīja, ka “Sociālā atbalsta programma pedagogiem bija terminēts pasākums laika posmā no 2017. – 2020.gadam. Ministrija, veicot aprēķinus, paredzēja, ka šādu atbalstu katru gadu izmantos vidēji 60 skolotāji, taču trīs gadu laikā šādu atbalstu izmantoja 24 skolotāji no 18 pašvaldībām. Ministrijas ieskatā, šāds atbalsts nesasniedza izvirzīto mērķi, kā rezultātā sociālā atbalsta programma tika pārtraukta plānotajā termiņā.”
LIZDA vērš uzmanību, ka Ministrija publiskajā telpā aktualizē nākamajos gados plānoto pedagogu darba algas piegumu, kuram paredzēto finansējumu būtiski ietekmēs skolu tīkla optimizācija, tāpēc arvien aktuālāka kļūst sociālā atbalsta programma pedagogiem, kuri zaudēs darbu skolu tīkla optimizācijas rezultātā.
PRIEKŠLIKUMS
- pieprasīt papildus finansējumu un rosināt grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu izdienas pensijas pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta pedagogiem, pamatojoties uz Pārresoru koordinācijas centra izstrādāto izdienas pensiju reformu (2023.gadā – 0,5 miljoni euro);
PAMATOJUMS
- gadā tika pārtraukta izdienas pensiju piešķiršana pedagogiem, LIZDA vairākkārt norādījusi, ka šis jautājums pakāpeniski risināms, nodrošinot izdienas pensijas piešķiršanu 3 pedagogu grupām – pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta pedagogiem. Speciālās izglītības, sporta un pirmsskolas izglītības skolotāju izdienas pensiju likumprojekts tika pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā 2015. gada 17. septembrī, taču tā tālāka virzība nav notikusi.
2022.gadā darba grupā Pārresoru koordinācijas centra vadībā tika izstrādāts konceptuālā ziņojuma projekts par izdienas pensijas sistēmas reformu, dalot personas, kam var tikt piešķirta izdienas pensija, divās grupās, tajā skaitā, otrajā grupā iekļaujot personas, kas ir nodarbinātas valsts apmaksātās profesijās, kurām profesijas īpatnības ir saistītas ar profesionālo iemaņu mazināšanos vai zudumu, sasniedzot noteiktu vecumu vai nostrādājot šajā profesijā noteiktu laiku. LIZDA lūdza ņemt vērā, ka šajā grupā būtu iekļaujami arī pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta pedagogi, pedagogam sasniedzot 60 gadu vecumu un vismaz 25 gadu darba stāžu attiecīgās jomas pedagoga amatā, jo šo pedagogu profesionālo iemaņu mazināšanās vai zudums darbā ar pirmsskolas bērniem, bērniem ar speciālajām vajadzībām, kā arī sporta nodarbībās, var būtiski ietekmēt ne tikai izglītības kvalitāti, bet arī apdraudēt gan pašu pedagogu, gan izglītojamo drošību, veselību. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtajiem datiem uz 2022.gada 1.oktobri pedagogu, uz kuriem varētu attiekties jaunā izdienas pensiju sistēma, skaits kopā ir 1661, tajā skaitā 1188 pirmsskolas pedagogi, 255 speciālās izglītības pedagogi, 218 sporta pedagogi.