Facebook
Twitter
Youtube
Instagram
Draugiem.lv

LIZDA sniedz savu redzējumu par IZM priekšlikumiem mācību procesa nodrošināšanai rudenī

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) Izglītības ministrijai nosūtījusi savus komentārus par ministrijas priekšlikumiem mācību procesa nodrošināšanai rudenī Covid -19 apstākļos. Lai gan LIZDA atzinīgi vērtē šāda dokumenta izstrādi, kas nodrošinās lielāku skaidrību par darba apstākļiem un lielāku sabiedrības veselības drošību, arodbiedrība tomēr izsaka vēl virkni priekšlikumu.

 

Augstākā izglītība:

  1. Dokumenta projektā minēts, ka “normatīvajā regulējumā jāparedz iespēja augstskolām noskaidrot studējošo un personāla vakcinēšanās aptveri” (4.lpp.). Vai ārējais normatīvais regulējums dod tiesības augstākās izglītības iestādēm prasīt informāciju no studējošajiem par vakcināciju vai pārslimošanu? Tā pat arī sadaļās “Drošs režīms”(4. lpp.) un “Daļēji drošs režīms” (5.lpp.) nav saprotams, “klātienes studijās piedalās vakcinētas, pārslimojušas un testētas personas ar atbilstošu spēkā esošu Covid-19 sertifikātu”, vai ar to ir domāti gan mācībspēki, gan studējošie? Ja testu princips ir piemērojams arī studējošajiem, tad testēšanas izmaksas sedz paši studējošie?
  2. Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka, ka augstskolās un koledžās līdz 50% studijas arī droša režīma apstākļos var tikt realizētas attālināti. LIZDA atkārtoti pieprasa, ka augstākajā izglītībā nodarbinātajiem mācībspēkiem jāpiešķir papildus finansējums – kompensācijas un piemaksas no valsts budžeta attālināta studiju procesa realizācijai – papildus laika, materiālo un tehnoloģisko resursus nodrošinājumam.
  3. LIZDA uzskata, ka gaisa kvalitātes kontroles nepieciešamību visos režīma līmeņos nepieciešams uzsvērt arī augstākajā izglītībā, tā pat kā tas paredzēts vispārējā un profesionālajā izglītībā, nosakot, ka augstākās izglītības iestādēm savos drošības protokolos vai iekšējās kārtības noteikumos obligāti jāparedz vismaz 15 min. auditoriju vēdināšana starpbrīžos.

 

Vispārējā izglītība:

  1. Nav skaidrs, kāpēc vispārējās izglītības un profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu sadaļās nekas netiek minēts par izglītībā nodarbināto testēšanās iespējām (t.sk., personām ar medicīniskām kontrindikācijām vakcinācijai), piedaloties klātienes mācību procesā. Savukārt, augstākās izglītības un pieaugušo profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides, neformālās  izglītības sadaļās noteikts, ka testētās personas var piedalīties klātienes mācību procesā, un pārejas periodā līdz 31.12.2021. testēšana vai rutīnas skrīnings tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem. Lūgums nosacījumus par izglītībā nodarbināto strādāšanu klātienes procesā ar negatīvu Covid – 19 testu vai rutīnas skrīningu iekļaut arī vispārējās izglītības,  profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās.
  2. Minēts, ka augsta riska gadījumā mācības vispārējā izglītībā īstenojamas attālināti, bet “klātienē īstenojamas individuālas konsultācijas 9. un 12. klašu izglītojamajiem, ņemot vērā, ka pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes noslēgumā kārtojami valsts pārbaudes darbi” (6.lpp.). LIZDA uzskata, ka pedagogiem šajos gadījumos nepieciešamas piemaksas par papildus darba veikšanu augsta riska apstākļos klātienē.
  3. LIZDA atbalsta, ka izglītības iestādēs pie jebkāda riska rādītājiem nepieciešams mērīt gaisa kvalitāti telpās, kā arī telpas regulāri vismaz 15 min. starpbrīžos jāvēdina. LIZDA vērš uzmanību, ka izglītības iestāžu drošības protokolos būtu nepieciešams norādīt, ka, gadījumā, ja gaisa kvalitātes mērījumi pārsniedz 1000 ppm, nepieciešama operatīva rīcība – lēmumu pieņemšana no izglītības iestādes vadītāja puses. Tā pat arī LIZDA vērš uzmanību, ka izglītības iestādēs ir dažādi starpbrīžu garumi. Nebūtu pieļaujams, ka pagarinot starpbrīžus, lai dotu iespēju ilgāk vēdināt telpas, pedagogiem tiek pagarināts mācību stundu laiks, t.i., palielināta slodze.
  4. LIZDA uzskata, ka, lai mazinātu iespējas Covid-19 izplatībai, izglītības iestāžu vadītājiem/dibinātajiem skolu iekšējās kārtības noteikumos vai drošības protokolos vajadzētu noteikt, ka jebkāda riska apstākļos izglītības iestādes neapmeklē un iekštelpās neuzturas trešās personas, t.sk. izglītojamo vecāki.
  5. LIZDA uzskata, ka viens no papildus aktuālajiem jautājumiem, kuram nepieciešams regulējums – jāizstrādā izglītības iestāžu informēšanas kārtība par izmaiņām normatīvajos aktos, t.i., izglītības iestādes regulāri jāinformē par normatīvo aktu izmaiņām, sūtot informāciju uz izglītība iestāžu oficiālajiem e-pastiem.

 

Profesionālā izglītība:

  1. Dokumenta projektā minēts, ka “profesionālās izglītības audzēkņiem jebkuros riska apstākļos jāparedz iespēja lietot materiāltehniskos līdzekļus izglītības iestādes telpās, un apgūt izglītības programmu individuāli un grupās” (8. lpp.). LIZDA pieprasa papildus finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem, lai kompensētu profesionālo izglītības iestāžu pedagogu papildus darbu klātienē ar audzēkņiem individuāli un grupās augsta riska apstākļos.
  2. LIZDA uzskata, ka gan vispārējās izglītības, gan profesionālās izglītības pedagogiem, lai veicinātu izglītošanos par mācību saturu, metodoloģiju, psiholoģiju un citiem profesionālās kvalifikācijas jautājumiem, nepieciešams nodrošināt valsts apmaksātas supervīzijas visa mācību gada garumā. Tā par arī nepieciešams nodrošināt digitālo mācību līdzekļu pieejamību attālinātajam darbam par valsts finansējumu.

 

Sports. Darbs ar jaunatni:

  1. LIZDA atbalsta, ka sadaļā “Darbs ar jaunatni” pie citiem aktuālajiem jautājumiem noteikts, ka nepieciešams nodrošināt bezmaksas testēšanu vai rutīnas skrīningu jauniešiem līdz 14 gadu vecumam, kā arī jauniešiem ar ierobežotām iespējām, kuriem nav iespējams vakcinēties medicīnisku kontradikciju dēļ. Nav pamatojuma, kāpēc tieši jauniešiem līdz 14 gadiem tiks piemērota bezmaksas testēšana vai rutīnas skrīnings. LIZDA uzskata, ka bezmaksas testēšanu vai skrīningu nepieciešams piemērot jauniešiem līdz 25 gadiem, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt jaunu cilvēku psiholoģisko un fizisko veselību, nodarbojoties ar sportu un citām aktivitātēm.

 

LIZDA lūdz papildus skaidrojumu, jēdzienu korekciju dokumenta projektā:

 

  1. Ko ietver un kā jāsaprot jēdziens “labvēlīga situācija izglītības iestādē” (2. lpp.), un kas par to lemj, kā tas minēts sadaļā “Drošas izglītības iestādes princips”?
  2. Lūgums skaidrot, kas un kādā veidā noteiks – kas ir kontrindikācijas vakcinācijai personām, kuras veselības stāvokļa dēļ nedrīkst vakcinēties?
  3. Lūgums precīzāk skaidrot, ko nozīmē “optimālu vakcinācijas aptvere izglītības iestādē” (10. lpp.), un izglītības iestādes vadītāja lēmumu pieņemšana, pamatojoties uz to.
  4. Lūgums precizēt masku lietošanas prasības izglītības iestādēs visos izglītības līmeņos, sniedzot informāciju gan par darbiniekiem, gan izglītojamajiem. LIZDA uzskata, ka gan iekštelpās, gan ārtelpās, nodrošinot studiju, mācību un sporta aktivitāšu procesus, vakcinētas, pārslimojošas un testētās personas var piedalīties, nelietojot aizsargmaskas
  5. Lūgums precizēt jēdzienu attiecībā uz testētu personu apliecinošo dokumentu. Pārejas periodā līdz 31.12.2021. testētas personas var piedalīties klātienes mācību/studiju procesā, apliecinot to ar “negatīvu COVID 19 testu”, nevis “Covid-19 sertifikātu” kā rakstīts visa dokumenta projektā.
  6. Lūgums ievērot konsekvenci visa dokumenta projektā: kuros gadījumos mācību un studiju procesā piedalās: (1.) vakcinētas un pārslimojušas personas, un, kuros gadījumos (2) vakcinētas, pārslimojušas un testētas personas. Precizēt, vai vakcinācija, pārslimošana un testēšana vai rutīnas skrīnings attiecas gan uz izglītības darbiniekiem, t.sk. sporta treneriem, gan uz izglītojamajiem visos izglītības līmeņos. Precizēt, ka testēšana vai rutīnas skrīnings visos izglītības līmeņos izglītībā nodarbinātajiem pārejas periodā līdz 31.12.2021. tiek apmaksāts no valsts budžeta.
  7. Lūgums precizēt – vai jēdziens “testēšana” jāsaprot kā katras personas testa veikšana individuāli ārstniecības iestādē, iegūstot dokumentu par negatīvu Covid-19 testu, vai ar “”testēšanu” jāsaprot arī iknedēļas rutīnas skrīnings (siekalu tests), ko izglītības un sporta iestādēs veic medicīnas darbinieks.
  8. Lūgums precizēt, ar ko atšķiras “Drošs režīms” no “Daļēji drošs režīms” (9.lpp.). Pašreizējā nosacījumu un noteikumu izklāstā dokumenta projektā nav atšķirību.
  9. Lūgums precizēt, vai pārejas periods – līdz 31.12.2021., kā arī visi noteikumi un nosacījumi, kas minēti dokumenta projektā, tiks salāgoti ar Augstskolu likumu, Izglītības likumu u.c. normatīvajiem aktiem, tādejādi izvairoties no pretrunām un dažādu normatīvo aktu regulējuma patvaļīgas interpretācijas.

Ar valdībā iesniegtajiem IZM priekšlikumiem, lai nodrošinātu nozares procesus rudenī, detalizēti var iepazīties IZM mājaslapā https://www.izm.gov.lv/lv/media/12578/download