Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vakar tikās ar Latvijas pašvaldību savienību (LPS), diskutējot par sadarbību ar Latvijas pašvaldībām, aktuālākajām izglītības nozares problēmām, kā arī uzklausot ekspertu redzējumu par Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanu Latvijas vispārējās izglītības sistēmā.
Viens no patreiz visaktuālākajiem izaicinājumiem, kas skar daudzas sociālpolitiskās sfēras, ir Ukrainas bēgļu uzņemšana Latvijā. Un kā viena no pirmajām, kas šajā kontekstā saskaras ar praktiskas dabas jautājumiem, ir tieši izglītības nozare. Lai katrā pašvaldībā veiksmīgi rastu risinājumus, vakar kopīgā sanāksmē tikās LPS Izglītības un kultūras komiteja, Izglītības ministrijas pārstāvji, LIZDA vadība un Latvijas pašvaldību vadītāji.
Tiesa, LIZDA vadītāja Inga Vanaga, kā arī LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure vakar atgādināja, ka, neraugoties uz Ukrainas problemātiku, iekšpolitikas jautājumus joprojām neviens nav atcēlis un joprojām ir virkne jautājumu, kas prasa tūlītēju saskaņotu rīcību.
Tā, galvenās tēmas, ko vakar LPS kolēģiem akcentēja LIZDA, ir pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu nevienlīdzības novēršana; pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika apstiprināšana MK līdz 14.Saeimas vēlēšanām; pedagogu darba samaksas jaunais modelis; veselības apdrošināšanas polises, kā arī jauno pedagogu atbalsta programmas izstrāde un koplīgumu, ģenerālvienošanās slēgšana.
“Paldies visām pašvaldībām, kas veicinājusi koplīgumu un ģenerālvienošanos slēgšanu,” pauda I. Vanaga. “Latvija joprojām ir viena no Eiropas valstīm ar viszemāko ģenerālvienošanos skaitu,” atgādināja LIZDA līdere, akcentējot, ka tieši šo vienošanos parakstīšana liecina par ilgstoša sociālā dialoga perspektīvu un labākas profesionālās rītdienas nodrošināšanu izglītības iestāžu darbiniekiem.
Tāpat vakar liela uzmanība tika pievērsta Ukrainas bēgļu jautājumiem, kurus komentēja Olita Arkle, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta Vecākā eksperte vispārējā izglītībā; Liene Voroņenko, IZM Valsts izglītības satura centra direktore; Maksims Platonovs, IZM Izglītības kvalitātes valsts dienesta uzraudzības departamenta direktora vietnieks, kontroles nodaļas vadītājs; Marina Kosareva, IZM Finanšu departamenta direktore u.c.
Jautājumu loks, kas izglītības iestāžu pārstāvjiem patreiz līdz galam joprojām vēl nav skaidrs, ir ļoti plašs, un neatbildēto jautājumu ir vairāk par atbildēm. Sākot ar brīvpusdienām, interneta pieslēguma un transporta izdevumu kompensēšanas kārtību, beidzot ar tālmācības iespējām. Kā bērni iegūs gada vērtējumus visos mācību priekšmetos? Kas notiks ar 9. un 12. klašu absolventiem?
Tiesa, Olita Arkle klātesošajiem atgādināja, ka situācija ar bēgļu uzņemšanu un viņu integrēšana Latvijas izglītības sistēmā nav nekas jauns vai nepieredzēts. Jau kopš 2010. gada tiekot uzņemti nepilngadīgie patvēruma meklētāji. Jā, ne tik masīvā apjomā, taču līdzīgs algoritms Latvijā veiksmīgi darbojoties jau kopš 2015. gada un arī patreiz, ar aktuāliem uzlabojumiem un precīzām korekcijām šis algoritms tikšot iedzīvināts visām pusēm pieņemamā formātā.
Tā, piemēram, katram ukraiņu bēgļu bērnam, kas nonāks Latvijā, tiks izstrādāts individuāls izglītības programmas apguves plāns, kas atbilst bērna personīgajām vajadzībām, komentēja Olita Arkle.
Piemēram, ja bērnam ir nepieciešamas papildus nodarbības matemātikā vai ukraiņu valodā vai ja bērns piedalījās dažādās interešu izglītības nodarbībās, viņam tiks mēģināts nodrošināt līdzīgas iespējas pašvaldībā, kurā bērns būs nonācis Latvijā. Bērnu individuālie izglītības plāni būšot elastīgi un var tikt mainīti atkarībā no bērna vajadzībām. Individuālos plānus iesnieguma veidā izglītības iestādes vadītājam iesniegs viens no bērna likumiskajiem pārstāvjiem.
Pirmsskolas izglītības iestādēs uzņems bērnus no 1,5 gadu vecumu līdz 4 gadu vecumam. Bērna vecāki varēs izvēlēties, no kāda vecuma bērns sāks apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi. Pašvaldības varēs piesaistīt privātās izglītības iestādes pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanā Ukrainas bērniem.
Nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības arī turpināt iepriekš uzsāktās profesionālās izglītības ieguvi. Arkle aicināja, ja pašvaldībā, kurā atrodas bēgļu bērns, nav iespējams turpināt bērna sākto profesionālās izglītības programmu, tad pašvaldībai ir nepieciešams sazināties ar IZM, lai meklētu risinājumus.
Vēl viens plašs jautājumu loks, kas vakar tika diskutēts, ir Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības strādāt par pedagogu un sniegt bērna uzraudzības pakalpojumus. Tostarp tēma par to vai un kā Ukraiņu mātes drīkst reģistrēties un pieskatīt pašas savus bērnus. Un to, kādi dokumenti, izglītību apliecinoši dokumenti nepieciešami tiem Ukrainas pilsoņiem, kuri vēlētos kļūt par pedagogiem un mācīt Latvijas skolēnus.