Šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Valdes sēdē tika skatītas būtiskākās aktualitātes nozarē, tostarp jautājumi par piedāvājumu COVID-19 vakcinācijas izraisīto seku (blakņu) apdrošināšanai pilnībā vakcinētiem pedagogiem; aktualitātes par droša mācību procesa īstenošanu un par pedagogu vakancēm. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece valdes sēdē skaidroja, ka nākamā gada 1.septembrī beidzas iepriekš apstiprinātais pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks, kā rezultātā Izglītības un zinātnes ministrija patreiz ir izstrādājusi un sāk apspriest trīs variantus jauniem pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeļiem.
Pirmais modelis noteiktu pāreju uz principu “nauda seko klasei”. Šī pieeja veidota, rēķinot finansējumu klasei skolā. Otrais modelis nozīmētu principu “klase pašvaldībā”, kas paredzētu nepieciešamību noteikt normētās klases izmēru. IZM ieskatā šāds modelis mudinātu pašvaldības optimizēt skolu tīklu, kā arī veicinātu atbildību par izglītības kvalitāti. Pašvaldībām būtu lielāka loma kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā. Pašvaldība saņemtu naudu tikai konkrētām izmaksu grupām: mācību plāna īstenošanai, kā arī atbalsta pasākumu un administrācijas izmaksām. Savukārt trešais modelis paredzētu noteikt vidējā viena izglītojamā izmaksas, mērķdotācijas sadalījumu nododot pašvaldību pārziņā. Pašvaldībai jāveido sava stratēģija izglītības kvalitātes nodrošināšanai un vadībai, kā arī skolu tīkla uzturēšanai. Trešais modelis paredzētu, ka viena izglītojamā izmaksa ietvertu finansējumu skolas mācību plānam, pedagogu papildpienākumu un atbalsta pasākumu apmaksu, finansējumu skolas administrācijai un atbalsta personālam. Mērķdotāciju pašvaldībai aprēķinātu, ņemot vērā attiecīgo skolēnu skaitu pašvaldībās, mērķdotāciju vienam skolēnam un atbilstošos koeficientus pa reģioniem, programmas veidiem vai mācību formām. Attiecīgi viena izglītojamā izmaksas aprēķinam izmantotu izglītojamo skaitu un valsts finansējumu konkrētajā gadā.
Uzklausot IZM skaidrojumu par visiem trim iespējamajiem modeļiem, LIZDA akcentēja nepieciešamību būtiskās ieceres izdiskutēt ar sadarbības partneriem, t.i., Latvijas Pašvaldību savienību, LIZDA, LIVA u.c. Kā arī norādīja uz virkni jautājumu, kas joprojām nav līdz galam saprotami. Tā, piemēram:
1. Kā tiks risināti slodžu veidošanās principi, proporcijas? Kāds ir redzējums par kontaktstundu proporciju?
2. Vai un kad jaunais algas, slodzes modelis būs arī pirmsskolas izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības, profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogiem?
3. Kāpēc paredzēts jauno aprēķinu modeli ieviest no 01.09.2022., bet slodzes un grafika principi paliek vecie/šodien spēkā esošie?
4. Vai un kad būs pieejami aprēķini, lai pārliecinātos par modeļa ieguvumiem?
5. Kāpēc skolēnu skaita uz skolotāju proporcijai tiek izmantotas nevis likmes, bet skolotāju skaits?
6. Uz kādu argumentu pamata pašvaldības (koeficientu noteikšanai) tiek dalītas trīs grupās, ja ATR ietvaros ir cits sadalījums?
7. Vai un kad būs sociālo un sadarbības partneru sanāksme, ja 25.09.2021. finansējuma pieprasījums tiks iesniegts FM?
8. Vai tiks ņemtas vērā MK prasības par higienas normām 2023.g., kvadrātmetri uz skolēnu, lemjot par skolu tīkla optimizāciju?
9. Kāda būs atbalsta personāla proporcija uz skolēnu skaitu?
10. Kāds ir pamatojums speciālās izglītības programmām?
11. Vai nebūs kvalitātes fonds?