Šodien notikusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Valdes ārkārtas sēde, kuras ietvaros aizritēja arī tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, diskutējot par aprēķināto valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai un pedagogu darba slodzes balansēšanai. IZM šajā diskusijā pārstāvēja parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga, ministres padomnieki Karīna Caunīte-Orupe un Jānis Salmiņš, kā arī valsts sekretāra p.i. Ilze Saleniece, Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa, direktores vietniece Alise Trokša un IZM Finanšu departamenta vecākā eksperte Initra Pavloviča.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga diskusijas iemeslu raksturoja, atzīstot, ka jautājumu joprojām ir vairāk nekā atbilžu.
Jāatgādina, ka, atsaucoties uz informāciju no izglītības iestādēm un LIZDA biedriem par nepietiekamo valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai, LIZDA ir norādījusi: nav pieļaujamas reformas, kas pasliktina situāciju izglītības nozarē strādājošiem un aicināja ministriju izvērtēt aprēķinātā valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai apjoma atbilstību pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai un pedagogu darba slodzes balansēšanai.
Šodien sanāksmē daudz tika diskutēts par “viena bērna izmaksu” aprēķināšanas formulu un lielumiem, kas šajā formulā ir iekļauti. Tāpat tika diskutēts par šīs formulas izmaiņām, pārejot uz “skolēns pašvaldībā” sistēmu. Ministrija sniedza ieskatu arī par atbalsta personāla un administrācijas izmaksu veidošanās kārtību.
Valdē īpaši skurpulozi tika runāts par zemākās algas likmes celšanai un slodzes balansēšanai nepieciešamo finansējumu. LIZDA eksperti uzsver, ka vēl 2020. gadā “viena skolēna” faktiskās vidējās izmaksas tika rēķinātas lielākas nekā šobrīd un nav saprotams, kādēļ šobrīd “viena skolēna izmaksas” ir kļuvušas mazākas. Tikmēr IZM apelē, ka kopējais valsts mērķdotācijas apmērs 4 gadu laikā nav samazinājies, bet gan pretēji – audzis par vairāk neka 40%. Turklāt tas noticis pat pie apstākļiem, kad skolēnu kopējais skaits valstī ir sarucis. Tāpat IZM norāda, ka viena skolēna izmaksas, ja salīdzina 2022. gadu pret 2023. gadu, ir pieaugušas vidēji par 15 līdz 16%, savukārt kopējais valsts mērķdotācijas apjoms gada laikā kāpis par 15%.
Šobrīd ļoti aktuāls ir profesionālās ievirzes sporta pedagogu-treneru atalgojuma jautājums pilnā apmērā (t.i. 114% apmērā), ko LIZDA neatlaidīgi vēlas sākt risināt. Piecus gadus sporta pedagogi nesaņem atalgojumu pilnā apmērā, jo no valsts tiek doti aptuveni 90%, bet atlikušie aptuveni 24% vēl būtu jāmeklē, jo tie konsekventi netiek maksāti. Šo problēmu solījusi risināt tostarp arī Ministru prezidente. Arī IZM, atzīstot problēmas esamību, ir gatava operatīvi pieķerties šai tēmai.
Diskusijā tika runāts arī par kontakstundu skaitu un citu pienākumu apmaksu, kā arī par vienas stundas izmaksām (bez administrācijas un atbalsta personāla) dažādās Latvijas pašvaldībās no 8.5 līdz 11.6 euro par vienu darba stundu.
Pēc diskusijas LIZDA ar IZM vienojās par vēl virkni precizējošu jautājumu un par oficiālas atbildes nepieciešamības divu nedēļu laikā.