Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība nosūtījusi valsts augstākajām personām atklāto vēstuli, ko nedēļas laikā parakstījuši vairāk kā 8000 nozarē strādājošo. Vēstulē norādīts uz virkni samilzušu problēmu, kas pieprasa tūlītējus risinājumus.
**
ATKLĀTĀ VĒSTULE
A.god. Valsts prezidentam Egilam Levitam
Ļ.cien. Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei
A.god. Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam
Ļ. cien. Izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei
A.god. Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam un komisijas locekļiem
Pedagogi brīdina par ārkārtas situāciju nozarē
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) saņem trauksmes signālus no izglītības nozarē strādājošajiem un izglītības iestāžu kolektīviem, kas apliecina, ka tuvojamies nopietnai krīzes situācijai.
Pedagogiem šis mācību gads iesākās ar jauniem papildu pienākumiem – jāveic skolēnu testēšana, jāvada stundas vienlaikus gan klātienē, gan attālināti, gan kombinēti – vienlaicīgi vadot stundu klasē ar esošajiem skolēniem un tiešsaistē ar skolēniem, kam noteikta karantīna. Papildus jāaizvieto kolēģi, kuri slimo vai nonāk karantīnā.
Bez pietiekama profesionālā atbalsta jāturpina jaunā kompetencēs balstītā mācību satura ieviešana, jāsniedz individuālais atbalsts skolēniem, lai apgūtu attālinātā mācību procesā neapgūtās zināšanas un prasmes, jārisina pandēmijas rezultātā radušās sociāli emocionālās problēmas. Komunikācija starp izglītības procesā iesaistītajām pusēm ir saspringta. Pedagogi nejūtas pietiekami novērtēti, nesaņemot nepieciešamo profesionālo, emocionālo un finansiālo atbalstu par veiktajiem papildu pienākumiem. Pedagogi atzīst, ka izjūt augstu profesionālās izdegšanas pakāpi. To apliecināja šī gada martā veiktā LIZDA aptauja, kurā gandrīz puse no 10077 respondentiem atzina, ka ir pakļauti profesionālās izdegšanas riskam.
Ir aizvadīti divi mācību gada mēneši, bet izglītības iestāžu vadītāji jau saņem iesniegumus par darba attiecību pārtraukšanu, jo pedagogi nespēj izturēt šādu emocionālo spriedzi, jūt spēku izsīkumu un nevēlas turpināt darbu izglītības iestādēs. Šobrīd darbu pamet arī pedagogi, kuri ir vakcinēti un varētu turpināt strādāt, taču emocionālais izsīkums ir tik liels, ka pedagogs vairs nevēlas palikt profesijā.
Ārkārtas situācija tikai saasināja nozarē esošās problēmas. Jau šobrīd varam paredzēt, ka pedagogiem un citiem nozarē strādājošiem, kuri turpinās darbu, pieaugs slodze, palielināsies vakanču skaits, kā rezultātā tiks apdraudēta izglītības procesa īstenošana. Šajā situācijā kā starp dzirnakmeņiem ir nokļuvuši izglītības iestāžu vadītāji, kuriem jānodrošina plānotā mācību satura īstenošana, strauji mainīgās epidemioloģiskās prasības, labvēlīga psihoemocionālā vide saspringtajos apstākļos.
Turklāt šobrīd būtisks jautājums ir pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešana. Iepazīstoties ar to, jāsecina, ka tas nerisina aktuālās nozarē strādājošo nodarbinātības problēmas, par kurām jau iepriekš norādīja starptautiskās organizācijas. Jaunais darba samaksas modelis nerisina pedagogu darba slodzes jautājumu, lai pedagogs varētu nodrošināt katram skolēnam nepieciešamo atbalstu un izaugsmi atbilstoši viņa spējām. Steidzami nepieciešams tāds darba samaksas modelis, kas nodrošina sabalansētu darba slodzi un konkurētspējīgu atalgojumu.
Pedagogi mīl savu darbu un dara visu iespējamo bērnu labā. Liels paldies ikvienam skolēnam, vecākam, pašvaldībai par līdzšinējo atbalstu, kas ir motivējis un devis spēku strādāt. Taču tagad ir pienācis brīdis, kad aicinām valsts amatpersonas steidzami rīkoties, lai nepieļautu ārkārtas situāciju izglītības nozarē.