Ņemot vērā, ka Labklājības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba attiecību un darba aizsardzības jomā, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lūdz Labklājības ministrijas atbalstu, lai nodrošinātu normatīvo aktu pareizu piemērošanu pedagogu darba līgumu noteikumu noformēšanā un izpildē.
Darba likuma 40.panta pirmā daļa nosaka rakstveida darba līguma formu, savukārt otrajā daļā uzskaitītas darba līgumā norādāmās ziņas, tajā skaitā, darba samaksas apmērs un izmaksas laiks (6.punkts) un nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks (7.punkts). Šī paša panta trešajā daļā norādīts, ka 40.panta otrās daļas 6. un 7.punktā minētās ziņas var aizstāt ar norādi uz attiecīgiem noteikumiem, kas ietverti normatīvajos aktos, darba koplīgumā, vai norādi uz darba kārtības noteikumiem.
Pedagogu darba līgumos nolīgtais darba samaksas apmērs un dienas vai nedēļas darba laiks vairumā gadījumos tiek aizstāts ar norādi uz tarifikāciju, piemēram, darba līgumā norādīts: “darbinieka slodze katru gadu uz 1.septembri tiek noteikta tarifikācijā un tā var mainīties mācību gada laikā, ja tiek veikta pārtarifikācija” vai “darbiniekam tiek noteikta darba samaksa, atbilstoši 05.07.2016. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, mācību gada tarifikācijai un iekšējiem normatīvajiem aktiem, un tā var mainīties atbilstoši grozījumiem ārējos normatīvajos aktos”, papildus norādot, ka darba samaksas izmaiņas, kas radušās tarifikācijas un slodzes izmaiņu rezultātā, netiek uzskatītas par darba līguma grozījumiem.
Ja ziņu par darba algu aizstāšana ar norādi uz 05.07.2016. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” būtu pieņemama, jo tā ir norāde uz normatīvo aktu un darba ņēmējam pietiekami skaidra, ja darba devējs nosaka zemāko mēnešalgu, tad ziņu par nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku aizstāšana ar norādi uz tarifikāciju ir nepieļaujama šādu iemeslu dēļ:
- noslēdzot darba līgumu pirms mācību gada sākuma, darbiniekam nav informācijas par darba slodzi, kas viņam tiek noteikta, attiecīgi arī par darba samaksu, ko viņš saņems, jo zemākā mēnešalga, kas ir norādīta ārējā normatīvajā aktā, tiek noteikta par vienu slodzi (atkarībā no izglītības iestādes veida – par 30 vai 40 darba stundām nedēļā);
- tarifikācijas tiek sagatavotas katru gadu uz 1.septembri, bet mērķdotācijas, kas paredzēta pedagogu darba algām, apmērs parasti tiek apstiprināts septembra beigās, tādejādi precīzu informāciju par darba slodzēm, ar kuru oficiāli var iepazīstināt pedagogu, izglītības iestādes var sagatavot oktobra sākumā, kas diemžēl rada absurdu un normatīvajiem aktiem neatbilstošu situāciju, ka pedagogi par savu nedēļas darba laiku (slodzi), kas spēkā no 1.septembra, uzzina nevis mēnesi pirms izmaiņām, kā paredz Darba likums, bet tikai oktobra sākumā (mēnesi pēc izmaiņām);
- izglītības iestādes vadītājam nav šķēršļu bez iepriekšējas brīdināšanas un saskaņošanas ar pedagogu būtiski, piemēram, no 30 uz 10 stundām nedēļā, samazināt slodzi pedagogam, tajā pašā laikā pieņemot darbā citu pedagogu, kas māca to pašu mācību priekšmetu, jo iespējamās tarifikācijas izmaiņas ir atrunātas darba līgumā un darba devējs uzskata, ka tarifikācijas izmaiņas nav darba līguma grozījumi;
- nevienā ārējā normatīvajā aktā nav noteikta ne tarifikācijas izstrādes termiņi un kritēriji (piemēram, slodzes samazināšanas kritēriji), ne pedagogu iepazīstināšanas kārtība ar tarifikāciju, ne iepazīstināšanas termiņi.
Jau 2018.gadā Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Vai valsts mērķdotācijas pedagogu atlīdzībai vadības sistēma ir efektīva un nodrošina normatīvo aktu prasībām atbilstošu līdzekļu izlietojumu?”[1] secināja, ka pašvaldības un to izglītības iestādes vairumā gadījumu neievēro pedagogu tiesības savlaicīgi uzzināt par darba apjoma un samaksas izmaiņām, t.i., darba devēji neievēro likumā noteikto darba devēja pienākumu rakstveidā vismaz vienu mēnesi iepriekš informēt par izmaiņām darba apjomā (likuma redakcijā – darba normās) un samaksā (Darba likuma 51.panta trešā daļa un 62.panta ceturtā daļa). Šo problēmu gan nacionālā, gan pašvaldību, gan izglītības iestāžu līmenī vairākkārtīgi ir akcentējusi arī LIZDA.
Lai uzlabotu izglītības iestāžu darbinieku aizsardzību darba tiesību jautājumos, 2022.gada 15. un 16.jūnijā LIZDA teritoriālo un institucionālo arodorganizāciju pārstāvjiem organizē semināru, kurā vēlētos ietvert Labklājības ministrijas ziņojumu par augstāk aprakstīto problēmu, iespējamiem risinājumiem, pedagogu tiesībām attiecībā uz informāciju par darba samaksu un darba slodzi, darba devēja pienākumiem informēt pedagogu par darba samaksu un darba slodzi, kā arī termiņiem, kādos pedagogam ir tiesības saņemt un pedagoga darba devējam pienākums sniegt šādu informāciju.
[1] https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-valsts-merkdotacijas-pedagogu-atlidzibai-vadibas-sistema-ir-efektiva-un-nodrosina-normativo-aktu-prasibam-atbilstosu-lidzeklu-izlietojumu