LIZDA vēršas pie Saeimas politiķiem un Ministru prezidenta, aktualizējot neatbildētos jautājumus par izmaiņām pedagogu darba slodzē un samaksā

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vērsusies pie Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kā arī šonedēļ plāno vērsties arī pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, uzsverot, ka jaunās izmaiņas pedagogu darba slodzē un samaksā apdraud kompetencēs balstīta mācību satura kvalitatīvu īstenošanu, jo nav iespējams nodrošināt individuālu pieeju katra izglītojamā izaugsmei atbilstoši viņa spējām, ja netiek paredzēts atbilstošs laiks visu pedagoga pienākumu veikšanai. LIZDA atkārtoti uzsver, ka nevar piekrist reformai, kas ievērojami pasliktina pedagogu nodarbinātības situāciju. Nav pieļaujama ievērojama darba slodzes palielināšana, neparedzot laiku ļoti būtisku pienākumu veikšanai. Tāpat LIZDA vēršas pie Izglītības un zinātnes ministrijas ar precizējošiem jautājumiem un priekšlikumiem, tostarp, lūdzot izvērtēt 35 stundu darba nedēļas noteikšanu pedagogiem, to pozitīvi un negatīvi ietekmējošos faktorus no valsts, pašvaldību, izglītības iestāžu un pedagogu perspektīvas, kā arī, sniegt informāciju par skolēnu skaita uz vienu skolotāju proporcijas noteikšanas metodiku Latvijā salīdzinoši ar citām OECD valstīm un par kontaktstundu skaitu citās ES valstīs.

Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA) vērš uzmanību uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno virzīt pedagogu darba slodzes un samaksas jauno reformu. LIZDA bija iekļauta divās IZM organizētajās darba grupās, kurās dažus priekšlikumus atbalstīja, taču LIZDA nevar piekrist reformai, kas ievērojami pasliktina pedagogu nodarbinātības situāciju. Nav pieļaujama ievērojama darba slodzes palielināšana, neparedzot laiku ļoti būtisku pienākumu veikšanai.

LIZDA viedoklis PAR un PRET IZM priekšlikumiem pedagogu darba slodzes un samaksas modeļa pilnveidošanai:

Nr.p.k.	LIZDA atbalsta	LIZDA neatbalsta
	Pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja likmju skaita pret skolēnu izmaiņas 12:1 valstspilsētās, reģionālās nozīmes attīstības centros, Pierīgas novados.	Pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja likmju 10:1 novadu teritorijās ārpus reģionālās nozīmes attīstības centriem, novados pie ārējās Eiropas Savienības robežas. LIZDA priekšlikums 8:1.
	Pirmsskolas izglītības iestādes speciālajā grupiņā 2 pedagoga likmes.	Pakāpeniski palielināt līdz 2025. gadam skolotāja slodzē apmaksāto darba laiku kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai. Ar 01.09.2022. ne mazāk kā 25% citiem pienākumiem Ar 01.09.2023. – 30% citiem pienākumiem Ar 01.09.2024. – 35% citiem pienākumiem Ar 01.09.2025. – 40% citiem pienākumiem LIZDA priekšlikums no 01.09.2022. 60/40
	Mazināt skolēnu skaita izmaiņu ietekmi uz skolai aprēķināto finansējumu. Pāreja no finansējuma aprēķina normētajiem izglītojamiem uz finansējuma aprēķinu mācību plānam optimālai klasei: mazai (8-14 izglītojamie), vidējai (15-20 izglītojamie) un lielai (vairāk par 21 izglītojamo)	Pedagogiem pāreja no 30 stundu slodzes uz 40 stundām, ja ir pakāpeniska virzība uz skolotāja darba slodzes sadalījumu līdz 60% (stundas klasē) un 40% (citi pienākumi) proporciju. LIZDA priekšlikums no 01.09.2022. 60/40
	Palielināt atbalstu iekļaujošai izglītībai. Speciālajām klasēm ir divi normēto klašu lielumi – maza un vidēja. Neklātienes vai tālmācības formai arī – vidēja vai liela klase. Ieslodzījuma vietās – mazā normētā klase. Papildu atbalsts iecerēts iekļaujošajām klasēm un arī reemigrējošo bērnu, grūtībās nonākušo u.c. atbalstam	Mācību stundu/nodarbību vadīšanai un citu pienākumu veikšanai jebkādu proporcijas samazinājumu attiecībā pret stundām citiem pienākumiem (piem., 90/10 vai 80/20, vai 70/30) LIZDA priekšlikums no 01.09.2022. līdz 60/40
	Minimāla teritoriālā ietekme: papildu atbalsts skolām pierobežā un novados ar zemu izglītojamo blīvumu.	Stundu skaitu klases audzināšanai. LIZDA priekšlikums: 3 līdz 8 stundām nedēļā, stundu skaitu nosakot atbilstoši izglītojamo skaitam klasē.
	Pirmsskolas pedagoga vienas darba stundas izmaksas pielīdzināt pārējo vispārējās izglītības skolotāju vienas darba stundas izmaksai pilnā apmērā.	Sākumskolas skolotāju pilnas slodzes iegūšanas iespējas. LIZDA priekšlikums paredzēt papildus individuālās konsultācijas izglītojamo atbalstam vai iespēju strādāt pagarinātajā dienas grupā.
	Darba samaksas paaugstinājumu atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam ( iecerēts ikgadējs 8,4% finansējuma pieaugums pedagogu darba samaksai).	PII pedagogiem darba stundu sadalījumu 36+4. LIZDA priekšlikums 30+10.
		Izglītības iestāžu direktoru un vietnieku atalgojums. LIZDA priekšlikums izglītības iestāžu direktora un vietnieku algas paaugstinājumu noteikt proporcionāli pedagogu darba algas likmes paaugstinājumam.
		Logopēda amata slodžu skaits pret izglītojamo skaitu. LIZDA priekšlikumi: · 100 :1 logopēda likme (5-6 gadīgo bērnu pedagogiem); · vispārizglītojošā pirmsskolas izglītības iestādē noteikt 21 – 24 izglītojamos, kuriem nepieciešami atbalsta pasākumi, uz vienu skolotāja logopēda amata slodzi; · speciālās pirmsskolas izglītības iestādē/grupā vai vispārizglītojošā pirmsskolas izglītības iestādē integrētiem/iekļautiem izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām noteikt 12 – 14 izglītojamos uz vienu skolotāja logopēda amata slodzi.
		Kvalitātes fonda finansējums nav. LIZDA priekšlikums: paredzēt finansējumu kvalitātes fondam.

Pedagogam normatīvajos aktos noteiktie darba pienākumi jāpaveic nepietiekamā/ neiespējamā laikā.

LIZDA norāda, ka pedagogu nodarbinātībā ir svarīga darba slodzes sabalansētība, jo jāparedz pietiekams laiks visu pienākumu veikšanai, īpaši laiks katra skolēna individuālās izaugsmes veicināšanai. LIZDA neizdevās abās darba grupās pārliecināt IZM, ka nav pieļaujams turpmāk pedagogiem likt veikt darbus, kas nav tarificēti slodzē un kurus nav iespējams paveikt fiziski apmaksātajā darba laikā.

Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodze ir 40 h, no kurām 36 h ir tiešais darbs ar bērniem un 4 h paredzētas gatavošanās darbam. LIZDA 2021.gada aprīlī veica pirmsskolas ekspertu aptauju un noskaidroja, cik daudz faktiski tiek patērēts laiks, lai sagatavotos nodarbību vadīšanai pirmsskolā (rezultāti skatāmi tabulā). Praksē ir jāveic ļoti daudz pienākumu, kurus nevar paveikt strādājot klātienē ar bērniem un nepietiek ar 4 h, tāpēc LIZDA uzskata, ka pedagogi “dāvina” savu, savas ģimenes laiku, savu veselību valstij. Atbilstoši MK not.Nr.533 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas” 1.pielikuma “Vispārējās pirmsskolas izglītības programmas paraugs” pedagogam jāatrodas kopā ar bērniem visu laiku, dažādas nodarbības notiek gan grupas telpās, gan rotaļu laukumā ārpus telpām. Pedagogs kopā ar bērniem dodas tuvākās un tālākās ekskursijās. Šajā laikā nevar būt runas par papildus pienākumiem, lai kvalitatīvi īstenotu mācību procesu.

Uzdevums	Pienākumi	Laika patēriņš (h)
Mācību un audzināšanas darba plānošana un analīze	Izstrādāt tematiskos plānus atbilstoši priekšmetu vadlīnijām, ievērojot bērnu vajadzības, intereses, vecumu, attīstības līmeni, izvirzot sasniedzamos rezultātus mēnesim, izplānojot nedēļas un katras dienas ietvaros. Atklāto rotaļnodarbību vērošana, analīze, dalīšanās pieredzē, mentora darbs ar jaunajiem pedagogiem.	2
Dokumentācijas kārtošana	Dokumentācijas kārtošana, atbilstoši noteiktajām prasībām (grupas žurnāla aizpildīšana, pašvērtējuma rakstīšana, parakstu vākšana par dažādām kārtībām, instruktāžām, rīkojumiem, Covid 19 dokumenti, izglītojamo drošības dokumenti, raksturojumi pēc bāriņtiesas, atbalsta komandas pieprasījuma, pedagoģiskās padomes sēdes protokola rakstīšana (dažreiz), iesniegumi). Raksturojumu rakstīšana un atbilžu sniegšana uz citu institūciju vēstulēm. Rotaļnodarbību konspektu izveide.	1
Sadarbība un komunikācija	Sadarbība un komunikācija ar citiem pedagogiem, atbalsta personālu, iestādes vadību, pašvaldību izglītības speciālistiem, plānojot un saskaņojot mācību procesa dažādu jomu savstarpējo saistību	2
Sadarbība un komunikācija	Sadarbība ar vecākiem (t.sk. individuālā), vispusīgas informācijas sniegšanai par izglītojamā socializācijas, komunikācijas prasmēm, par mācīšanās ieradumiem un iesaisti problēmu risināšanā, informācijas sagatavošana par bērnu gaitām iestādē un sūtīšana, vecāku iesaiste izglītības iestādes pasākumos (katram vecākam atvēlot 10 min. mēnesī 20/24 bērnu grupā).	2
Mācību un metodisko materiālu sagatavošana	Pieejamo mācību un metodisko materiālu atlasīšana un jaunu materiālu izveidošana nodarbībām, mācību metožu izvēle. Ideju meklēšana bibliotēkās un e-vidē iegūto ideju realizēšana līdz pieejamībai bērnam rotaļnodarbībā (materiālās bāzes piesaiste ikmēneša lielajai tēmai), dabas materiālu vākšana visos gadalaikos.	2
Mācību vides veidošana	Attīstošas, iekļaujošas un drošas mācību vides veidošana, vides un materiālu nomaiņa un izvietošana atbilstoši tēmai, “runājošo sienu” veidošana bērnu un vecāku uzskatāmai informēšanai.	1
Bērnu attīstības vērtēšana	Izglītojamo attīstības izpēte, analīze un atspoguļojums, pedagoģisko vērojumu dokumentēšana (10 līdz 15 min. mēnesī uz katru bērnu 20/24 bērnu grupā). Bērnu spēju apraksts, beidzot izglītības iestādi, bērna attīstības līmeņa novērtēšana, uzsākot apmācības izglītības iestādē (2021. gada septembris).	2
Pedagogu profesionālā pilnveide	Kursu, lekciju, semināru norise un patstāvīgas literatūras studijas (vismaz 20 min dienā), kā arī laiks, lai izvērtētu un pieteiktos kursiem. Metodisko apvienību organizēšana, uzņemšana un piedalīšanās tajās.	2
Piedalīšanās sanāksmēs	Gatavošanās pedagoģiskajām sanāksmēm, piedalīšanās pedagoģiskās padomes sēdēs un metodiskās sanāksmēs.	1
Dažādu aktivitāšu organizēšana	Svētku pasākumu, mācību pārgājienu un ekskursiju plānošana, īstenošana un analīze. Atvērto durvju dienu, vecvecāku svētku, vecāku talku organizēšana.	1
Atgriezeniskās saites nodrošināšana	Atgriezeniskās saites izpēte, analīze un sniegšana visiem mācību procesā iesaistītajiem.	0,5
Atgriezeniskās saites nodrošināšana	Gatavošanās vecāku sapulcēm un sapulču norise.	0,25
Dažādi darbi ar mazāku regularitāti	Mājmācības un individuālās apmācības plānu izstrādāšana, saskaņošana un vecāku informēšana, atgriezeniskās saites analīze un rekomendācijas pandēmijas laikā. (0,5)	2,5
	Dažādi projekti, ko īsteno iestādē vai dalība EKO skolu programmā. (1,0)
	Pazudušo cimdu, zeķu, bikšu utt. meklēšanu. (1,0)
Kopā faktiski patērētais laiks nedēļā, lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu pirmsskolā		19,25

Pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus, normatīvajos aktos noteikti pienākumi, kurus nebūs iespējams paveikt 40 h laikā, ja tiks paredzētas līdz 30 vai 32 kontaktstundas.

Normatīvajos aktos par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības, vidējās izglītības standartu, mācību programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanās metodikā un citos normatīvajos aktos, kā arī Skola 2030 materiālos, tiek noteikti konkrēti pedagogu pienākumi jaunās pieejas un jaunā satura kvalitatīvai īstenošanai. Izvērtējot Skola 2030 materiālos un normatīvajos aktos noteiktos pedagoga pienākumus, uzskatām, ka tos nav iespējams kvalitatīvi veikt, ja skolotāja slodze ir vairāk par 24 kontaktstundām.

Pienākumi, kas saistīti ar mācību programmas īstenošanu, mācību un audzināšanas procesa nodrošināšanu izglītības iestādē un pašvaldībā

Pedagogs:

mācību satura plānošana

· regulāri sadarbojas ar citiem pedagogiem, atbalsta personālu un kopīgi plāno mācību satura īstenošanu;

· izvirza sasniedzamo rezultātu katrai mācību stundai saskaņā ar standarta prasībām tēmas, mācību posma, mācību un audzināšanas darba mērķiem;

· sagatavo un mērķtiecīgi izvēlas sasniedzamiem rezultātiem sasniegšanai piemērotus uzdevumus, kas prasa patstāvīgi domāt un darboties augstākajos izziņas līmeņos, ar modeļu un piemēru palīdzību izglītojamiem pašiem atklājot likumsakarības;

· atlasa, veido un piedāvā jēgpilnus uzdevumus atbilstoši katra izglītojamā vajadzībām;

· regulāri plāno un pilnveido mācību saturu, ievērojot mūsdienu aktualitātes un saikni ar reālo dzīvi;

mācību procesa īstenošana

· mācīšanās mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību organizācijas formas, variējot to īstenošanu atbilstoši izglītojamā mācīšanās vajadzībām;

· iedvesmo, virza un atbalsta skolēnus izaugsmē;

· sistemātiski pārrauga skolēna zināšanu, izpratnes, prasmju, ieradumu apguves līmeni un mācīšanās vajadzības, tajā skaitā sociāli emocionālās attīstības vajadzības, kas ir pamatā psiholoģiskai labklājībai;

· mācību jomā un mācību priekšmetā(os) mērķtiecīgi attīsta vispārīgās jeb caurviju prasmes, piedāvājot apgūt atbilstošas stratēģijas;

· māca skolēniem konkrētai situācijai atbilstošas stratēģijas, piedāvājot atbalstu, piemēram, paraugus, modeļus, piemērus, procesa aprakstus, snieguma līmeņu aprakstus. Ievieš un nostiprina tādu mācīšanās procesu, kurā skolēni tos mērķtiecīgi izmanto, pēc nepieciešamības papildina un pielāgo savām vajadzībām, pakāpeniski veidojot patstāvīgas mācīšanās ieradumus;

· sadarbojas mācību procesā, sniedzot savstarpēju atbalstu citiem pedagogiem mācīšanas procesā un izglītības kvalitātes sekmēšanā;

iekļaujošas izglītības īstenošana

· sistemātiski organizē darbu ar izglītojamajiem, kuriem mācības sagādā grūtības vai kas ilgstoši nav apmeklējuši izglītības iestādi;

· nodrošina izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšanu mācību un audzināšanas procesā;

· sadarbojoties ar izglītojamā likumiskajiem pārstāvjiem vai pilngadību sasniegušu izglītojamo, izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu izglītojamiem, kuriem nepieciešami atbalsta pasākumi mācību procesā;

· īsteno, izvērtē un pilnveido individuālo izglītības programmas apguves plānu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām sadarbībā ar izglītojamo, izglītojamā likumiskiem pārstāvjiem un plāna īstenošanā iesaistītajiem pedagogiem;

vērtēšana

· seko līdzi katra skolēna izaugsmei un attīstības dinamikai, iegūtos datus izmanto pedagoģiskās darbības plānošanā un atbilstošu atbalsta pasākumu sniegšanā, palielinot ikviena skolēna pilnvērtīgas līdzdalības iespējas mācību procesā;

· sniedz regulāru un attīstošu atgriezenisko saiti;

· izvērtē un analizē izglītojamo sasniegumus ikdienas darbā un valsts pārbaudes darbos;

metodiskais darbs

· piedalās metodisko komisiju darba plānošanā, īstenošanā un izvērtēšanā izglītības iestādes un pašvaldības līmenī pamatojoties uz izglītības iestādē un pašvaldībā izvirzītajiem mācību un audzināšanas mērķiem un uzdevumiem;

vides veidošana

· veido fiziski un emocionāli drošu, attīstošu un iekļaujošu mācību vidi mācību stundās/nodarbībās un citos mācību un audzināšanas pasākumos;

· analizē izglītojamo uzvedību, tostarp uzvedības problēmas un vardarbības gadījumus;

sadarbība ar vecākiem, sabiedrību

· iesaista vecākus skolēna mācīšanās atbalstam, nodrošinot regulāru atgriezenisko saiti un informējot par skolēna mācību sasniegumiem un to attīstības dinamiku;

· iesaista izglītojamo ģimenes izglītības iestādes un klases audzināšanas pasākumos ģimenēm pieejamā laikā;

· attiecībā uz mācību saturu, ko izglītojamais var apgūt ģimenē pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas daļā, izglītības iestāde nodrošina iespēju vecākam ne retāk kā reizi mēnesī saņemt mācību priekšmeta pedagoga konsultāciju;

izglītības iestādes mācību un audzināšanās pasākumi

· mērķtiecīgi organizē mācību priekšmetu olimpiādes, sporta pasākumus un citus ar mācību un audzināšanas procesu saistītus pasākumus un projektus, veiksmīgi sadarbojas ar uzņēmumiem vai organizācijām;

· popularizē veselīgu dzīvesveidu un organizē veselību veicinošus pasākumus;

· plāno un organizē valstiskās audzināšanas pasākumus, stiprinot izglītojamā valstiskuma apziņu, veicinot pilsonisko līdzdalību un iniciatīvu, lojalitāti un patriotismu;

· sadarbojas un iesaista vietējo sabiedrību mācību un audzināšanas darbā;

profesionālā pilnveide

· pilnveido savu profesionālo praksi un sadarbojas ar kolēģiem un vecākiem skolēnu mācīšanās atbalstam;

· pārzina savu mācību jomu un mācību priekšmetu(s), jaunākos zinātnes sasniegumus un aktualitātes šajā jomā;

· profesionālo kompetenci pilnveido, triju gadu laikā vismaz 36 stundu apjomā. Tai skaitā pilnveido savu profesionālo kompetenci audzināšanas jautājumos ne mazāk kā sešu stundu apjomā triju gadu laikā pedagoga vispārējo kompetenču tēmu ietvaros un ir apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā;

· apgūst izglītības tehnoloģijas un efektīvi tās izmanto mācību un audzināšanas procesā;

· aktīvi piedalās dažādās ar pedagoģisko darbu saistītās aktivitātēs gan izglītības iestādē, gan ārpus tās;

· sistemātiski plāno un īsteno savu profesionālo izaugsmi; meklē papildu resursus – atbalstu, laiku un izziņas materiālus – lai turpinātu pilnveidoties;

· dalās sava darba pieredzē izglītības iestādē un ārpus tās, aicina un atbalsta citus pedagogus dalīties pieredzē, saskata kolēģus kā savas profesionālās pilnveides avotu;

izglītības iestādes attīstība

· iesaistās sava darba un izglītības iestādes pašvērtēšanas procesā;

· iesaistās izglītības iestādes attīstības plānošanā, īstenošanā un analīzē;

· veido izglītības iestādes kultūru, kas nodrošina labākas mācīšanās iespējas ikvienam izglītojamajam un pedagogam.

Manipulācija par zemākās darba algas likmes paaugstināšanu uz 1200 eiro.

IZM priekšlikumus par pedagogu darba samaksas modeļa pilnveidi var raksturot kā manipulāciju ar sabiedrisko domu priekšvēlēšanu gaisotnē. LIZDA vērš uzmanību uz to, ka pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi ir plānots palielināt tikai uz slodzes pieauguma rēķina, t.i. nosakot, ka pedagogiem būs jāstrādā vēl papildus 10 stundas nedēļā vairāk nekā šobrīd. Vienas pedagogu darba stundas cenu neplāno paaugstināt, izņemot pirmsskolas pedagogus, kuriem šobrīd jāstrādā par desmit stundām nedēļā vairāk, bet saņem par to 75% no pārējo pedagogu normatīvajos aktos noteiktās algas likmes. Pirmsskolas pedagogiem kvalifikācijas prasības neatšķiras no citiem skolu pedagogiem. LIZDA jau daudzus gadus nelokāmi pieprasa novērst šo nevienlīdzību, rezultātā IZM piedāvā no 2021.gada 1.septembra uzsākt pirmsskolas pedagogiem pakāpenisku algas pielīdzināšanu ar soli + 5% gadā, kas nozīmētu, ka 33% apmērā pastāvošā zemākās darba algas likmes starpība tiks mazināta nesamērīgi zemu. LIZDA nav pārliecības arī par IZM spējām pārliecināt valdību par ikvienu savu virzīto priekšlikumu, jo šobrīd normatīvajos tiesību aktos paredzētais Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika beidzamais solis no 2022.gada 1.septembra ir 900 eiro zemākā mēneša darba algas likme mēnesī, diemžēl šim grafika solim nav ieplānota nauda 2022.gada budžetā, kas ir daļa no vidēja termiņa valsts budžeta. Ja pedagogiem būs jāstrādā 40 h, tad proporcionāli zemākajai darba algas likmei jābūt 1200 eiro, taču skaļi netiek pateikts, ka 40 h ietvaros paredzētas no 24 līdz 36 kontaktstundām. Izglītības ministre sarunās ar LIZDA apliecina, ka stundu klasē ar bērniem (kontaktstundu) attiecība pret stundām citu pienākumu veikšanai tiek plānota atkarībā no klases lieluma:

90% (36 h) un 10% (4 h) mazām klasēm (skolēnu skaits vidēji 10);
80% (32 h) un 20% (8 h) vidējām klasēm (skolēnu skaits vidēji 17);
60% (24 h) un 40% (16 h) lielām klasēm (skolēnu skaits vidēji 25).

Diskusijās par pedagogu darba slodzi un tam atbilstošo atalgojumu ir svarīgi apzināties, ka Latvijā skolotāju vidējais faktiskais atalgojums ir aptuveni 2 reizes mazāks nekā OECD valstīs vidēji. OECD valstīs publiskā sektora izglītības iestādē strādājoša skolotāja mācību stundu vidējais skaits gadā ir 993 stundas pirmsskolas pakāpē, turpretim Latvijā tās sasniedz 1368 stundas (Education at a Glance, 2020, OECD Indicators). LIZDA 2021.gada pētījumā, kurā piedalījās vairāk kā 10 tūkstoši pedagogu tiek apgalvots, ka aptuveni puse no aptaujātajiem vēlētos pamest savu profesiju tuvāko piecu gadu laikā. Ļoti būtiski ir akcentēt, ka šādu risku apstiprina 35% pavisam jauno pedagogu (darba stāžs līdz 3 gadiem ieskaitot) un 45% pedagogu ar darba stāžu no 4 līdz 10 gadiem.

LIZDA vērš uzmanību, ka Lietuvā zemākā darba algas likme ir 1216 eiro (36 h darba nedēļa), Igaunijā 1315 eiro (35 h darba nedēļa), Latvijā būs 830 eiro (30 h darba nedēļa visiem pedagogiem, izņemot pirmsskolas pedagogus – 40 h).

LIZDA uzskata, ka jaunās izmaiņas pedagogu darba slodzē un samaksā apdraud kompetencēs balstīta mācību satura kvalitatīvu īstenošanu, jo nav iespējams nodrošināt individuālu pieeju katra izglītojamā izaugsmei atbilstoši viņa spējām, ja netiek paredzēts atbilstošs laiks visu pedagoga pienākumu veikšanai. Latvijas prasmju stratēģijas novērtējumā un rekomendācijās uzsvērts, ka prasmju attīstība agrīnā dzīves posmā ir būtiska investīcija valstu ekonomiskajā izaugsmē un labklājībā, ka skolotāji ir vissvarīgākais ar skolu saistītais faktors, kas nosaka skolēnu sasniegumus un ikvienai valstij, kuras mērķis ir starptautiski konkurētspējīga izglītības sistēma, ir nepieciešams pieņemt darbā, noturēt, attīstīt un veidot augstas kvalitātes mācībspēku saimi. Bez pietiekama pedagogu un skolotāju palīgu skaita, bez sabalansētas slodzes un cienīgas darba samaksas tiek apdraudēta valstī noteikto pirmsskolas izglītības vadlīniju, pamatizglītības, vidējās un profesionālās izglītības standartu īstenošana, tādā veidā graujot izglītības kvalitāti un valsts attīstību ilgtermiņā. LIZDA brīdina, ka šī nepārdomātā reforma novedīs pie katastrofas izglītības jomā.

LIZDA vēršas pie IZM ar precizējošiem jautājumiem un priekšlikumiem:

Izvērtēt 35 stundu darba nedēļas noteikšanu pedagogiem, to pozitīvi un negatīvi ietekmējošos faktorus no valsts, pašvaldību, izglītības iestāžu un pedagogu perspektīvas;
Sniegt informāciju par skolēnu skaita uz vienu skolotāju proporcijas noteikšanas metodiku Latvijā salīdzinoši ar citām OECD valstīm, jo nav skaidrs vai aprēķini tiek veikti izmantojot pedagogu (unikālo personu) skaitu vai pedagoģisko likmju skaitu, vai aprēķinā iekļauj arī administrāciju, atbalsta personālu, pedagogu palīgus;
Sniegt informāciju par kontaktstundu skaitu citās ES valstīs;
Sniegt informāciju par 5,3% no IKP izglītības izdevumiem, precizējot, kādi izdevumi tiek iekļauti Latvijā kopā izglītībai un salīdzinoši citās ES valstīs izglītības nozarē, kā arī pieprasīt, kāds ir kopējais finansējuma apmērs izglītībai un cik no tā tiek paredzēts pedagogu darba samaksai;
Sniegt skaidrojumu, kurus no tiešajiem pedagoga darba pienākumiem primāri jāiekļauj darba slodzē, atbilstoši tos apmaksājot, un kurus darba pienākumus pedagogs var neveikt, ja tie netiek iekļauti darba slodzē un atbilstoši apmaksāti;
Valsts izglītības satura centra īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) pārstāvjiem sniegt skaidrojumu par kompetencēs balstīta satura īstenošanai nepieciešamo pedagoga darba slodzes sadalījumu;
Sniegt informāciju par pedagogu darba samaksas un valsts mērķdotācijas aprēķina plānoto izmaiņu ieguvumiem un zaudējumiem vidējās, lielās un mazās skolu grupās, papildinot ar informāciju par to, cik pedagogiem plānoto izmaiņu rezultātā vienas darba stundas izmaksas palielināsies, paliks esošajā līmenī vai samazināsies;
Sniegt skaidru un nepārprotamu informāciju par pedagogu darba samaksas plānoto aprēķina metodiku (Excel vai citas programmas versijā), lai katra izglītības iestāde var pārliecināties par ieguvumiem vai zaudējumiem no pedagogu darba slodzes un samaksas pilnveidošanas rosinātajiem priekšlikumiem.