Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības vērsusies pie 119 Latvijas pašvaldībām, lūdzot katrā konkrētajā reģionā izvērtēt, vai pedagogu darba apmaksa tiek veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām. LIZDA rīcībā ir nonākusi informācija par atšķirīgu šī jautājuma interpretāciju dažādās pašvaldībās, izglītības iestādēs.
Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) rīcībā ir nonākusi informācija, ka atsevišķās pašvaldībās pedagogiem, kas aizvieto prombūtnē esošu pedagogu, tiek maksāta piemaksa par papildu darbu, pamatojoties uz Darba likuma 65.panta pirmo daļu, neņemot vērā to, ka šī papildu darba veikšanai tiek nostrādātas arī papildus stundas.
LIZDA vērš uzmanību, ka piemaksu par papildu darbu var maksāt, ja papildu darbu, attiecīgi kādu laika periodu intensīvāk strādājot, darbinieks var veikt sava darba līgumā noteiktā darba laika ietvaros. Pedagogiem situācija ir atšķirīga, jo mācību stundas un nodarbības cita pedagoga vietā parasti nav iespējams novadīt līgumā noteiktā (tarificētā) darba laika ietvaros, tāpēc par mācību stundu un nodarbību vadīšanu pedagogam ir jāveic papildu samaksa saskaņā ar MK 2016.gada 5.jūlija noteikumu Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 20.punktu, kas nosaka, ka samaksai par mācību stundām vai nodarbībām pedagogam (izņemot pedagogus koledžās un augstskolās), kas ne ilgāk kā mēnesi aizvietojis slimības vai citu iemeslu dēļ promesošu pedagogu, piemēro stundu atalgojumu. Ja aizvietošana turpinās ilgāk par mēnesi, atalgojumu pedagogam maksā sākot ar pirmo aizvietošanas dienu, par visām faktiski nostrādātajām darba slodzes stundām.
Šo pašu MK noteikumu 25.punkts nosaka, ka piemaksu par papildu pedagoģisko darbu, kas nav iekļauts pedagoga amata aprakstā (darba apjoma palielināšanās, izņemot promesošu pedagogu aizvietošanu), pedagogam piešķir un piemaksas apmēru nosaka attiecīgās izglītības iestādes vadītājs iestādes darba samaksas fonda ietvaros. Norādām, ka šis punkts ir speciālais regulējums un attiecas tikai uz piemaksu tieši par papildu pedagoģisko darbu nevis cita veida darbu. Ja pedagogs sava tarificētā darba laika ietvaros (strādājot intensīvāk, bet nestrādājot papildu stundas) spēj un, vienojoties ar darba devēju, uzņemas veikt papildus pienākumus, kas nav saistīti ar pedagoģisko darbu, tad piemaksa tiek noteikta vispārīgā kārtībā pamatojoties uz Darba likuma 65.panta pirmo daļu.
Savukārt, ja pedagogs, veicot papildu darbu, pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku (40 stundas nedēļā), tad par papildus virs normālā darba laika nostrādātajām stundām veicama samaksa par papildus nostrādātajām stundām pēc likmes un piemaksa par virsstundām saskaņā ar Darba likuma 68.panta pirmo daļu. To apstiprina arī Valsts darba inspekcija, norādot: “Ja darbinieks sava normālā darba laika ietvaros paredzēto papildu darbu nevar veikt, tas nozīmē, ka viņš strādā virsstundas atbilstoši Darba likuma 136.pantam.” 1
LIZDA rīcībā ir nonākusi informācija par atšķirīgu normatīvo aktu interpretāciju dažādās pašvaldībās, to izglītības iestādēs. Tādēļ lūdzam izvērtēt, vai pedagogu darba apmaksa tiek veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām.