LIZDA vēstule Satversmes tiesai

Latvijas Republikas Satversmes tiesai

 

 

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības viedoklis par Augstskolu likumā noteiktās finansējuma normas nepildīšanas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei

 

 

Pamatojoties uz Satversmes tiesas izskatāmo lietu (Nr. 2019-29-01) ,,Par likuma ,,Par valsts budžetu 2019. gadam” programmu 03.00.00 ,,Augstākā izglītība”, 02.03.00 ,,Augstākā medicīnas izglītība”, 20.00.00 ,,Kultūrizglītība” un apakšprogrammas 22.02.00 ,,Augstākā izglītība”, ciktāl tas neparedz Augstskolu likuma 78. panta septītajā daļā noteikto ikgadējo finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 66. pantam”, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk – LIZDA) sniedz savu viedokli par normatīvo dokumentu nepildīšanu, kuri reglamentē augstskolu bāzes finansējuma ikgadējā pieauguma nodrošināšanu.

Augstskolu likuma 78. panta septītajā daļā noteiktais, ka „Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta” izpilde ilggadēji netiek nodrošināta. LIZDA, aktualizējot un pieprasot Augstskola likuma attiecīgās normas izpildi, īstenojusi šādas aktivitātes:

• LIZDA katru gadu rosina Izglītības un zinātnes ministrijai pieprasīt papildu finansējumu ikgadējam finansējuma pieaugumam studijām valsts dibinātās augstskolās nodrošināšanai;
• LIZDA katru gadu rosina atbildīgās ministrijas, Saeimas frakcijas likumprojektos par valsts budžetu kā vienu no prioritārajiem pasākumiem noteikt finansējuma palielinājumu augstākajai izglītībai, kā tas paredzēts normatīvajos aktos;
• LIZDA vienošanās ar politisko partiju pārstāvjiem pirms 13. Saeimas vēlēšanām iekļauta LIZDA prasība par Augstskolu likuma normas pildīšanu. Vienošanos ar LIZDA parakstījušas politiskās partijas Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija, Attīstībai/Par!, Zaļo un Zemnieku savienība, Jaunā VIENOTĪBA;
• LIZDA izteikusi priekšlikumus Valdības rīcības plāna projektam, adresējot vēstules Pārresoru koordinācijas centram, valdības pārstāvjiem, vēršot uzmanību, ka bāzes finansējums valsts augstskolām ilgstoši netiek nodrošināts Augstskolu likumā paredzētajā apmērā;
• pamatojoties uz LR Valsts kontroles 30.11.2017. likumības un lietderība revīzijas ziņojuma “Vai augstākās izglītības sistēma ir efektīva?” secinājumiem, kas apstiprina LIZDA ilgstoši aktualizētos jautājumus par nepieciešamību palielināt augstākās izglītības finansējumu, LIZDA vērsa tā laika ministru prezidenta M. Kučinska, Saeimas komisiju un nozaru ministriju uzmanību uz nepieciešamību palielināt finansējumu augstākajai izglītībai atbilstoši Augstskolu likuma pantā noteiktajam;
• LIZDA panāca, ka Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē tiek atsevišķi izskatīts jautājumus par augstākajā izglītībā un zinātnē aktuālajiem problēmjautājumiem, kā arī to risināšanas iespējām. Sēdē tika diskutēts par attiecīgo spēkā esošo likumu normu izpildi, kas paredz palielināt bāzes finansējumu;
• LIZDA adresētajā vēstulē IZM par izglītības arodbiedrību prasībām ES valstu izglītības ministru konferencē Parīzē 2018. gada 24.-25. maijā: Boloņas procesa virzību apdraud neadekvāti darba apstākļi un izglītībā strādājošo zemais prestižs, LIZDA pieprasīja bāzes finansējuma palielināšanu augstākajai izglītībai;
• LIZDA vēstulē ministru prezidentam A.K. Kariņam un nozaru ministrijām par “Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam” projektu vērsa uzmanību, ka ilgstoši netiek pildītas Augstskolu likuma normas par bāzes finansējuma palielinājumu;
• LIZDA vērsās Eiropas Komisijā un uzrunāja EP deputātus, pieprasot uzsākt diskusijas ar Latvijas valdību par ikgadējā un vidēja termiņa budžeta plānojumu – finansējuma nodrošinājumu izglītībai un pētniecībai, informējot, ka ikgadējā valsts budžeta plānojumā netiek iekļauts Augstskolu likumā paredzētais augstākās izglītības finansējuma palielinājums;
• katru gadu Eiropas Semestra ietvaros, pārskatot Eiropas Komisijas rekomendācijas Latvijai, LIZDA informē par Augstskolu likuma normu nepildīšanu un negatīvo ietekmi uz izglītības kvalitāti, inovācijām, kas ietekmē kopējo tautsaimniecības un valsts attīstību.

LIZDA uzskata, ka netiek pildīts Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) pants “1.Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Sākot ar 2014. gadu, ikgadējais valsts finansējuma apmērs studijām valsts dibinātās augstskolās nav ticis palielināts par tajā noteikto apmēru. 2009.-2010.gadā tika samazināts finansējums augstākajai izglītībai par 54% (no 116 milj. euro līdz 63 milj. euro), samazinot studiju bāzes cenu no 1800 euro līdz 1333 euro, nesamazinot budžeta vietu skaitu. Tāpēc būtiska ir pāreja no minimālajiem uz optimālajiem studiju izmaksu koeficientiem. Pieaugot akadēmiskā personāla minimālajam atalgojumam un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas likmei, vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1393,11 eiro 2017.gadā līdz 1458,51 eiro 2018.gadā. 2017.gadā finansējums augstākajā izglītībā sasniedza 0,6% no IKP, bet 2019. gadā šis finansējums ir pieaudzis vien par aptuveni 0,007% no iekšzemes
kopprodukta. Arī starptautiskās institūcijas – Pasaules Banka, Eiropas Komisija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savos ziņojumos un pārskatos norādījušas, ka publiskais finansējums augstākajai izglītībai ir nepietiekošs, salīdzinot, piemēram, ar OECD vidējo rādītāju (1.4%no IKP).

LIZDA norāda, ka Likuma “Par valsts budžetu 2019. gadam” programmas un apakšprogramma, kuras attiecināmas uz augstāko izglītību nepildīšana grauj paļaušanos uz spēkā esošu normatīvo aktu pildīšanu demokrātiskā valstī. Netiek ievēroti Satversmes 1. pantā nostiprinātie vispārējie tiesību principi – tiesiskuma princips, tiesiskās drošības princips, labas likumdošanas un pārvaldības princips. LIZDA aktualizē augstākās izglītības attīstības nozīmi valsts izaugsmei, ko apliecina Valdības rīcības plānā (Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai) noteiktais uzdevums Nr.130 par valsts budžeta finansējuma pieauguma nodrošināšanu augstākajā izglītībā, paredzot 130.1 pasākumā “Nodrošināt Augstskolu likuma 78. panta septītajā daļā paredzēto ikgadējo finansējuma pieaugumu valsts dibinātajās augstskolās”. Līdz ar to netiek ievērots Satversmes 66. pantā ietvertais ilgtspējas princips. Satversmes 66. pants nosaka: “Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets. Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu.” LIZDA norāda, ka katru gadu tiek plānoti un piešķirti līdzekļi valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem (jaunajām politikas iniciatīvām), bet netiek pildīti spēkā esošie normatīvie akti, kas nenodrošina vienādas iespējas nozarei attīstīties. LIZDA uzsver, ka Ministru
kabinets vairāku gadu garumā nav pildījis spēkā esošā Augstskolu likuma 78.pantu, jo nav iesniedzis Saeimā likumprojektu par valsts budžetu, kurā paredzētu finansējumu attiecīgā panta izpildei.

2019.gadā vairāk tika diskutēts Ministru kabineta un Saeimas atbildīgo komisiju sēdēs par normatīvajiem aktiem, kuros ietveras normas par finansējuma palielinājumu. Atsaucoties uz publiski pieejamo informāciju, piemēram, Augstskolu likums 2020.gadā nozarei paredzēja papildu 82 885 000, Zinātniskās darbības likums – 49 731 000 eiro, likums “Par autoceļiem” – 384 433 931 eiro, Lauksaimniecības un lauku attīstības likums – 131 248 900 eiro, Izglītības likums – 9 206 530 eiro, bet Veselības aprūpes finansēšanas likums – 61 632 914 eiro. Savukārt 2021.gadā atbilstoši Augstskolu likumam papildu piešķiramā summa nozarei būtu 170 132 500 eiro, Zinātniskās darbības likums paredz papildu 102 079 500 eiro, likums “Par autoceļiem” – 406 876 931 eiro, Valsts kultūrkapitāla fonda likums – 99 509 eiro, Sporta likums – 1 604 695 eiro, Lauksaimniecības un lauku attīstības likums – 163 774 088 eiro, Izglītības likums – 39 250 397 eiro, Elektronisko
plašsaziņas līdzekļu likums – 8 344 411 eiro, bet Veselības aprūpes finansēšanas likums – 185 005 047 eiro.

Vēršam uzmanību, ka arī citos normatīvajos aktos ir iekļautas normas par finansējuma palielināšanu, piemēram:

• Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta septītā daļa nosaka: “(7) Valsts un pašvaldību institūcijas pārskata amatpersonām (darbiniekiem) noteikto atlīdzību, ņemot vērā valsts ekonomisko attīstību, solidaritātes
  principu, kā arī izvērtējot ekonomisko situāciju valstī (iekšzemes kopprodukta izmaiņas, produktivitātes izmaiņas, inflācija, deflācija) un citus pamatotus kritērijus.” ;

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.1 pants. Valsts budžeta finansējums nosaka:
“(1) Politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā:
1) 4,50 euro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās;
2) 0,50 euro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās;
3) 0,50 euro par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
(2) Politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, papildus šā panta pirmajā daļā minētajam piešķir valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā 100 000 euro apmērā.
(3) Valsts budžeta finansējumu piešķir uz četriem gadiem un izmaksā, sākot ar nākamo kalendāra gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Maksājumus veic divas reizes gadā — līdz 15. janvārim un līdz 15. jūlijam. Pēc Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārrēķina šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā paredzēto valsts budžeta finansējumu, ievērojot Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, un to izmaksā, sākot ar nākamo kalendāra gadu.
(4) Ja notiek Saeimas ārkārtas vēlēšanas, valsts budžeta finansējumu piešķir uz jaunievēlētās Saeimas pilnvaru laiku, šajā termiņā ieskaitot arī pēdējo tā kalendāra gada ceturksni, kurā attiecīgās Saeimas pilnvaras beidzas. Valsts budžeta finansējuma izmaksu uzsāk ar nākamo kalendāra gada ceturksni pēc balsu skaitīšanas rezultātu apstiprināšanas un maksājumus veic šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā.
(5) Politiskā organizācija (partija) kalendāra gada laikā piešķirto, bet neizlietoto valsts budžeta finansējumu var izlietot triju nākamo kalendāra gadu laikā. Ja politiskā organizācija (partija) neizlieto kalendāra gadā piešķirto budžeta finansējumu triju nākamo kalendāra gadu laikā, tā neizlietoto valsts budžeta finansējuma daļu ieskaita atpakaļ valsts budžetā līdz nākamā gada 15. janvārim.
(6) Kopējais vienai politiskajai organizācijai (partijai) piešķirtais valsts budžeta finansējuma apmērs viena kalendāra gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 euro.
(7) Šā panta pirmās daļas 2. punktā paredzētais valsts budžeta finansējums netiek piešķirts par balsīm, kas nodotas par kandidātu sarakstu, kuru Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredzētajā kārtībā iesniegušas vēlētāju apvienības vai divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā.”

LIZDA uzskata, ka pieejamā finansējuma ietvaros nav iespējams izpildīt pilnīgi visus normatīvos aktus, kuri paredz noteikta finansējuma nodrošināšanu, taču svarīgi ir solidaritātes principi. Vairāku gadu garumā esam iestājušies par Izglītības likuma, Augstskolu likuma, Zinātniskās darbības likuma pantu ievērošanu, kas nosaka papildus finansējuma piešķiršanu. Budžeta izstrādes un pieņemšanas laikā politiķi norāda uz finansējuma nepietiekamību. Prakse pierāda, ka finansējums tiek atrast uzņēmumiem Parex, Citadele, AirBaltic. Neizslēdzam, ka arī šiem uzņēmumiem tas ir nepieciešams, taču šādi piemēri ļauj izdarīt secinājumus par nevienlīdzīgu attieksmi, par Satversmes 1. un 66. panta neievērošanu, kas palielina plaisu starp Latvijas iedzīvotājiem un politiķiem, mazina savstarpējo uzticēšanos un pilsonisko līdzdalību. LIZDA ir panākusi vairāku gadu garumā Izglītības likuma normas pildīšanu par papildus finansējuma piešķiršanu, taču šī norma vienmēr ir tikusi izpildīta tikai piesakot vai īstenojot protesta akcijas. Līdzīgs piemērs ir veselības nozarē, kurai arī normatīvais akts paredz finansējuma palielinājumu, taču tika daļēji izpildīts pēc protesta akcijas. Tas ļauj izdarīt secinājumus, ka valsts budžetā ir finansējums, bet nav pietiekamas politiskās gribas pildīt noteiktos normatīvos aktus. LIZDA uzskata par nepieņemamu praksi, ka daži spēkā esošie normatīvie akti demokrātiskā valstī var tikt ignorēti, bet daži regulāri pildīti pilnā apmērā. Paļaujamies uz Satversmes tiesas
profesionalitāti un taisnīgu lēmumu.

LIZDA vēstule Satversmes tiesai šeit!