Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ir piekritusi nākamās nedēļas sākumā tikties ar Izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu, lai apspriestu vienošanās/izlīguma noslēgšanas iespēju par miera nodrošināšanu izglītības un zinātnes nozarē. LIZDA ir secinājusi, ka IZM dažu darbinieku nekvalitatīvais darbs, manipulēšana ar informāciju un būtiskas informācijas nenodošana ministrei ir veicinājusi LIZDA Padomes lēmumus par demisijas pieprasīšanu. LIZDA uzsver, ka vēlas virzīties uz sociālo izlīgumu nozarē, taču nav gatava atkāpties no prasības pildīt visus nozarei dotos solījumus un visas streika prasības.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsver, ka: “daži ministrijas darbinieki informāciju ministrei varētu būt atspoguļojuši nekorekti vai nav nodevuši būtisku informāciju”. Tādēļ tikšanās laikā arodbiedrība iecerējusi ar A. Čakšu izrunāt šos aspektus, kā arī apspriest vienošanās noslēgšanu par “miera nodrošināšanu izglītības un zinātnes nozarē”.
Kopumā LIZDA ir ieinteresēta labākā sociālā dialogā ar ministriju.
Gadījumā, ja A. Čakša nepiekritīs arodbiedrībai būtiskos jautājumos, tad tiks sasaukta LIZDA padomes sēde, lai lemtu par turpmāko rīcību. Tomēr atkārtoti protesti vasarā nav plānoti, respektējot nozares darbinieku pārgurumu un vēlmi doties mierīgā atpūtā.
Jāatgādina, ka LIZDA bija pieprasījusi nozares ministres demisiju. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība aicināja izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu līdz 3. jūlija darbadienas beigām atkāpties no amata, pārmetot viņai neieinteresētību izglītības nozares problēmu risināšanā un streiku prasību nepildīšanu par skolotāju algām un slodžu sabalansēšanu. A. Čakša pieprasījumu noraidīja.
Pēc tam ir notikusi arī LIZDA vadības tikšanās ar ministru prezidentu. Taču arī pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrijai joprojam ir atšķirīgi redzējumi par pedagogu streika prasību izpildi.
LIZDA uzsver, ka daļa streika prasību ir izpildītas, taču visas streika vienošanās nav izpildītas, jo IZM veiktajos aprēķinos ir kļūdas “no 0,2 līdz 3 miljoniem”, bet dažām izglītības jomām aprēķinātais finansējums atšķiroties pat par 50% no iepriekš valdībā pieņemtā. Tāpat IZM nav pilnīgi iesaistījusi arodbiedrību diskusijās par pedagogu slodžu balansēšanu turpmāk.
Līdz ar to LIZDA ir apņēmusies prasīt darba kvalitāti no nozares atbildīgās ministrijas “līdzīgi, kā tas tiek prasīts no darba kvalitātes no nozares darbiniekiem. Eiropas valstu vidū šī būs unikāla prakse, kad vairāk nekā pusgada laikā darba strīda puses nevar nonākt pie skaidriem risinājumiem,” pauž I. Vanaga.