Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), atbalstot grozījumus Izglītības likumā, vērš uzmanību, ka regulāri no LIZDA biedriem – pedagogiem – tiek saņemta informācija par emocionālu, retāk par fizisku, vardarbību pret pedagogiem no izglītojamo un izglītojamo vecāku puses. LIZDA lūdz likumdevējiem rast risinājumu šādai situācijai un LIZDA lūdz rast risinājumu situācijai un stiprināt atbalstu pedagogiem esošo normatīvo aktu regulējuma ietvaros. normatīvo aktu regulējumos.
Vardarbība izpaužas kā pedagoga nepamatota kritizēšana, apvainošana, pazemošana, lamāšana ar rupjiem vārdiem, aizskarošu žestu rādīšana, nepiedienīgu piedāvājumu izteikšana, spļaušana, sišana, mešana ar dažādiem priekšmetiem utml. Izglītojamā vecāki bieži vien izvēlas tādu vardarbības veidu kā nepamatotu sūdzību iesniegšanu visām atbildīgajām institūcijām, no kuru puses tiek veiktas pārbaudes, prasīti paskaidrojumi no pedagoga, tādējādi negatīvā formā noslogojot pedagoga ikdienu gan fiziski, gan psiholoģiski. Jāpiebilst, ka šādās situācijās nepamatoti tiek noslogotas arī atbildīgās institūcijas, jo tām uz saņemtajiem iesniegumiem ir jāreaģē – jāveic pārbaude, jāsniedz atbilde, pat ja reāla pārkāpuma pedagoga darbībās nav.
LIZDA šādos gadījumos pedagogus aicina vērsties ar iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs, kam ir tiesības un pienākums izvērtēt šādas situācijas. Diemžēl jāsecina, ka bieži vien pedagogs atsakās no iespējas aizstāvēt savas tiesības, jo paliek bez atbalsta ne tikai pret izglītojamo un izglītojamā vecākiem, bet arī pret darba devēju – izglītības iestādes vadītāju, kas, nevēloties graut izglītības iestādes prestižu, pierunā pedagogu nevērsties tiesībsargājošās iestādēs un sola situāciju atrisināt izglītības iestādes ietvaros vai vaino pedagogu neprofesionalitātē, jo viņš nespēj tikt galā ar izglītojamiem, un situāciju vispār nerisina. Tādējādi tas beidzas ar pārrunām ar izglītojamo un izglītojamā vecākiem, kas vairumā gadījumu neko nerisina. Diemžēl šāda situācija nenāk par labu arī izglītojamam, jo izglītojamais, saprotot, ka sekas par emocionālu vai fizisku vardarbību pret pedagogu nav vai tās ir nebūtiskas, turpina īstenot vardarbību, iespējams, ne tikai pret pedagogu.
Līdz ar to LIZDA aicina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju atbalstīt grozījumus Izglītības likumā, kas pastiprinās pedagoga tiesības, izglītojamā un izglītojamā vecāku pienākumus, kā arī izglītības iestādes vadītāja un pašvaldības iesaisti un atbildību ne tikai pret savu darbinieku – pedagogu, bet arī pret izglītojamo un viņa izpratni par tiesībām, pienākumiem un atbildību, un lūdz virzīt tos uz otro lasījumu Saeimā.
Ja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzskata, ka nav pietiekama pamata virzīt grozījumus uz otro lasījumu Saeimā, LIZDA lūdz rast risinājumu situācijai un stiprināt atbalstu pedagogiem esošo normatīvo aktu regulējuma ietvaros.