Facebook
Twitter
Youtube
Instagram
Draugiem.lv

Lūdzam novērst sociālo garantiju piešķiršanā valdošo nevienlīdzību pret pedagogiem

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir vērsusies pie Saeimas frakcijām, kā arī pie Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, lūdzot iesniegt priekšlikumus grozījumiem Izglītības likumā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, kas tiek finansēti no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem un kuri pēc būtības atrodas vienādās situācijās, kā arī, lai nodrošinātu atbalstu pirmspensijas vecuma pedagogiem, kas zaudēs darbu izglītības iestāžu reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā.

 

LIZDA norāda, ka šobrīd Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums netiek attiecināts uz pedagogiem. Pedagogu darba attiecību, darba samaksas, darba slodzes un papildu atlīdzības nosacījumus regulē vairāki citi normatīvie akti, tajā skaitā Darba likums, Izglītības likums, MK 05.07.2016. noteikumi Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”. Taču, izpētot normatīvos aktus, diemžēl jāsecina, ka Atlīdzības likumā, kas ir attiecināms uz visiem pašvaldību darbiniekiem, tajā skaitā izglītības iestāžu tehniskajiem darbiniekiem, ir noteikti daudz vairāk iespējamie ar papildu atlīdzību saistītie pasākumi nekā kopumā Izglītības likumā, Darba likumā un MK noteikumos Nr.445.

 

Tādejādi pašvaldībai vai valsts institūcijai, lemjot par papildu atlīdzību un citiem labumiem, ko tā varētu iekļaut pašvaldības atlīdzības nolikumos, koplīgumos vai darba līgumos, nav iespējas uz pedagogiem attiecināt tādus ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus kā, piemēram,:

1) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā, ņemot vērā valsts vai pašvaldības institūcijas noteiktos kritērijus, kā arī to, ka atvaļinājuma pabalsts netiek pārcelts uz nākamo kalendāra gadu un, izbeidzot amata (dienesta, darba) attiecības, tas netiek atlīdzināts gadījumā, kad kārtējais atvaļinājums nav izmantots (Atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 8.punkts);

2) vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1. — 4.klasē (Atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 2.punkts);

3) ne vairāk kā trīs apmaksātas brīvdienas sakarā ar stāšanos laulībā (Atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punkts);

4) vienu apmaksātu brīvdienu izlaiduma dienā, amatpersonai (darbiniekam) vai tās bērnam absolvējot izglītības iestādi (Atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punkts).

Atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 7.punktā tiek dota iespēja pašvaldībai vai valsts institūcijai iekļaut pašvaldības nolikumos, koplīgumos vai darba līgumos pabalstu 750 euro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, savukārt Izglītības likuma 52.panta pirmajā prim daļā pedagogiem šo pabalstu ir iespējams noteikt līdz 50 procentiem no mēnešalgas.

Arī Atlīdzības likuma 20.pantā, kas nosaka amatpersonas (darbinieka) tiesības saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, ir noteikts plašāks ģimenes locekļu uzskaitījums nekā Izglītības likuma 52.panta pirmās daļas 7.punktā, kas nosaka pedagoga tiesības saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi. Nav saprotams, kāda iemesla dēļ izglītības iestādes lietvedis, uz kuru tiek attiecināts Atlīdzības likums, drīkst saņemt pabalstu pusbrāļa, pusmāsas vai mazbērna nāves gadījumā, bet tās pašas izglītības iestādes skolotājs, uz kuru tiek attiecināts Izglītības likums, nedrīkst.

Pedagogi ir valsts vai pašvaldības institūciju darbinieki, tāpat kā darbinieki un amatpersonas, uz kurām attiecas Atlīdzības likums, tādēļ uzskatām, ka attiecīgajai valsts vai pašvaldības institūcijai ir jāspēj nodrošināt vienlīdzīga attieksme gan pret nodarbināto, kas ir pedagogs, gan pret nodarbināto, kas ir darbinieks vai amatpersona, uz kuru attiecas Atlīdzības likums. Šobrīd ir radusies situācija, kad likums nosaka nevienlīdzīgu attieksmi pret vienādās un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmās faktiskajās situācijās esošām personām – vienas pašvaldības darbiniekiem.

LR Satversmes 91.pants nosaka: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Un arī Darba likuma 7.panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.

Ņemot vērā konstatēto situāciju, LIZDA lūdz rast iespēju iesniegt Izglītības likumā šādu grozījumu priekšlikumus:

 

  • izteikt Izglītības likuma 52.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“(1) Pedagogam ir tiesības:

7) no izglītības iestādes dibinātāja finanšu līdzekļiem saņemt pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna, mazbērna, vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa vai māsas, pusbrāļa vai pusmāsas) vai apgādājamā nāvi ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā;”

 

  • izteikt Izglītības likuma 52.panta pirmo prim daļu šādā redakcijā:

“(11) Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādes, ja citos ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, no izglītības iestādes dibinātāja un šā likuma 59. panta ceturtajā daļā minētajiem finanšu līdzekļiem var noteikt pedagogam šādus ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus:

1) pabalstu 750 euro apmērā reizi kalendārajā gadā par katru apgādībā esošu bērnu invalīdu līdz 18 gadu vecumam;

2) veselības apdrošināšanu. Veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru. Ja apdrošināšanas prēmija pārsniedz minēto apmēru, pedagogs sedz prēmijas starpību.

 

  • papildināt Izglītības likuma 52.panta pirmo prim daļu ar 3., 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“3) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā, ņemot vērā dibinātāja noteiktos kritērijus, kā arī to, ka atvaļinājuma pabalsts netiek pārcelts uz nākamo kalendāra gadu un, izbeidzot amata (darba) attiecības, tas netiek atlīdzināts gadījumā, kad kārtējais atvaļinājums nav izmantots;

4) vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1. — 4.klasē;

5) ne vairāk kā trīs apmaksātas brīvdienas sakarā ar stāšanos laulībā;

6) vienu apmaksātu brīvdienu izlaiduma dienā, amatpersonai (darbiniekam) vai tās bērnam absolvējot izglītības iestādi;”

 

Būtiski ir uzsvērt, ka ar šiem grozījumiem Izglītības likumā netiek uzlikts pienākums pašvaldībai vai valsts institūcijai, kuru darbinieki ir pedagogi, iekļaut savos iekšējos noteikumos, koplīgumos vai darba līgumos šos papildu labumus, bet gan tiek dotas tiesības šos labumus nodrošināt no sava budžeta un pēc savām finanšu iespējām, kas šobrīd nav tieši atļauts.

 

  • atjaunot Izglītības likuma 52.panta otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Pašvaldības dibinātās vispārējās izglītības iestādes vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogam, kuram līdz pensijas vecuma sasniegšanai atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” ir mazāk nekā trīs gadi un kopējais pedagoga darba stāžs valsts un pašvaldības izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējās izglītības programmas, ir vismaz 25 gadi, tai skaitā pēdējie pieci gadi pirms izglītības iestādes likvidācijas vai reorganizācijas nostrādāti pašvaldības izglītības iestādē, kas īsteno vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas, un kurš izglītības iestādes reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā zaudē darbu un turpmāk negūst ienākumus no algota darba, komercdarbības vai saimnieciskās darbības, neatkarīgi no viņa mantiskā stāvokļa ir tiesības saņemt valsts sociālo atbalstu līdz sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmēram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto valsts sociālo atbalstu nesaņem pedagogs, kuram piešķirta valsts vecuma pensija vai kurš saņem bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar likumu “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”.

(4) No šā panta otrajā daļā minētā valsts sociālā atbalsta tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju un bezdarba apdrošināšanai no šim mērķim piešķirtajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicamas un reģistrējamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju un bezdarba apdrošināšanai.”

Pamatojoties uz 2023.gada 21.novembra Ministru kabineta sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis”, pašvaldības izvērtē skolu tīkla izmaiņas un pieņem lēmumus par izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju. Lielu daļu izglītības iestāžu tiek plānots reorganizēt vai likvidēt jau līdz nākamā mācību gada sākumam, t.i., līdz 2024.gada 1.septembrim, kā rezultātā daudzi pedagogi pirmspensijas vecumā, kas kāda iemesla dēļ nebūs gatavi turpināt darba gaitas citā izglītības iestādē vai pārkvalificēties vai kuriem pārkvalificēšanās var prasīt ilgāku laiku, zaudēs darbu un paliks bez iztikas līdzekļiem.

Lai nodrošinātu atbalstu pedagogiem, kam līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir mazāk nekā trīs gadi, kura kopējais pedagoga darba stāžs ir vismaz 25 gadi un kurš zaudē darbu izglītības iestādes reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā, nepieciešams atjaunot sociālā atbalsta programmu, kas bija spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim.