Facebook
Twitter
Youtube
Instagram
Draugiem.lv

Meklējam praktiskus risinājumus kā mazināt politisko nihilismu un pieprasīt atbildību par likumu nepildīšanu

Kādēļ tiek pieļauts, ka Latvijā izpildvara var neievērot spēkā esošus likumus? Kāda ir politiskās elites atbildība par savu darbu? Kas ir dubultā politiskā morāle un kāda sūtība un svars Latvijā ir Satversmei? Šādi retoriski jautājumi šodien vairākkārt izskanēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizētajā arodbiedrības līderu, ekspertu, Saeimas deputātu diskusijā par iespējamiem risinājumiem tiesību aktu piemērošanā un izpildē.

 

Izejot ārpus jautājuma par pedagogu darba algas grafiku, diskusijas galvenais akcents tika likts uz spēkā esošu likumu neievērošanu, politiķu atbildību par normatīvu ignorēšanu, kā arī uz sabiedrības tiesībām būt pilsoniski aktīvai un ar visdažādākajām protesta akcijām, tostarp gājieniem, piketiem, streikiem pieprasīt no politiķiem ievērot likumus tik pat nelokāmi, kā tas tiek prasīts no ikviena cita valsts iedzīvotāja.

 

Kā pēc diskusijas uzsvēra biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” pētnieks Olafs Grigus, tad Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iniciatīva aktualizēt politiķu tiesisko nihilismu un likumu neievērošanu ir daudz plašāks jautājums par algām un slodzēm. Ar valdības un ministriju “tiesībām”  neievērot nozarei solīto un likumos rakstīto saskaras arī daudzas citas nozares, medicīnas aprūpe, iekšlietu struktūras utt. Tādēļ LIZDA uzsāktā diskusija, pēc Delnas pārstāvja teiktā, ir ļoti svarīga visai sabiedrībai kopumā.

 

Jāmeklē galējā instance

Raksturojot diskusijas mērķi, LIZDA vadītāja Inga Vanaga uzsvēra: “Ir jāmeklē priekšlikumi, ko mēs visi kopā varam darīt, lai pārtrauktu tiesisko nihilismu valstī. Kādi grozījumi nepieciešami Satversmē, tiesu praksē, lai neturpinātos situācija, kad ikgadējais valsts budžeta likums tiek definēts kā “likumu likums”, kas leģitīmi attaisno jebkura cita spēkā esoša likuma nepildīšanai. Ja skolotājs, uzņēmējs nepilda normatīvos aktus, viņam neviens neko nepiedod. Kādēļ politiķi vadās pēc principa: gribu pildu, negribu nepildu? Ja politiķi var nepildīt likumus, vai arī iedzīvotājiem ir tiesības nemaksāt nodokļus, nevadīt eksāmenus, nevest stundas? “Kamēr par “likumu likumu” tiek definēts valsts budžets, mēs varēsim nākt ar 10 un 20 spēkā esošiem, bet neievērotiem likumiem, bet tiesiskais nihilisms turpināsies. Tieši tādēļ 24. aprīlī plānotā izglītības nozares darbinieku protesta gājiena mērķiem būs pieprasīt politiķu atbildību par savu darbu, pieprasīt likumu ievērošanu un pieprasīt cieņpilnu attieksmi pret nozari.”

 

Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” pētnieks O. Grigus uzsvēra, ka pirms gada, atbildot uz “Delnas” jautājumu par to, kuri likumi tiek neievēroti valsts budžeta pieņemšanas gaitā, Finanšu ministrija pilnīgi nepārprotami apliecināja, ka valdība tiešām neievēro virkni normatīvo aktu. Pēc pētnieka domām, šāda situācija kategoriski nav pieļaujama un tās risināšanā būtu jāiesaistās Saeimai vai pat Valsts Prezidentam. “Kurš Latvijā ir galējā autoritāte, kura pasaka, ka kāds normatīvais akts tiešām netiek ievērots un kāda atildība par to pienākas,” pauda pētnieks, apzinoties, ka uz šo jautājumu pagaidām konkrētas atbildes nav.

 

Lai paceltu likumu neievērošanas problemātiku kvalitatīvi jaunā gaisotnē, diskusijas dalībnieki vienojās, ka konkrēto jautājumu būtu jāizskata Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kā arī citās atbildīgajās institūcijās. Tāpat diskusijas noslēgumā tika lemts apkopot visus izskanējušos ierosinājumus un sagatavot memorandu, kas pēc 24. aprīļa gājiena tiks nodots parakstīšanai atbildīgajām amatpersonām un partijām.

 

Jāatgādina, ka LIZDA jau vairākkārt ir norādījusi, ka kategoriski nepiekrīt valsts amatpersonu rīcībai, kas ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem valsts pārvaldes principiem, tajā skaitā labas pārvaldības un tiesiskuma principiem. Arodbiedrība ir vērsusi uzmanību uz spēkā esošu tiesību aktu neizpildi no valsts amatpersonu puses, kas ne tikai ietekmē izglītības un zinātnes nozarē strādājošos, bet arī mazina sabiedrības uzticēšanos valsts varai un veido negatīvu tiesisko apziņu.***

 

 

Nepiekrītam jaunas reformas pieteikumam

Tikmēr IZM parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš, diskutējot par normatīvu neievērošanu, apliecināja, ka ministrijas redzējums ideoloģiski sakrīt ar arodbiedrības skatījumu, taču laika trūkuma un tehnisko problēmu dēļ visu pedagogiem doto solījumu izpilde kavējoties.
Pēc K. Strautiņa teiktā, IZM ir vienisprātis ar arodbiedrību, ka ir jāpalielina pedagogu algas, lai risinātu pedagogu trūkumu un celtu profesijas prestižu. IZM piekrīt apgalvojumam, ka ir jāpalielina izglītibas nozares darbinieku labklājība, lai kopumā veicinātu nozares izaugsmi. Pirmais solis esot ministrijas lēmums paaugstināt pedagogiem zemāko minimālās stundas likmi no patreizējiem 7.50 euro līdz 8.50 euro.

Tiesa, atbildot uz šo ministrijas apgalvojumu, LIZDA vadība atgādināja: IZM piedāvājums meklēt nozarei nepieciešamo finansējumu skolu tīkla optimizēšanā, kā arī celt minimālo stundas likmi nevis viena skolēna izmaksas  ir uzskatāms par radikāli jaunu pieeju un jaunas reformas pieteikumu. Savukārt jaunai reformai streika vienošanās gaitā nozare un to pārstāvošā arodbiedrība nav devusi savu akceptu. Streika vienošanās jaunas reformas neparedzēja. Streika vienošanas bija par kaut ko pilnīgi citu. “Mēs joprojām prasām pildīt pedagogiem dotos solījumus, pildīt streika vienošanās, pildīt jau pieņemtos un spēkā esošos normatīvos aktus. Prasām novirzīt budžeta finansējumu pedagogu algu grafikam,” pauda I. Vanaga.

Tāpat, saskaņā ar patreizējo IZM piedāvājumu, 23 Latvijas pašvaldībās, kurās strādājošie pedagogi jau patreiz saņem par 8.50 euro augstāku stundas likmi, nesaņems nekādu algas pielikumu. Un tam arodbiedrība nevar piekrist.

LIZDA pozīcijai un apgalvojumiem piekrita arī LIVA vadītājs Rūdolfs Kalvāns. Kā vienu no patreiz neskaidriem jautājumiem R. Kalvāns minēja aspektu: “Ja mums pasaka, ka minimālā stundas likme turpmāk būs 8.50 euro, tad ir jautājums, kas notiks ar skolām, kur pedagogi jau šobrīd saņem 10.50 un 11.50 euro? Kas ir ar šīm skolām? Tās ir sakārtotas, prestižas, efektīvas skolas. Vai viņas paliks tukšā?”

 

***

Izglītības likuma 53.panta trešā daļa:

53.pants. Pedagoga darba samaksa

(3) Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.[1]

 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam, kur uzdevums Nr.146 un Nr.154 nosaka:

[146] Latvijas izglītības sistēmai piemīt ievērojams potenciāls uzlabot izglītības kvalitāti, tās monitoringu un vienlīdzīgu pieeju izglītībai. Svarīgi būs nodrošināt pedagogu ataudzi gan vispārējā un profesionālajā, gan augstākajā izglītībā un piesaistīt un noturēt jaunus un motivētus pedagogus, jo pedagoga vidējais vecums ir augsts. Tāpat svarīgi arī paaugstināt pedagogu atalgojumu, tādējādi ceļot pedagoga profesijas prestižu un radot konkurenci uz pedagogu amata vietām. Labi sagatavoti un motivēti pedagogi ir izšķiroši svarīgs faktors izglītības kvalitātes celšanai gan vispārējā, gan profesionālajā, gan augstākajā izglītībā. Pamatizglītības un vidējās izglītības kvalitāte ir priekšnoteikums sekmīgām studijām un turpmākai karjerai.

“[154.] Izcilu pedagogu sagatavošana, piesaiste, noturēšana un efektīva profesionālā pilnveide, jo īpaši akcentējot STEM nozaru pedagogu un mācībspēku piesaisti, noturēšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī pedagogu atalgojuma paaugstināšana.[2]

Ministru kabineta rīkojums Nr. 436 “Par izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam”, kas nosaka, ka sasniedzamais rezultāts par pedagogu darba samaksu balstās uz principu:

Pedagogu un augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla vidējās bruto darba samaksas sabiedriskajā sektorā attiecība pret vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā – pedagogiem pret strādājošajiem ar vismaz bakalaura grādu, akadēmiskajam personālam ‒ attiecībā pret strādājošajiem ar doktora grādu (euro mēnesī)… [3]

Ministru kabineta 2022.gada 17.septembra sēdē pieņemtā lēmuma (Ministru kabineta 17.09.2022. sēdes aptaujas kārtībā protokols Nr.47, 1.§, grozījumi – Ministru kabineta 29.11.2022 sēdes protokols Nr.61, 41.§ ) punkti, kas paredz:

“3. Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim” tiks skatīts Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas un aktuālo sociālekonomisko situāciju valstī;

  1. Izglītības un zinātnes ministrija tiks noteikta par atbildīgo institūciju pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanā un Iekšlietu ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija par līdzatbildīgajām institūcijām, kā arī iesaistītajām institūcijām atbilstoši kompetencei tiks noteikts sadarboties ar pašvaldībām un veikt nepieciešamās darbības grafika īstenošanai;
  2. Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2023. gada 1. februārim sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju izstrādās vadlīnijas par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu.[4][5]

 

Izglītības likuma norma uzliek pienākumu Ministru kabinetam (turpmāk – MK) apstiprināt pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku. Ar MK 2018.gada 15.janvāra rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” bija apstiprināts pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks laika periodam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Nacionālā attīstības plāna uzdevumi Nr.146 un Nr.154 nosaka pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, savukārt Izglītības attīstības pamatnostādnes nosaka pedagogu darba samaksas apmēra principu.

Streika, kas tika plānots 2022.gada 19.septembrī, sarunās ar valdības un Saeimas pārstāvjiem, tika panākta vienošanās par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izstrādes un slodžu balansēšanas principiem, dokumentu un normatīvo aktu grozījumu izstrādes termiņiem, kas tika apstiprināti MK 2022.gada 17.septembra sēdē.

Uz šo brīdi pedagogu darba samaksas grafiks sadarbībā ar LIZDA ir izstrādāts un Izglītības un zinātnes ministrija to saskaņā ar Ministru kabineta 17.09.2022. sēdes aptaujas kārtībā protokolu Nr.47, 1.§ un Ministru kabineta 29.11.2022 sēdes protokolu Nr.61, 41.§ 2023.gada 1.februārī ir iesniegusi apstiprināšanai Ministru kabinetā, bet MK nav apstiprinājis pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku saskaņā ar Izglītības likumu, Nacionālo attīstības plānu un Izglītības attīstības pamatnostādnēm, kā arī nav izskatījuši grafika projektu vienlaicīgi ar valsts budžeta apstiprināšanu, kā tas ir paredzēts Ministru kabineta 17.09.2022. sēdes aptaujas kārtībā protokola Nr.47, 1.§ 3.punktā.

LIZDA informē, ka daļa no streika sarunu vienošanās tika izpildītas, taču vairāki 17.09.2022. MK lēmuma punkti nav ievēroti. Ņemot vērā, ka pēc 14.Saeimas vēlēšanām, valdība apstiprināta 2022.gada 14.decembrī, tad daļai no MK lēmuma punktiem tika pagarināts izpildes termiņš no 2022.gada 1.decembra uz 2023.gada 1.februāri. LIZDA konstatē, ka lēmuma 8.punkts vēl nav izpildīts, izpildes termiņš nav ievērots un būtiski vienošanās punkti ir pārkāpti.

Ministru kabineta 2022. gada 15. februāra rīkojuma Nr. 105 “Par konceptuālo ziņojumu “Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu” 2.punkts:

2. Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu konceptuālajā ziņojumā sniegto priekšlikumu īstenošanai ir skatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā […][6].

Valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu “Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu” (turpmāk – Ziņojums). Šajā Ziņojumā norādīts, ka profesionālas izglītības sistēmā pēdējos gados ir notikušas būtiskas pārmaiņas, taču profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimums uz vienu izglītojamo nav aktualizēts ilgstoši. Ziņojumā sniegti priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei, taču tie joprojām netiek aktualizēti.

LIZDA informē, ka izmaksu minimums uz vienu izglītojamo nav pārskatīts kopš 2007.gada un likumprojektā par 2023.gada un vidēja termiņa budžetu nav paredzēts papildus finansējums MK rīkojuma izpildei.

Zinātniskās darbības likuma 38.pants:

38.pants. Zinātniskās darbības bāzes finansējums

(1) Zinātniskajām institūcijām bāzes finansējumu piešķir dibinātājs. Bāzes finansējumu valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām, valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, tai skaitā valsts dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem — atvasinātām publiskām personām —, kuri reģistrēti zinātnisko institūciju reģistrā, piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Zinātnisko institūciju bāzes finansējumu veido līdzekļi:

1) zinātnisko institūciju uzturēšanai (būvju un iekārtu uzturēšanai, komunālo pakalpojumu apmaksai, administratīvā, tehniskā un apkalpojošā personāla darba samaksai);

2) dibinātāja noteikto zinātnisko pētījumu veikšanā iesaistītā zinātniskā personāla atlīdzībai;

3) zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto valsts zinātnisko institūtu, valsts augstskolu un valsts augstskolu zinātnisko institūtu attīstībai šo institūciju darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai, tai skaitā izgudrojumu patentēšanai, uzturēšanai spēkā, jaunu augu šķirņu reģistrēšanai un to izmantošanas tiesību aizsardzībai, kā arī saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) sagatavošanai.[7]

Ministru kabineta 2022.gada 19.aprīļa noteikumi Nr. 252 “Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.252)punkts:

12. Pamatojoties uz šo noteikumu 7. punktā minētajā kārtībā un termiņā iesniegto informāciju, ministrija līdz kārtējā finansēšanas perioda 1. novembrim atbilstoši šiem noteikumiem aprēķina katrai zinātniskajai institūcijai piešķiramo bāzes finansējumu nākamajam finansēšanas periodam. Ministrija bāzes finansējumu zinātniskajai institūcijai, ievērojot šim mērķim valsts budžetā kārtējam gadam piešķirto kopējo finansējuma apmēru, piešķir, pamatojoties uz ministrijas un zinātniskās institūcijas noslēgtu līgumu par sasniedzamajiem zinātniskās darbības rezultātiem vai pamatojoties uz ministrijas, nozares ministrijas un tās padotībā esošu zinātnisko institūciju noslēgtu līgumu par sasniedzamajiem zinātniskās darbības rezultātiem.[8]

Vairāku gadu garumā tiek pārkāpts MK noteikumu Nr.252 12.punkts, jo zinātniskajām institūcijām netiek sniegta informācija un savlaicīgi piešķirts finansējums pilnvērtīgai funkciju veikšanai. 2023.gada 15.februārī vēl nebija piešķirts zinātnes bāzes finansējums 2023.gadam, jo Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji nebija ievērojuši MK noteikumos Nr.252 noteikto kārtību un termiņus par zinātnisko institūciju iesniegtās informācijas atbilstības un patiesuma pārbaudi.

LIZDA norāda, ja netiek ievērots Ministru kabineta noteikumu Nr.252 12.punkts, tad attiecīgi tiek pārkāpts arī Zinātniskās darbības likuma attiecīgais pants, jo netiek piešķirts finansējums noteiktu zinātnisko institūciju izdevumu segšanai.

Zinātniskās darbības likuma panta otrā daļa:

33. pants Zinātniskās darbības finansēšana no valsts budžeta līdzekļiem

(2) Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta.[9]

Ministru kabineta 2021.gada 14.aprīļa rīkojums Nr. 246 “Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”

5. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji

Finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai, % no IKP kā mērķa vērtība 2024.gadā tiek norādīts 1% no IKP.[10]

LIZDA vērš uzmanību, ka MK nav ievērojis attiecīgā likuma pantu, jo likumprojektā par 2023.gada un vidēja termiņa budžetu nav paredzēts finansējuma pieaugums zinātniskajai darbībai Zinātniskās darbības likumā noteiktajā apmērā, t.i., ne mazāk kā 0,15 procenti no IKP. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju IKP 2023.gadā ir 42,6 miljardi euro (attiecīgi 0,15% – 63,9 miljoni euro), savukārt saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju zinātnes bāzes, fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu un valsts pētījumu programmu finansējuma pieaugums 2023.gadā paredzēts 20,9 miljoni euro, tajā skaitā, no Izglītības un zinātnes ministrijas – 17,9 miljoni euro[11], no Ekonomikas ministrijas – 2 miljoni euro, no Kultūras ministrijas – 1 miljons euro. Nenodrošinot atbilstošu zinātniskās darbības finansējuma pieaugumu, nav iespējams 2024.gadā sasniegt Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs noteikto mērķi 2024.gadam, t.i., finansējumu 1% apmērā no IKP.

Ministru kabineta iekārtas likuma 22.pants un 23.pants:

22.pants. Lietu pārņemšana

Lai nodrošinātu Ministru kabineta darbības nepārtrauktību, izstrādājot Deklarāciju un rīcības plānu tās īstenošanai, Pārresoru koordinācijas centram Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā kārtībā iesniedzama informācija par attiecīgā Ministru kabineta locekļa vadītajā nozarē paveikto un uzdevumiem, kuri vērsti uz Nacionālā attīstības plāna mērķu sasniegšanu un kuru izpilde ir turpināma. Pārresoru koordinācijas centrs to apkopo un nodod Ministru prezidentam vai Ministru prezidenta amata kandidātam.

(2) Ministru kabineta loceklim pēc viņa apstiprināšanas amatā attiecīgi ministrijas valsts sekretārs, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājs un Valsts kancelejas direktors Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā kārtībā nodod lietvedību, dokumentus un informāciju par iesākto lietu virzību un citiem ar amata pienākumu pildīšanu saistītiem jautājumiem.

23.pants. Lietu nepārtrauktība

Ministru kabineta vai atsevišķa Ministru kabineta locekļa nomaiņa pati par sevi nepārtrauc tiesību aktu projektu un citu iesākto lietu virzību, kā arī neietekmē attīstības plānošanas dokumentu spēkā esamību.[12]

 

[1] Izglītības likums, 53. pants. https://likumi.lv/ta/id/50759#p53

[2] https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027

[3] https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-20212027-gadam

[4] https://likumi.lv/ta/id/335662-ministru-kabineta-sedes-aptaujas-kartiba-protokols

[5] https://likumi.lv/ta/id/337565-ministru-kabineta-sedes-protokols, 41. §

[6] https://likumi.lv/ta/id/330051-par-konceptualo-zinojumu-par-profesionalas-izglitibas-programmu-finansesanu

[7] Zinātniskās darbības likums, 38. pants. https://likumi.lv/ta/id/107337#p38

[8] https://likumi.lv/ta/id/331784-zinatniskas-darbibas-bazes-finansejuma-pieskirsanas-kartiba

[9] Zinātniskās darbības likums, 33. pants. https://likumi.lv/ta/id/107337#p33

[10] https://likumi.lv/ta/id/322468-par-zinatnes-tehnologijas-attistibas-un-inovacijas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

[11] https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/fb86e3931890cac8c225893c0049478f/$FILE/IZM_Budzeta%20priorit%C4%81tes_25012023__Precizeta.pdf , 19.slaids

[12] https://likumi.lv/ta/id/175919-ministru-kabineta-iekartas-likums