Šodienas tikšanās laikā saņemot no Ministru prezidenta un finanšu ministra konceptuālu apliecinājumu tam, ka nevienlīdzība pirmsskolas pedagogu atalgojuma sistēmā jāmazina straujāk nekā to paredz Izglītības ministrijas patreizējais piedāvājums par atalgojuma kāpumu 5% apmērā, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība tomēr ir lūgusi valdības pārstāvjiem savu labo gribu apliecināt arī ar praktiskiem darbiem, tuvāko četru nedēļu laikā sagatavojot precīzus aprēķinus par atalgojuma procentuālo pieaugumu konkrētā laika periodā.
Sāpīgākais no jautājumiem, kas jau ilgstoši atrodas LIZDA darba kārtībā, ir pirmsskolas pedagogu nevienlīdzīgais atalgojums. Pirmsskolas izglītības iestādēs (PII) strādājošo zemākā darba algas likme patreiz ir par 33% mazāka nekā viņu kolēģiem vispārizglītojošās skolās, lai gan darba pienākumi un atbildības pakāpe ir vienāda. LIZDA konsekventi ir iestājusies par šīs nevienlīdzīgās situācijas risināšanu, pieprasot novienādot slodžu apmaksu visiem pedagogiem neatkarīgi no darba vietas.
Gadiem saskaroties ar valdības un atbildīgās ministrijas ignoranci šajā jautājumā, arodbiedrība pat ir gatava aicināt lemt uzsākt streika procedūru. Arī patreiz IZM ir gatava atalgojumu celt tikai par 5% un arī tad – tikai tiem pedagogiem, kuri strādā ar 5 un 6 gadus veciem bērniem. Latvijā kopumā strādā 11 973 pirmsskolas iestāžu pedagogi, no tiem tikai 3783 ir skolotāji darbam ar 5-6 gadus veciem bērniem, kuru atalgojums tiek segts no valsts budžeta. Tādējādi IZM sola simbolisku algas kāpumu tikai nelielai daļai PII skolotāju, klaji ignorējot visus pārējos.
Jāpiebilst, ka Latvijas valsts attieksme pret pirmsskolas pedagogiem ir nepieļaujami pavirša arī, ja salīdzinām mūsu pieredzi ar situāciju kaimiņvalstīs. Pirmsskolas pedagogiem Latvijā zemākā mēneša darba alga patreiz ir 790 eiro (40 h nedēļā), iekams Igaunijā 1315 eiro par 35 h, bet Lietuvā 1216 eiro par 36 h.
Diemžēl joprojām netiek domāts arī par sabalansētu darba slodzi bērnudārzos strādājošajiem skolotājiem. IZM arī turpmāk neparedz izmaiņas kontaktstundu sadalījumā, t.i., atstājot patreizējo 36 pret 4 modeli. Tikmēr arodbiedrība iestājas par sadalījumu 30 kontaktstundas un 10 stundas citiem darba pienākumiem, lai pedagogam nebūtu mācību procesam jāgatavojas savā brīvajā laikā.
Šodienas tikšanās laikā gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, gan finanšu ministrs Jānis Reirs apliecināja, ka 5% atalgojuma kāpums ir vērtējams kā pozitīvs, taču nepietiekams solis un nevienlīdzība atalgojumu sistēmā būtu jāmazina straujākos tempos. Izsakot pateicību valdības pārstāvjiem par gatavību atbalstīt pedagogus, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība tomēr ir lūgusi valdības pārstāvjiem savu politisko gribu apliecināt arī ar praktiskiem darbiem, tuvāko četru nedēļu laikā sagatavojot precīzus aprēķinus par atalgojuma procentuālo pieaugumu konkrētā laika periodā. Tāpat ir panākta vienošanās par atkārtotu tikšanos ar Ministru prezidentu.