Par ko mums vajadzētu visvairāk uztraukties turpmāk – pēc šī krīzes posma beigām? Kādas jaunas problēmas tika identificētas attiecībā uz izglītojamajiem, viņu vecākiem, bet galvenokārt – izglītības nozarē nodarbinātajiem?
Anda Grīnfelde,
Dr.oec, LIZDA eksperte sociāli ekonomiskajos jautājumos
Pandēmijas laikā notiek lielas pārmaiņas daudzu izglītojamo, viņu vecāku un pedagogu dzīvēs, jo visi ieguldīja daudz enerģijas, lai mazinātu pandēmijas negatīvo ietekmi uz izglītības procesu, izmantojot tālmācības stratēģijas izglītības iestādēs, kā arī nodrošinot dežūrgrupu darbību pirmsskolās. Tas, no kā mums nākotnē jāizvairās – vai pēc iespējas jāsamazina – ir nevienlīdzības pieļaušana izglītības nodrošināšanas procesā ārkārtējās situācijas apstākļos, jo tas negatīvi ietekmē ne tikai izglītības kvalitāti, bet arī daudzu ģimeņu dzīves kvalitāti un pedagogu darba dzīves kvalitāti, par kuras līmeņa uzlabošanos rūpējas Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (turpmāk – LIZDA).
LIZDA 2020.gada marta beigās un aprīļa sākumā veica divus reprezentatīvus pētījumus (izglītības nozarē nodarbināto elektroniskās aptaujas):
- Par problēmām un to risinājumiem attālināta izglītības procesa nodrošināšanā valsts ārkārtējās situācijas apstākļos, kurā tika noskaidrots vispārējās (izņemot pirmsskolu), profesionālās izglītības pedagogu un augstskolu mācībspēku (kopumā – 5003) viedoklis par nozīmīgākajiem attālinātu izglītību ietekmējošajiem faktoriem, valsts ārkārtējās situācijas apstākļos.
- Par pirmsskolā nodarbināto profesionālo dzīves kvalitāti valsts ārkārtējās situācijas apstākļos, kurā tika noskaidrots pirmsskolas pedagogu un viņu palīgu (kopumā – 3683) viedoklis par nozīmīgākajiem nodarbinātību ietekmējošiem faktoriem pirmsskolās, valsts ārkārtējās situācijas apstākļos. Aptaujās tika pētīti specifiski katras pedagogu grupas nodarbinātības būtiskākie aspekti, kuri apkopoti 1.attēlā, norādot katra aspekta novēršamo problēmu risināšanas intensitāti (“+” var iztikt ar esošo situāciju; “/” identificētas problēmas, kuras nepieciešams risināt; “-” identificētas vairākas būtiskas problēmas, kuras steidzami ir jāatrisina).
Abu pētījumu mērķis ir apzināt, kāds atbalsts augstskolu mācībspēkiem, pedagogiem un viņu palīgiem būtu primāri papildus nepieciešams, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu izglītības pakalpojumu, valdības noteiktajos ārkārtas apstākļos, tāpēc aptaujātajiem bija iespēja par katru no iepriekš minētajiem ietekmējošajiem faktoriem sniegt atbildi gan slēgtajos, gan atvērtajos jautājumos. Ar aptaujās iegūtās informācijas rezultātiem detalizētāk var iepazīties LIZDA mājas lapā, sadaļā: projekti un pētījumi – LIZDA pētījumi.
LIZDA pētījumu nozīmīgākie secinājumi
No abiem pētījumiem var secināt, ka attiecībā uz darba organizāciju gan attālinātajā mācību procesā, gan pirmsskolas izglītības iestāžu dežūrgrupu darbībā būtiskas problēmas netiek identificētas, darbs un sadarbība ar tajā iesaistītajām pusēm, respondentu skatījumā tiek raksturoti kā veiksmīgi, atbilstoši izglītības iestādēs izstrādātajiem iekšējiem normatīvajiem aktiem. Tomēr jāakcentē, ka aptaujā sniegtās atbildes par pedagogu sadarbību tieši ar vecākiem ir ļoti polarizētas. Daudzi pedagogi minēja, ka nesaņem atgriezenisko saikni no vecākiem un praktiski tikpat daudzi minēja – pārlieku lielu vecāku iesaisti un komunicēšanu ar pedagogu, it īpaši vēlās vakara stundās. Respondenti norādīja arī uz pārāk lielu vecāku iejaukšanos pedagogu darbā, ko pastiprināja publiskajā telpā paustā negatīvā retorika – pat līdz tādam absurdam, ka daļa no pedagogu algas būtu jānovirza vecākiem, jo viņi pilda pedagogu funkcijas attālinātā mācību procesa nodrošināšanā! Arī pirmsskolas pedagogi visvairāk vēlējās saņemt godprātīgu attieksmi no vecākiem, izvērtējot visus risku mazināšanas pasākumus saistībā ar Covid-19 pandēmiju.
Darba tiesību jomā abos pētījumos parādījās tendence, ka pedagogiem nav drošības sajūtas, ka tiks saglabāta mēnešalga, ka būs iespēja saņemt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
Pozitīvi vērtējams, ka, veicot attālināto mācību procesu, pedagogi praksē ir ļoti dinamiski pilnveidojuši savas digitālās prasmes, tomēr vairākums pedagogu uzskata, ka šajā jomā vēl nepieciešama papildus profesionālā pilnveide. Kopumā pedagogi ir nodrošināti ar datoriem, tomēr atsaucoties uz aicinājumu palikt mājās un darbu veikt attālināti, pedagogi nonāk pie secinājuma, ka mājsaimniecībās datori ir novecojuši un pedagogi nespēj laikmeta prasībām atbilstoši nodrošināt attālināto mācību procesu.
LIZDA ir ļoti norūpējusies par pirmsskolas pedagogu un viņu palīgu neaizsargātību pret COVID -19 saslimšanas riskiem. Pētījums apliecināja, ka pirmsskolā nodarbinātajiem akūti pietrūkst darba devēju finansētu personīgo aizsardzības un drošības līdzekļu (piem., sejas maskas, cimdi, dezinfekcijas līdzekļi).
Pedagogi ir pelnījuši piemaksas par darbu ārkārtējās situācijas laikā
LIZDA un arī aptaujātie pedagogi ir vienisprātis, ka viņi tāpat kā citi Covid -19 vīrusa apkarošanā iesaistītie ir pelnījuši piemaksu par darbu ārkārtas situācijā un iespēju veikt valsts finansētu testu saslimšanas pārbaudei ar COVID -19 vīrusu (pēdējo izdevās panākt). LIZDA un aptaujātie pedagogi uzskata, ka bērnu uzraudzības pakalpojumu, prioritāri, dežūrgrupās jānodrošina nodarbinātajiem vecākiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 preventīvajos, organizatoriskajos vai seku likvidācijas pasākumos.
Tālmācības iespējas var dot milzīgu ieguldījumu izglītības procesā un var sniegt jaunas iespējas izglītojamajiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav iespējas mācīties klātienē, izglītības iestādē. Tomēr tas nenozīmē, ka progresīvās tehnoloģijas pilnībā varēs aizstāt tradicionālās mācību metodes un ka pedagogu un izglītojamo mijiedarbības nozīme ir mazinājusies.
LIZDA rosina nākotnē veikt padziļinātus pētījumus par šādiem jautājumiem:
Akcents uz nozarē strādājošajiem! Kāds atbalsts nepieciešams pedagogiem attālinātā mācību procesa nodrošināšanai? Darba slodzes analīze, ko pilnveidot.
- Kur ir robeža starp izglītības iestādes un vecāku atbildību?
- Kā izglītības nozarē iesaistītajiem veidot veiksmīgu sociālo dialogu?
- Kā novērtēt attālinātā mācību procesa rezultātus?
- Kādas izmaiņas ir prognozējamas izglītības nozarē un kādas krīzes situācijai atbilstošas prasmes būs vajadzīgas izglītojamajiem, vecākiem un pedagogiem turpmāk?
Kad izglītības nozare tiks galā ar šo pandēmijas krīzi, tad izglītības ekspertiem ir steidzami jādomā par to, kā tajā iesaistītie varētu atgūties ātrāk, ar visu iesaistīto un ieinteresēto pušu atjaunotu atbildības sajūtu, un ar labāku izpratni par steidzamības nepieciešamību novērst dažādu vajadzību trūkumu (skatīt 2.attēlu), kā arī nodrošināt vienlīdzīgākas iespējas uz izglītības pakalpojumu un vienlīdzīgi visiem izglītībā nodarbinātajiem – atbilstošu darba dzīves kvalitātes līmeni.
Andas Grīnfeldes raksts ar ilustrācijām “LIZDA Vēstnesis” 9. un 10. lpp. “LIZDA Vēstnesis”pavasara numuru var lasīt šeit!