Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība jau vairākus gadus rosina stiprināt pedagogu, izglītības iestāžu vadītāju tiesības, lai mazinātu vardarbību izglītības iestādēs. Taču šajā jomā joprojām vēl daudz darāms. Šogad Latvijas skolās ir notikuši vairāki satraucoši incidenti, aktualizējot jautājumu par vardarbību mācību iestādēs, kā arī skolu bezspēcību cīņā ar varmākām “bezzobainās” likumdošanas dēļ. Šonedēļ kārtējais konflikts izcēlies Ķekavas skolā, liekot arvien uzstājīgāk runāt par vardarbības mazināšanas plāna trūkumu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vērsusies pie Saeimas frakcijām, atbildīgajām ministrijām, Latvijas Pašvaldību savienības un citām institūcijām ar vēstuli par steidzamu risinājumu rašanu un nepieciešamiem grozījumiem normatīvajos aktos vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs.
2022.gada 14.novembrī stājās spēkā LIZDA rosinātie grozījumi Izglītības likumā, kas uzlika pienākumu gan pedagogam, gan izglītības iestādes vadītājam, gan izglītības iestādes dibinātājam ziņot par vardarbību un sniegt atbalstu vardarbības gadījumā, kā arī uzlika pienākumu vecākiem iepazīties ar izglītības iestādes iekšējiem noteikumiem, ievērot tos sadarbībā ar izglītības iestādi un informēt izglītības iestādi par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.
Vienlaikus ar augstāk norādītajiem grozījumiem 13.Saeimas deputātiem tika iesniegti priekšlikumi grozījumiem Izglītības likumā, kas ļautu izglītības iestādes vadītājam, izvērtējot psihologa, sociālā pedagoga un pašvaldības bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupas viedokli, vardarbības gadījumā pieņemt lēmumu par obligātās izglītības vecuma izglītojamā izglītošanos ārpus izglītības iestādes izglītojamā dzīvesvietā ar mērķi pasargāt citus izglītojamos un pedagogus no atkārtotas vardarbības līdz brīdim, kamēr kompetentas iestādes, speciālisti atzīst, ka izglītojamais var turpināt izglītoties kopā ar citiem izglītojamiem. 2022.gadā šie grozījumi netika apstiprināti. 2023.gada maijā, pēc publiskajā telpā izskanējušiem vairākiem vardarbības gadījumiem, kuru iznākums varēja būt letāls pedagogam, citam izglītojamam, LIZDA un Latvijas izglītības vadītāju asociācija (turpmāk – LIVA) priekšlikumus grozījumiem Izglītības likumā iesniedza atkārtoti 14.Saeimas deputātiem, bet līdz šim tie nav apstiprināti.
LIZDA un LIVA piedāvātie grozījumi Izglītības likumā:
- papildināt 14. pantu ar 49. punktu šādā redakcijā:
“49) nosaka kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājs lemj par obligātās izglītības vecuma izglītojamā izglītošanos ārpus izglītības iestādes izglītojamā dzīvesvietā, kārtību, kādā pašvaldība izvērtē situāciju un nodrošina šim izglītojamam nepieciešamo atbalstu, kā arī kārtību, kādā notiek izglītošanās ārpus izglītības iestādes izglītojamā dzīvesvietā.”
- papildināt 30. pantu ar (37) daļu šādā redakcijā:
“(37) Gadījumos, kad obligātās izglītības vecuma izglītojamā rīcība rada risku veselībai vai dzīvībai vai atkārtoti tiek konstatēta emocionāla vai fiziska vardarbība pret citiem izglītības iestādes izglītojamiem, pedagogiem vai citām pedagoģiskajā procesā iesaistītām personām, izglītības iestādes vadītājs, izvērtējot psihologa, sociālā pedagoga un pašvaldības bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupas viedokli, var lemt par šī izglītojamā izglītošanos ārpus izglītības iestādes izglītojamā dzīvesvietā. Šis lēmums ir spēkā līdz pašvaldības bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupas atzinumam par izglītojamā atgriešanos izglītības iestādē. Pašvaldības bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupa šo atzinumu sagatavo mēneša laikā.”
- papildināt 58.panta pirmo daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:
“5) nodrošināt bērna izglītošanos dzīvesvietā, sadarbojoties ar izglītības iestādi un pašvaldību, ja izglītības programmas apguve izglītības iestādē bērnam ir pārtraukta sakarā ar bērna rīcību, kas rada risku veselībai un dzīvībai vai atkārtoti konstatētu emocionālu vai fizisku vardarbību.”
- papildināt pārejas noteikumus ar 115.punktu šādā redakcijā:
“115. Ministru kabinets izdod šā likuma 14. panta 49. punktā minētos noteikumus līdz 2023. gada 1. septembrim.”
LIZDA vairākkārtīgi ir saņēmusi informāciju par to, ka izglītības iestāžu vadītājiem, pedagogiem un pat Valsts policijas pārstāvjiem aizdomu gadījumā par aizliegtu lietu vai vielu ienešanu izglītības iestādē nav tiesību pārbaudīt izglītojamā somu vai citas personīgās mantas. Ir dzirdēti arī pretēji viedokļi. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 9.pantā ir noteiktas bērna tiesības uz privāto dzīvi, dzīvojamās telpas un korespondences noslēpumu, personas neaizskaramību un brīvību, 14.pantā – bērna tiesības uz īpašumu, kas liedz aizskart izglītojamā mantas. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 21.pants nosaka, ka bērna tiesības viņa paša drošības un aizsardzības interesēs var pakļaut ierobežojumiem, kas noteikti ar likumu un nepieciešami nacionālās drošības, sabiedriskās kārtības, iedzīvotāju tikumības un veselības aizsardzībai un citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai, kas teorētiski pieļauj iespēju pedagogam vai izglītības iestādes vadītājam veikt pārbaudi izglītojamā mantās, attiecīgi to pamatojot un izskaidrojot izglītojamam. Diemžēl šo normatīvo aktu interpretācija ir dažāda, tādēļ būtu nepieciešams precīzāks normatīvo aktu regulējums vai atbildīgo institūciju oficiāls skaidrojums, kā, kādos gadījumos, cik lielā mērā un kā to pamatojot, izglītības iestādes vadītājam, pedagogam un Valsts vai pašvaldības policijas darbiniekam ir tiesības izmantot 21.pantā paredzētās iespējas ierobežot bērna tiesības, tajā skaitā veikt pārbaudes izglītojamā personīgajās mantās, uz atrašanās laiku izglītības iestādē konfiscēt telefonu, ja tas tiek bez atļaujas izmantots utml.
2023.gada 12.septembrī LIZDA bija tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvjiem par alternatīviem risinājumiem vardarbības mazināšanai izglītības iestādēs. Tikšanās laikā vienojāmies, ka ir nepieciešams izstrādāt rīcības procesa aprakstu vardarbības gadījumos, tajā skaitā katrā procesa posmā norādot atbildīgās institūcijas, kā arī veikt grozījumus MK 2023.gada 22.augusta noteikumos Nr.474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” un noteikt vecāku atbildību gan par Izglītības likumā noteikto pienākumu (piemēram, neziņošanu par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas vai nesadarbošanos ar izglītības iestādi), gan par Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto pienākumu nepildīšanu. Protams, ir jāizvērtē, kāds būtu vecākam atbilstošais soda veids, lai tas nodrošinātu audzinošo ietekmi, bet pastarpināti neietekmētu bērnu. Papildus LIZDA rosina Izglītības likumā noteikt atbildību visām iesaistītajām pusēm, tajā skaitā izglītības iestāžu dibinātāju amatpersonām, izglītības iestāžu vadītājiem, pedagogiem, vecākiem, izglītojamiem, ja netiek ziņots par vardarbību vai netiek sniegts atbalsts vardarbības gadījumā.
LIZDA aicina visas institūcijas atbalstīt grozījumu veikšanu normatīvajos aktos steidzamības kārtā, lai veicinātu vardarbības mazināšanu un drošāku vidi izglītības iestādēs.