Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti 29. oktobrī rīko konferenci “Skolēns valodā un valoda skolēnā”, atsaucoties uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aicinājumu par konstruktīvas diskusijas nepieciešamību starp profesionāļiem, lai izvērtētu jaunā kompetencēs balstītā latviešu valodas un literatūras mācību satura īstenošanas gaitu, saturu un pilnveidotu mācību līdzekļus.
Pedagogi, kuri māca latviešu valodu un literatūru pēc kompetencēs balstītā mācību satura pieejas, jau ilgstoši pauž bažas par Latvijas un latviešu valodas nākotni. Pedagogi uzskata, ka tiek apdraudēta vispusīgas un patstāvīgi spriest spējīgas personības attīstība. Literatūra ir latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa. 19. gadsimtā tieši valodnieki un rakstnieki formēja vārdos nācijas pašapziņu un garu, tiem bija svarīga loma arī Latvijas valsts atjaunošanā. Pedagogi ir norādījuši, ka atvēlētais mācību stundu skaits nav pietiekams gan valodas, gan literatūras apguvei. Literatūras un latviešu valodas mācīšanai vidusskolā valsts standartā ir noteiktas 420 stundas trijos mācību gados — divas stundas nedēļā. Pedagogi uzskata, ka valoda jaunajā pieejā netiek mācīta kā sistēma, bet gan atsevišķi elementi ārpus konteksta, galvenais uzsvars tiek likts uz tekstu, taču nepieciešams sistēmisks skatījums un pieeja. Skolēniem jāiepazīst pasaules un latviešu literatūras klasikas darbi, viņiem jāiegūst priekšstats par literatūru kā par mākslu, kas veidojusies noteiktā kultūras laikmetā un kontekstā. Skolotājam jārada skolēnā interese par jaunāko literatūru, sapratne, ka lasīt labu literatūru nozīmē piedalīties jēgpilnā sarunā par sev būtisko. Lai spētu uztvert un saprast literatūru kā mākslas valodu, ir nepieciešamas teorētiskās zināšanas, kas jaunajā mācību saturā iztrūkst.
Tieši tādēļ vēl gada sākumā LIZDA vērsās pie likumdevējiem vēršot uzmanību uz jaunā kompetencēs balstītā mācību satura ieviešanas gaitā skolotāju konstatētajiem problēmjautājumiem.
Lai profesionālā diskusijā pārrunātu šos jautājumus, 29. oktobrī Saeimas Baltiešu zālē, kā arī /platformā Zoom, Saeimas mājaslapā un parlamenta Facebook kontā būs iespējams piedalīties un sekot līdzi konferencei “Skolēns valodā un valoda skolēnā”. Konferencē ar savu redzējumu dalīsies kā esošā un arī līdzšinējā nozares ministres, tā arī LIZDA priekšsēdētāja, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs un virkne ietekmīgu akadēmiskās vides pārstāvju, publicistu, valodnieku, kā arī metodiķi un pedagogi, kuri ikdienā strādā ar valodas jautājumiem.
Konferencē ar savu redzējumu par to, kā skan nākotnes valoda dalīsies publiciste Kristīne Želve, bet par valodas mācīšanās niansēm runās Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Sanita Martena.
Tāpat par latviešu valodas un literatūras jaunā satura īstenošanu runās latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Anita Vanaga, bet par mācību līdzekļu, metodisko materiālu izstrādi konferences dalībniekus informēs gan Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Skolotāju izglītības nodaļas profesore Anna Vulāne, gan Latviešu valodas aģentūras Izglītības daļas metodiķes Indra Lapinska un Liene Valdmane.
Konferences gaitā plānota arī plašākas diskusijas. Par tēmu “Kā palikt skolotājam?” spriedīs Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājs Normunds Dzintars u.c. Savukārt diskusijā “Bērni, literatūra un digitālā vide” dalību ņems Valodu tehnoloģiju uzņēmuma “Tilde” biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne, profesore Linda Daniela, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, Izglītības uzņēmuma “Lielvārds” vadītājs Andris Gribusts.