15. un 26. janvārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija kopā ar plašu sadarbības partneru loku diskutēja par rīcības plānu kā nodrošināt pietiekamu pedagogu skaitu skolās. Latvijas Izglītība un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ar gandarījumu secina, ka Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā plānā “Par atbalstu pedagogiem vakanču mazināšanas kontekstā” ir ņemtas vērā visas gada sākumā arodbiedrības izteiktās ierosmes, tādēļ patreiz būtu svarīgi maksimāli ātri izskatīto plānu īstenot, prioritāri risinot tieši sabalansētas darba slodzes, konkurētspējīga atalgojuma, profesionālā atbalsta un profesionālās brīvības jautājumus, jo tikai caur šo problēmu sakārtošanu profesijai varēs pievērst jaunus speciālistus un atgriezt skolās arī tos, kuri, ieguvuši pedagoga izglītību, patreiz strādā citās sfērās.
Jāatgādina, ka LIZDA jau ilgstoši ir runājusi par pedagogu trūkumu mācību izstādēs. Lai gan IzM vēl pērnā gada nogalē apgalvoja, ka vakanču jomā katastrofa nedraud, tomēr arvien skaudrāko situāciju ir apliecinājusi virkne pētījumu un aptauju, ko veikusi gan LIZDA, gan LPS.
LIZDA veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 575 izglītības iestāžu vadītāji no visiem Latvijas reģioniem, tika noskaidrots, ka gada nogalē skolās izveidojās 819 pedagogu vakances. Visvairāk bijuši nepieciešami tieši pirmsskolas skolotāji – mūzikas un sporta pedagogi. Tāpat bijuši nepieciešami, piemēram, sākumskolas skolotāji, latviešu valodas un literatūras skolotāji, svešvalodu skolotāji. Savukārt, lai pedagogiem nodrošinātu sabalansētu noslodzi bez izdegšanas riskiem, izglītības iestādēs pietrūka 1278 pedagogi.
Tikmēr LPS veiktajā pētījumā tika noskaidrots, ka Latvijas pašvaldībās patreiz trūkst ap 2030 pedagogiem – 700 pirmsskolas izglītības iestādēs un 1330 vispārizglītojošās skolās.
Savukārt Izglītības valsts kvalitātes dienesta sniegtās informācijas par Valsts izglītības informācijas sistēmā ierakstītām ziņām par vakanto pedagogu amatiem un vakanto stundu skaitu mācību priekšmetos, tās ir: vispārējā izglītībā ap 6500 stundām nedēļā un profesionālajā izglītībā ap 202435 stundām mācību gadā.
Paralēli tam Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pētījumā apkopotie dati parādīja, ka pedagoģijas studiju programmu absolvējošo skaits ir mazāks nekā valstī trūkstošo pedagogu skaits.
Jau janvāra vidū LIZDA vērsās pie nozares ministrijas, Saeimas politiķiem un likumdevējiem, norādot, ka situācijā ar tik ievērojamu pedagogu trūkumu nozarē nepieciešams steidzami sasaukt sanāksmi, lai izskatītu LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes veikto aptauju rezultātus, sniegtos datus un piedāvātos priekšlikumus, un operatīvi izstrādātu rīcības plānu vakanču jautājuma risināšanai izglītības nozarē.
Lai risinātu aktualizēto vakanču problēmu, LIZDA jau janvāra vidū piedāvāja virkni risinājumus pedagogu profesijas prestiža celšanai un vakanču problēmas atzīšanai politiskajā līmenī. Tostarp LIZDA pauda nepieciešamību noteikt adekvātu finansējumu pedagoģijas studiju programmu īstenošanai- pārskatīti koeficienti MK not. Nr. 994, kompensēti studiju izdevumi un paaugstināta stipendija pilna un nepilna laika studējošajiem, vienojoties par nodarbinātības nosacījumiem.
Savukārt, kā īstermiņa risinājumu LIZDA janvārī tostarp piedāvāja:
- psiholoģiskā atbalsta nodrošināšana 2022.gadā visiem, kuriem tas nepieciešams;
- vecāku un skolēnu atbildības paaugstināšana;
- piemaksas par palielinātu darba slodzi un paaugstinātiem riskiem darba vidē ārkārtas situācijas laikā;
- attālinātas mācības, īpaši jāizvērtē 9., 11., 12.klases, jo eksāmeni jākārto;
- mācības pēc moduļu principa, bet jāizvērtē, kurām klasēm tās ir piemērotas;
- virsstundas pedagogiem, taču ar atbilstošu apmaksu un psiholoģisko atbalstu, jo profesionālās izdegšanas riski jau ir augsti;
- būtiski ņemt vērā pedagoga kopējo darba slodzi (VIIS dati), ja strādā vairākās izglītības iestādēs u.c.
LIZDA ar gandarījumu secina, ka Izglītības un zinātnes ministrijas patreiz sagatavotajā plānā “Par atbalstu pedagogiem vakanču mazināšanas kontekstā” ir ņemtas vērā visas gada sākumā arodbiedrības izteiktās ierosmes. Tajā ir iekļauti visdažādākie pasākumi. Tostarp tādi īstermiņa risinājumi kā:
vienoties ar esošajiem pedagogiem par Darba likumā atļauto virsstundu strādāšanu, tās atbilstoši apmaksājot; Izglītības iestāžu vadītājiem, vietniekiem līdztekus saviem tiešajiem pienākumiem atļaut mācīt vairāk, nekā noteiktās septiņas kontaktstundas; atsevišķu mācību priekšmetu īstenošana vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros, piesaistot koledžu un augstskolu akadēmisko personālu, kas ieguvis mācību priekšmetam vai modulim atbilstošu pedagoģisko vai praktisko darba pieredzi; strādājot skolotāja mentora vadībā ne ilgāk kā vienu gadu, par vispārējās izglītības pedagogu, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu, ir tiesīga strādāt persona, kurai ir augstākā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē; izskatīt iespēju darbam uz laiku izglītības iestādēs piesaistīt pedagoģijas studiju programmu studentus, kā arī aicināt darbā uz laiku pensionētos pedagogus; dod skolām lielāku brīvību organizēt mācību procesu, plānojot sasniedzamo rezultātu apguvi trīs gadu posmam, tostarp pieļaujot ieviest arī moduļu apmācību dažādos mācību priekšmetos (kas var būt arī viens no iespējamiem risinājumiem krīzes situācijā attiecībā uz pedagogu trūkumu).
Kā iespējamie vidējā termiņa risinājumi tostarp tiek minēti tādi pasākumi kā: pedagogiem, kuri strādā citās profesijās, piedāvāt metodisko atbalstu, lai atgrieztos strādāt nozarē; attiecībā uz atsevišķu mācību priekšmetu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros izglītības iestādes var savstarpēji slēgt līgumus par šo mācību priekšmetu (kursu) vai to daļu īstenošanu, vienojoties par mācību priekšmetu īstenošanas veidu un programmu, izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas un izglītojamo iegūto vērtējumu paziņošanas kārtību, mācību priekšmetu apguvē iesaistāmajiem izglītojamajiem, mācību priekšmetu īstenošanas izdevumiem un to apmaksas kārtību, kā arī citiem nosacījumiem; vienreizējs pabalsts jaunam pedagogam arī atbalsta speciālistam (logopēdi, speciālie pedagogi, skolas psihologi un sociālie pedagogi); normatīvajos aktos noteikt sabalansētas darba slodzes principus; izstrādāt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku no 2023.gada; noteikt maksimālo skolēnu skaitu klasē; pašvaldības, cits dibinātājs, skolas darbiniekiem piedāvā: 1) brīvpusdienas, 2) veselības un dzīvības apdrošināšanu, 3) apmaksātu vai daļēji apmaksātu mājokļa īri, 4) pedagoga izglītības izdevumu segšanu, t.sk., tālākizglītību; palielināt pedagoģijas studiju programmu budžeta vietu skaitu; izstrādāt un ieviest nacionāla līmeņa jauno pedagogu atbalsta sistēmu; izstrādāt jauno pedagogu sagatavošanas modeli, paredzot iespēju jebkuram augstskolā studējošam apgūt skolotāju studiju moduli, optimālā un koncentrētā veidā īsā termiņā.
Tiesa, ne visas ieceres, kas tiek patreiz apspriestas, gūst sociālo partneru atbalstu. Tā LIZDA iebilst pret izglītības prasību pazemināšanu pedagogiem, tāpēc tiek lūgts IZM apkopot informāciju, kādas ir izglītības prasības citās ES valstīs pedagogiem. “Kādēļ mēs izvirzām augstas prasības citiem speciālistiem, bet pedagogam prasību latiņu nolaižam uz leju darbaspēka trūkuma dēļ. Kurā nozarē kas līdzīgs ir vērojams? 72 stundu kursi reglamentētas profesijas pārstāvim nebūtu ilgtermiņā atbalstāmi. Mēs taču negribētu iet pie ārsta, policista, pavāra, friziera u.c.speciālista, kurš ieguvis izglītību citā jomā, apguvis 72 stundu kursus,” uzsver LIZDA vadītāja Inga Vanaga. “Mēs izprotam izglītības iestāžu vadītāju, pārvalžu izmisumu vakanču problēmas risināšanā, bet konceptuāli jākoncentrējas uz profesijas pievilcīguma/prestiža paaugstināšanu ar labu algu, samērīgu slodzi, kvalitatīvu un savlaicīgu atbalstu, atbildības un pienākumu veicināšanu.” Tāpat arī LIZDA nepiekrīt trešajai sertifikācijai izglītības vadītājiem, kas demotivēs pedagogus uzņemties šos amatus.
Tai pat laikā LIZDA uzsver, ka rīcības plānā lielāks akcents jāliek uz tādiem jautājumiem kā koplīgumu slēgšana, vietu palielināšana Mācītspēka programmā vismaz līdz 150, garantētu veselības polišu ieviešana visiem izglītības nozares darbiniekiem.
IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere, komentējot sagatavoto dokumentu, vakar Saeimā apliecināja, ka īstermiņa risinājumi galvenokārt vērsti trijos galvenajos virzienos – uz skolotājiem, uz direktoriem, kā arī uz optimālāku procesa organizēšanu. Tikmēr vidējā termiņa risinājumi vairāk vērsti uz skolotāju profesijas prestiža paaugstināšanu, darba samaksas sistēmas sakārtošanu, atbalstu jaunajiem pedagogiem, pedagoģijas studentiem utml. Ātrie risinājumi tiks īstenoti līdz gada beigām, bet ilgtermiņa risinājumi tiks sītenoti līdz 2025. gadam.
Savukārt Saeimas Izglītības komisijas vadītājs Arvils Ašeradens, analizējot ministrijas sagatavoto plānu, uzsvēra, ka tas vērsts uz patreizējās, nepilnīgās sistēmas uzlabošanu un sakārtošanu, taču nozarei jau sen ir nepieciešama radikāla pārbūve un paradigmas maiņa. Politiķis uzsvēra, ka jaunie cilvēki divus trīs gadus pavada skolā, sastopas ar pārslodzi, zemo prestižu, nepilnīgo samaksas sistēmu un iet prom. “Jaunajam pedagogam ir jājūtas aizsargātam, drošībā un motivētam darīt savu darbu. Bet tagad akcents atkal ir – mums vajag jaunus, jaunus, jaunus skolotājus. Tas nebeigsies, ja mēs nestabilizēsim situāciju un neradīsim skolotāju apmierinātību ar darbu, ko viņi dara.” Gadā augstskolas sagatavojot ap 3 tūkstošiem jauno pedagogu un tādā veidā desmit gados būtu varēts nomainīt visu pedagoģisko sastāvu. Taču situācija ir radikāli savādāka. Joprojām neviens globāli nerunā par to, kā pedagogs jūtas sistēmā, kādas kompetences viņam pietrūkst, kas būtu jāmaina pašos pamatos. “Sistēma ir jāmaina radikāli, iekams minisrijas plāns patreiz piedāvā tikai kaut ko pielabot un visu turpināt vecajās sliedēs. Mums beidzot ir jāmaina sistēma, ir jāmaina paradigma,” pauda A. Ašeradens.
Tikmēr LIVA vadītājs Rūdolfs Kalvāns vakar parlamenta komisijā uzsvēra – kamēr neatrisināsim slodžu balansa jautājumu, pedagoga profesijas prestižu nepanāksim. Ļoti svarīgs ir arī skolu un pedagogu autonomijas jautājums, sniedzot izglītības iestādēm un to vadītājiem veselīgu varu pār savu darbu.