Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti 29. oktobrī rīkoja konferenci “Skolēns valodā un valoda skolēnā”, kurā tika pārrunātas latviešu valodas un literatūras satura īstenošanas problēmas. Konferences gaitā tika diskutēts par daudziem pedagogiem aktuāliem jautājumiem – gan kompetencēs balstīto mācību saturu, gan tā īstenošanai nepieciešamajiem mācību līdzekļiem un metodisko atbalstu, gan par pedagogu slodzi un profesionālās izdegšanas riska augsto pakāpi.
Pirms konferences Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) veica latviešu valodas un literatūras skolotāju aptauju par latviešu valodu un literatūru kompetencēs balstītā mācību saturā, lai noskaidrotu praktizējošu pedagogu viedokli par mācīšanas resursu un atbalsta pieejamību. Aptaujas respondentu lielākā daļa bija pedagogi ar vairāk kā 20 gadu darba pieredzi.
Aptaujā tika konstatētas vairākas būtiskas problēmas un piedāvāti risinājumi, lai nodrošinātu kvalitatīvu kompetencēs balstītā mācību satura īstenošanu latviešu valodas un literatūras mācīšanā. Vairāki konferences ziņotāji aktualizēja problēmas, ko apstiprināja dati LIZDA aptaujā:
- par mācību un metodisko līdzekļu trūkumu;
- par nepilnībām mācību priekšmeta paraugprogrammā;
- par nesabalansēto slodzi un laika trūkumu savstarpējai sadarbībai;
- par nepilnībām gramatikas mācīšanā pamatskolas posmā.
Latviešu valodas skolotāju aptaujā piedāvātie problēmu risinājumi:
- jaunas mācību grāmatas izdošana, sistematizētu uzdevumu krājuma izveide, valodas lietojuma praktikums, plašāka digitālo materiālu pieejamība;
- vienkāršot paraugprogrammu, ievērojot pēctecības principu, mācīt latviešu valodu kā dzimto valodu, ne svešvalodu;
- sabalansēt skolotāju slodzes, paredzēt vairāk laika stundu gatavošanai, rakstu darbu labošanai;
- sakārtot latviešu valodas mācīšanu pamatskolā – mācīt valodu kā sistēmu, latviešu valodas gramatikas mācīšanā atgriezties pie valodas struktūras.
Kā būtisku trūkumu pedagogi atzīst, nepietiekamu metodisko atbalstu nacionālajā līmenī. Mācību līdzekļu trūkumu apstiprināja fakts, ka nav zinātniski pamatotas didaktiskās bāzes to izveidei. Konferences noslēgumā tika secināts, ka pedagogiem nepieciešama vienota sadarbības platforma. To varētu veidot Valsts izglītības satura centra, Izglītības kvalitātes valsts dienesta un Latvijas Universitātes sadarbības procesā, Izglītības un zinātnes ministrijai koordinējot šo procesu.
Pārdomas rada fakts, ka gandrīz 70% pedagogu nepiekrīt apgalvojumam par pozitīvu pārmaiņu procesu latviešu valodas un literatūras mācīšanā, kas noteikti būtu papildus izskatāms jautājums, kā rast risinājumu, ko darīt ieviešot un īstenojot reformas, lai tās iegūtu pozitīvu vērtējumu un pamatotu kvalitatīva izglītības procesa norisi valstī.