Lai pildītu Ministru kabineta 17. septembra ārkārtas sēdē lemto par streika vienošanās izpildi, nozares politikas veidotāji un sociālie partneri darba grupas ietvaros turpina diskusiju, meklējot mehānismus kā praksē ieviest pedagogu prasības par skolotāju slodzes izmaiņam un darba slodzes līdzsvarošanu.
Darba grupa paralēli risina divus būtiskus jautājumus. To, lai no janvāra varētu uzsākt darba slodžu sabalansēšanu, zemākās likmes paaugstināšanu, līdz šim neapmaksāto pienākumu apmaksu. Un to, lai tiktu izstrādātas vadlīnijas darba slodzes sabalansēšanai un lai tiktu paredzēts tam atbilstošs finansējums.
Pēc darba grupas divām sanāksmēm tiek akcentēts, ka tās darbam obligāti būtu jāpieslēdzas arī ministrijas politiskajai vadībai. LIZDA līdzīgi kā citi darba grupas locekļi uzskata, ka tik nozīmīgu jautājumu risināšanā jābūt iesaistītai IZM augstākā līmeņa politiskajai un ierēdnieciskajai vadībai. Tāpat, pēc LIZDA uzskatiem, darba grupas darbam būtu jāpiesaista arī augstākās izglītības iestāžu pārstāvji, kas gatavo pedagogu nozares jauno ataudzi.
Kā zināms, tad septembrī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzrunāja nozari kopumā un visu izglītības līmeņu darbiniekus, uzsverot galējo nepieciešamību panākt uzlabojumus izglītības darbinieku darba apmaksas un slodzes sabalansēšanas jautājumos.
Jāatgādina, ka pēc ilgstošām un sarežģītām diskusijām ar valdību un atbildīgajiem nozares ministriem, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība atcēla plānoto beztermiņa streiku, kurā savu dalību bija pieteikuši vairāk kā 23 600 nozares pārstāvju. Streiks tika atcelts, gūstot būtiskus kompromisus visās streika prasībās. Tika panākts:
– MK rīkojums, ka jāizstrādā darba samaksas paaugstināšanas grafiks 2023.-2025.gadam;
– pakāpeniska darba slodzes sabalansēšana daļai pedagogu no 01.01.2023., daļai pedagogu no 01.09.2023. Līdz 01.12.2022.jāizstrādā darba slodzes sabalansēšanas grafiks;
– papildus 72,5 milj.eiro no 01.01.2023. valsts budžetā un turpmāko gadu bāzē;
– 2023.gadam (janvāris-augusts) ir arī 45 milj.eiro iekļauti grafika pēdējā soļa izpildei.
Streika komitejai panākot vienošanos, Ministru kabinets lēma, ka Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2022. gada 1. decembrim jāsagatavo normatīvo aktu izmaiņas, kas praksē realizētu pedagogu pieprasītos uzlabojumus. Tādējādi IZM ir jāizstrādā grozījumi normatīvajos aktos, kas ir saistīti ar skolotāju slodzes izmaiņām. Tāpat Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2022. gada 1. decembrim sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju ir jāizstrādā vadlīnijas par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu.
Šomēnes piedaloties darba grupā par vadlīniju sagatavošanu, LIZDA nākusi klajā ar vairākiem būtiskie ierosinājumiem tostarp par sabalansētu darba slodzi pirmsskolas pedagogiem, par sabalansētu darba slodzi vispārējās izglītības pedagogiem, par speciālās izglītības iestāžu pedagogiem, par sabalansētu darba slodzi profesionālās izglītības pedagogiem, par sabalansētu darba slodzi profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogiem, par sabalansētu darba slodzi atbalsta personālam u.tml (skatīt tabulas). Papildus panāktajam finansējumam no 01.01.2023, LIZDA arī rosina izstrādājamajās vadlīnijās noteikt izlietojuma prioritātes:
Darba slodzes sabalansēšana, neapmaksāto darba pienākumu apmaksa; Darba algas likmes paaugstināšana.
Arodbiedrība arī nākusi klajā ar ierosmi noteikt, ka, ja tiek noteikta pedagoga aizvietošana, tad piemaksai jābūt arī par citiem pienākumiem, ne tikai par kontaktstundām.
Vadlīnijās arī būtu iekļaujamas metodes, kā veicinām darba slodzes sabalansēšanu, izvērtējot vakanču mazināšanas plāna aktivitātes, to prioritāšu noteikšanu.
Ja darba devējs vienojas ar darba ņēmēju par lielāku kontaktstundu skaitu, tad piemērot proporcionalitātes principu, piem., līdz 65% kontaktstundas un ne mazāk kā 35% citiem pienākumiem. Par darba stundām, kas ir virs Darba likumā noteiktā normālā darba laika, maksāt kā par virsstundām.