Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) jau ilgstoši nespējot panākt vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par pedagogu darba algas un darba slodzes sabalansēšanas jautājumiem, 2022.gada 1.jūnija Padomes sēdē lēma organizēt piketu pie Saeimas ēkas 2022.gada 16.jūnijā plkst.12.00. Piketam aicināti pievienoties LIZDA biedri, visi izglītības nozares darbinieki, kā arī jo īpaši – jaunie speciālisti, kuru darba rītdiena atkarīga no tā, ko spēsim kopīgi panākt šodien.
LIZDA Saeimai un valdībai izvirza šādas prasības:
1) Pedagogu darba samaksas grafika izstrāde un apstiprināšana nākamo piecu gadu periodam no 2023.gada
Pamatojums:
· Izglītības likuma 53.panta trešā daļa nosaka: “Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.”
· Ar Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2018.gada 15.janvāra rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” apstiprinātā pedagogu darba samaksas pieauguma grafika pēdējais darba samaksas pieauguma solis ir 2022.gada 1.septembris.
· Latvijā pedagogiem ir vienas no zemākajām algām starp OECD valstīm (ceturtā vieta no beigām), zemākās algas starp Baltijas valstīm un otras zemākās starp Latvijā strādājošu dažādu profesiju pārstāvjiem.
· MK sēdes protokollēmuma projektā, kas paredz pieņemt noteikumu projektu “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”, ir iekļauti
nosacījumi (5.un 8.punkts), kas būtiski ierobežo pašvaldības iespējas nodrošināt pedagoga darba samaksas pieaugumu un ir pretrunā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajiem atalgojuma palielinājuma principiem.
2) Sabalansētas darba slodzes nodrošināšana
Pamatojums:
· Šobrīd kontaktstundu apmērs skolotāju darba slodzē novados ir atšķirīgs, robežās no 67% līdz 80% (IZM sniegtā informācija), arī saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apkopoto informāciju no 22 valstīm Latvijā ir trešā augstākā kontaktstundu proporcija.1
· Pirmsskolas izglītības pedagogiem saskaņā ar MK 05.07.2016. noteikumiem Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 32.3.apakšpunktu darba slodze ir 40 stundas nedēļā, tajā skaitā 36 darba stundas ar izglītojamiem (kontaktstundas) un 4 darba stundas – sagatavošanās nodarbību vadīšanai.
· Darba pienākumu, kas veicami darba laikā, kas nav kontaktstundas, apjoms pēdējo gadu laikā ir būtiski pieauguši – mācību materiālu veidošana, atlase, pielāgošana un sadarbība ar kolēģiem jaunā kompetencēs balstītā satura ietvaros, izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšana, izglītības tehnoloģiju apgūšana un integrēšana mācību procesā, individuāla atbalsta sniegšana skolēniem, bet laiks darba slodzē šo pienākumu izpildei nav palielinājies.
· LIZDA lūdz sabalansēt darba slodzi:
– skolotājiem, nodrošinot darba slodzes sadali proporcijā ne vairāk kā 60% darba laika kontaktstundām un ne mazāk kā 40% darba laika pārējo pienākumu izpildei;
– pirmsskolas izglītības pedagogiem, nodrošinot no 40 stundu nedēļas slodzes ne vairāk kā 30 stundas nedēļā kontaktstundām un ne mazāk kā 10 stundas nedēļā citu pienākumu izpildei.
3) LIZDA priekšlikumu un iebildumu ņemšana vērā par MK noteikumu projektu “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagoga darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” (turpmāk – MK noteikumu projekts), lai nodrošinātu pārskatāmu, pārdomātu un godīgu pedagogu darba samaksas finansēšanas sistēmu
Pamatojums:
· LIZDA lūdz iekļaut MK noteikumu projektā un nodrošināt papildu finansējumu/koeficientus vai pārskatīt koeficientu apmēru:
– klašu dalīšanai grupās;
– papildu finansējumu mentora pienākumu apmaksai;
– izglītības programmu īstenošanai ieslodzījuma vietās;
– izglītības programmu īstenošanai Eiropas Savienības pierobežas teritorijās;
– izglītības programmu, kas tiek realizētas, balstoties uz starptautiskiem līgumiem, īstenošanai;
– papildu finansējumu 1 logopēdam uz 100 izglītojamiem;
– pārskatīt koeficientu valsts ģimnāzijām (paredzēts koeficients 1,2, tiek prasīts – 1,3);
– pārskatīt un vienādot teritoriālos koeficientus Rīgai un Pierīgai (paredzēts koeficients 1,07, tiek prasīts 1,17);
· LIZDA lūdz nodrošināt pedagoga tiesības savlaicīgi uzzināt par darba slodzi un darba algu, kas netiek nodrošinātas šobrīd un uz ko vērsusi uzmanību ne tikai LIZDA, bet arī Valsts kontrole, un arī ar jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa ieviešanu, šīs tiesības netiks nodrošinātas;
· LIZDA lūdz vienādot mērķdotācijas bāzes summas uz vienu izglītojamo, anotācijā atšifrēt, kādas komponentes tiek iekļautas bāzes summā, kā arī iekļaut MK noteikumu projektā mērķdotācijas bāzes summas uz vienu izglītojamo pārskatīšanas kārtību. LIZDA kategoriski iebilst pret MK sēdes protokollēmuma projektā iekļauto punktu, kas nosaka, ka, lai veicinātu skolu tīkla sakārtošanu 2023.-2025.gadā, neatkarīgi no zemākās mēneša darba algas likmes izmaiņām, nav plānots attiecīgajā apmērā palielināt mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo.
· MK noteikumu projektā paredzēts papildu finansējums, nodrošinot atbilstošu izglītojamo un skolotāju proporciju. LIZDA lūdz veikt korekciju, nosakot izglītojamo proporciju pret skolotāju slodžu skaitu. LIZDA uzskata, ka nav korekti šajā proporcijā piemērot skolotāju skaitu, jo vienu slodzi var strādāt viens skolotājs vai dalīt vairāki skolotāji, atkarībā no tā, kādas ir iespējas vai kā ir ērtāk un lietderīgāk attiecīgajā izglītības iestādē organizēt darbu, ņemot vērā skolotāju nodrošinājumu un paša skolotāja vēlmes un iespējas;
· LIZDA lūdz pārskatīt 2,5% finansējuma pieauguma ierobežojumu (pret finansējumu pēc iepriekšējā finansēšanas modeļa), kuru piemērojot 16 no 43 pašvaldībām 2022./2023.mācību gadā un arī turpmāk plānotajā izlīdzināšanas periodā no valsts budžeta nesaņems pēc jaunā finansēšanas modeļa aprēķināto summu pilnā apmērā, vienlaicīgi nodrošinot kompensācijas mehānismu pašvaldībām, kurām finansējums, salīdzinot ar iepriekšējo finansēšanas modeli samazinās. Ņemot vērā, ka tiek uzsvērts, ka finansējuma samazinājums vai finansējuma nepietiekamība pēc jaunā finansējuma modeļa galvenokārt ir nesakārtota skolu tīkla problēma, tad, uzliekot šādu pieauguma ierobežojumu, pašvaldības, kurām finansējuma pieaugums ir lielāks kā 2,5%, savā ziņā tiek sodītas par sakārtotu skolu tīklu un būs spiestas “iesaldēt” pedagogu algas vismaz uz izlīdzināšanas periodu.