Lieldienas ir lielākie svētki kristīgajā pasaulē, kad tiek godināta Kristus augšāmcelšanās, kā arī svētki, kurus daudzi svin tautas tradīciju garā – ar šūpošanos, olu ripināšanu un dziedāšanu.
Lieldienas ir baznīcas liturģiskās dzīves kulminācija, jo tieši Lieldienas un Kristus augšāmcelšanās ir tas, kur sakņojas kristīgās baznīcas ticība. Tikmēr latviešu folklorā rodamas daudz un dažādas tradīcijas, ieražas un ticējumi par to, kas jādara Lieldienās. Lieldienās olas ir jākrāso katrai saimniecei, lai būtu laba satikšana ar saimi un kaimiņiem. Savukārt, kas Lieldienu olas zags, tas paliks pliks kā Lieldienu ola. Tāpat tradīcija prasa arī kauties ar olām. Lieldienu rītā agri jāceļas. Tas garantē možumu visu gadu. Kurš pirms saules lēkta paspēs nomazgāties skaidrā avota ūdenī, tas visu gadu būs mundrs un jautrs. Tāpat Lieldienās vajag kārtīgi izšūpoties, tad vasarā dunduri, odi nekož.