Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies pie atbildīgajām ministrijām, Saeimas komisijām, kā arī pie Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, aktualizējot jautājumu par reālajai situācijai un augošajām izmaksām neatbilstošu profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu.
LIZDA vērš uzmanību un lūdz veikt pasākumus un pārskatīt Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumos Nr.655 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo” noteikto profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu, jo Noteikumi pašreizējā redakcijā nenodrošina iespēju izglītības iestādēm pilnvērtīgi īstenot licencētās profesionālās izglītības programmas.
LIZDA norāda, ka laika posmā no noteikumu stāšanās spēkā (2007.gadā) noteiktais profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimums nav mainīts, taču šajā laika posmā Profesionālajā izglītībā:
– Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.5.2.specifiskā atbalsta mērķa „Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai” projekta „Nozaru kvalifikācijas sistēmas pilnveide profesionālas izglītības attīstībai un kvalitātes nodrošināšanai” (Vienošanās Nr.8.5.2.0/16/I/001) (turpmāk- Projekts) ietvaros izstrādāti un no 2017.gada stājušās spēkā jaunas profesionālās kvalifikācijas pamatprasības;
– 2020.gadā ir pieņemts jauns Profesionālās izglītības standarts ( Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu”);
– Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.1.1. apakšaktivitātes “Nozaru kvalifikāciju sistēmas izveide un profesionālās izglītības pārstrukturizācija” projekta “Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana” (vienošanās Nr. 2010/0274/1DP/1.2.1.1.1./10/IPIA/VIAA/001) ietvaros izstrādātas un no 2020.gada tiek īstenotas modulārās izglītības programmas.
2022.gada 15. februārī, valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu “Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu” (turpmāk – Ziņojums) (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022. gada 15. februāra rīkojumu Nr. 105 “Par konceptuālo ziņojumu “Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu” (turpmāk – Rīkojums)). Arī šajā Ziņojumā norādīts, ka profesionālas izglītības sistēmā pēdējos gados ir notikušas būtiskas pārmaiņas, taču profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimums uz vienu izglītojamo nav aktualizēts ilgstoši. Ziņojumā sniegti priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei, taču tie joprojām netiek aktualizēti. Ziņojumā norādīts, ka sniegto priekšlikumu īstenošanai ir nepieciešams papildu finansējums, un šis jautājums skatāms ikgadējā valsts budžeta ietvaros, atbilstoši Rīkojuma 2.punktam, kas nosaka, ka “Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu konceptuālajā ziņojumā sniegto priekšlikumu īstenošanai ir skatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā […]”.
Tāpat jāņem vērā, ka šo 15 gadu laikā valstī kopumā ievērojami ir cēlušās pakalpojumu izmaksu cenas, nekustamā īpašuma nodoklis, energoresursu, tai skaitā apkures un ūdensapgādes cenas, remonta izdevumu izmaksas, kā arī inventāra, kas nepieciešams profesionālās izglītības programmu īstenošanai, iegādes cenas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patēriņa cenu pārmaiņas 2023. gada janvārī salīdzinot ar 2007. gada oktobri ir 72.8%.
Lai nodrošinātu Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (turpmāk – NAP) noteikto mērķi, kas paredz proporciju vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības pakāpē 2027.gadā – 50/50%, lai sekmētu attiecīgās nozares profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu un veicinātu profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, kvalitatīva profesionālās izglītības piedāvājuma nodrošināšanai ir nepieciešama steidzama profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimuma uz vienu izglītojamo aktualizācija, nodrošinot piešķirtā valsts finansējuma atbilstību profesionālas izglītības programmu īstenošanas faktiskajām izmaksām.