Pēc LIZDA iniciatīvas iesniegšanai Satversmes tiesā ir sagatavots pieteikums par pirmsskolas pedagogu nevienlīdzības novēršanu darba slodzē un darba samaksā.
Iesniegšanai Satversmes tiesā sagatavots dokumets par Ministru kabineta noteikumu Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkta un 3. pielikuma 7. punkta atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107.pantam.
Jau vairāku gadu garumā Latvijas Republikas tiesiskais regulējums rada būtiskas atšķirības pirmsskolas un pārējo vispārējās izglītības iestāžu pedagogu atalgojumā. Jau 2017.gadā portālā ManaBalss.lv tika izveidota iniciatīva par diskriminācijas novēršanu pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā, kas savākusi jau vairāk nekā desmit ar pusi tūkstošus parakstus. Tāpat uz nevienlīdzīgo attieksmi pret pirmsskolas pedagogiem ne vienu reizi vien uzmanību vērsusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Neskatoties uz to, tiesiskais regulējums joprojām paredz atšķirīgu attieksmi pret pirmsskolas pedagogiem. Lai atspoguļotu nevienlīdzīgo attieksmi pret pirmsskolas pedagogiem, vispirms svarīgi norādīt uz nacionālā regulējuma attīstību, kas paredz atalgojuma atšķirības pirmsskolas un pārējo vispārējās izglītības pedagogu starpā.
2016.gada 5.jūlijā tika pieņemti un tā paša gada 1.septembrī stājās spēkā pašreiz pedagogu atalgojumu regulējošie Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumi Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”. Noteikumu Nr.445 anotācijā norādīts, ka tie izstrādāti ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, kurā tika norādīts uz atsevišķām neprecizitātēm Noteikumos Nr.836 un Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam.
Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020.gadam norādīts, ka ir būtiski pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka visām ģimenēm, t.sk. neaizsargātā situācijā, ir pieejama kvalitatīva agrīna pirmsskolas izglītība un aprūpe. Tāpat šo pamatnostādņu nodaļā “Turpmākās rīcības pamatjautājumi” noteikts, ka ir jāpilnveido izglītības saturs arī bērniem vecumā no 1,5 līdz 4 gadiem, un pirmsskolas izglītības satura veidošanā un īstenošanā iesaistītajiem jānodrošina profesionālās kompetences pilnveide. Tomēr Noteikumi Nr.445 noteica tādas pedagogu atalgojuma sistēmas izmaiņas, kas pretēji iepriekš minētajiem mērķiem, radīja vēl lielāku nevienlīdzību ne tikai salīdzinot pirmsskolas un pārējo vispārējās izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu, bet arī pašu pirmsskolas pedagogu starpā. Turklāt LIZDA uz šādas netaisnības radīšanu pedagogu atalgojumā norādīja jau pirms Noteikumu Nr.445 stāšanās spēkā savā 2016.gada 14.jūlija vēstulē tiesībsargam.
Noteikumi Nr.445 radīja vēl lielāku nevienlīdzību gan slodzes veidošanas principos, gan atalgojuma apmērā. Šāda nevienlīdzība tika radīta ne tikai starp dažādās izglītības pakāpēs strādājošajiem pedagogiem, bet arī starp pašiem pirmsskolas izglītības pedagogiem. Noteikumu Nr.445 43.punkts paredzēja, ka pirmsskolas pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecuma posmā 5-6 gadi, atalgojums mēnesī būs 620 EUR un darba slodze 40 stundas nedēļā, savukārt pirmsskolas pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecuma posmā 1,5-4 gadi, atalgojums mēnesī pie tādas pašas slodzes būs 560 EUR, ja pašvaldība nevar nodrošināt 620 EUR darba likmi. Diemžēl tas nozīmēja, ka nekādu izmaiņu atalgojumā nebija, ja pašvaldība nevarēja rast iespēju paaugstināt atalgojumu no sava budžeta. Atbilstoši Noteikumu 445 43.punktam pašvaldības, kuras nevarēja nodrošināt minēto zemāko mēneša darba algas likmi, no 2016.gada 1.septembra nodrošina pirmsskolas izglītības pedagogu (izņemot bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbinātos pirmsskolas izglītības pedagogus) zemāko mēneša darba algas likmi ne mazāku par 560 EUR, bet no 2018.gada 1.septembra – atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam – 680 EUR. Šāda nevienlīdzību veicinoša norma Noteikumos Nr.445 tika ieviesta ar 2016.gada 5.jūlija Ministru kabineta sēdes Nr.33 protokola 35.rindkopas 3.punktu.
LIZDA 2019.gada 19.jūnijā iesniedza lūgumu tiesībsarga birojā par vēršanos Satversmes tiesā. Lūgumā atkārtoti tika norādīts, ka vienāda mēnešalga (tajā brīdī 710 EUR) ir paredzēta kā pirmsskolas, tā pārējo vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem, bet noteikta atšķirīga darba slodze – pirmsskolas izglītības pedagogiem par 10 stundām nedēļā vairāk. Turklāt pirmsskolas izglītības iestādes galvenokārt ir noteikušas darba laiku no 7.00 līdz 19.00, tādējādi pedagogiem tiek noteikts nepilns darba laiks – 6 stundas dienā, kas veido tikai 80% no darba likmes. Līdz ar to pirmsskolas izglītības pedagogi saņem nevis noteikto zemāko darba algu, bet gan tikai 80% no tās. Svarīgi arī norādīt, ka Ministru kabineta 2018.gada 11.septembra noteikumi Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” nosaka vienādas izglītības prasības gan pirmsskolas, gan pārējo vispārējās izglītības iestāžu pedagogi. Respektīvi, gan šo noteikumu 2.punkts, kas attiecas uz pārējiem vispārējās izglītības pedagogiem, gan 5.punkts, kas attiecas uz pirmsskolas pedagogiem, pieprasa augstāko izglītību.
Ievērojot visu iepriekš minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 16.panta 3.punktu un 17.panta pirmās daļas 3.punktu, tiks lūgts:
- atzīt Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumu Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 1.pielikuma 4.tabulas 3.punktu par neatbilstošu Satversmes 91.panta 1.teikumam un 107.pantam;
- atzīt Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumu Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 3.pielikuma 7.punktu par neatbilstošu Satversmes 91.panta 1.teikumam un 107.pantam.