Šodien kristīgā pasaule svin Zaļo ceturtdienu, kas ievada Lieldienu laika svarīgāko posmu.
Jau no seniem laikiem valda uzskats, ka šajā dienā nedrīkst mājās nest no lauka vai meža nevienu zaļo augu, citādi čūskas nāks mājā. Ja nu tomēr kāds koks nests mājās, tad tā skaidas bijis jāatsviež mežā atpakaļ. Šis ticējums tik spēcīgi iesakņojies mūsu tautas zemapziņā, ka daudzviet tiek ievērots arī mūsdienās, norāda portāls “epadomi”. Lūk, vēl daži ticējumi:
- Zaļajā ceturtdienā jātīra māja, jo tad visu gadu tā būšot tīra un arī mušas nenākšot istabā. Būtu arī vēlams istabas puķes stādīt tieši šajā dienā, jo tad tās labi ziedēšot.
- Tiem, kas vēlas labu, tārpu nesaēstu, ābolu ražu rudenī, ceturtdienā visas ābeles jāizpurina un to zaros jāsakarina mazi vilnas dzijas kamolīši.
- Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules jāmazgā pie upes kājas, kalnā skaļi jāsauc un jāgavilē, lai būtu skaļa atbalss, no kuras puses tā būs, no tās nāks precinieki.
- Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules saimniecēm jākuļ sviests – tad vasarā būs daudz sviesta un piena.
- Zaļajā ceturtdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu.
- Ja Zaļās ceturtdienas naktī salst, tad vēl var būt 40 naktis ar nakts salnām…
- Ja Zaļajā ceturtdienā un Lielajā piektdienā debesis ir skaidras, tad būs labs siena laiks, ja apmākušās, tad slikts.