Ministru prezidente Evika Siliņa apliecinājusi, ka sporta pedagogu atalgojuma jautājumā prasīšot skaidrojumu no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), jo neesot saprotams, kāpēc sporta pedagogi vispār neparādās pedagogu atalgojumā, kam piešķirti 95 miljoni eiro. LIZDA pauž gandarījumu par to, ka likumdevēji beidzot ir sadzirdējuši gadiem aktualizētu problēmu un ir gatavi to risināt. LIZDA jau vairākkārt bija vērsusies pie atbildīgajām institūcijām, lūdzot rast finansējumu visu profesionālās ievirzes pedagogu – tostarp sporta treneru – darba samaksas nodrošināšanai pilnā apmērā.
Kā zināms, tad šodien un rīt Saeimas komisijās turpinās darbs pie 2024.gada valsts budžeta projekta.Valdība novembra sākumā ir atbalstījusi 2024.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.
Runājot par nākamā gada budžetu, E. Siliņai pašlaik neesot skaidrs, kāpēc sporta pedagogi vispār neparādās pedagogu atalgojumā, kam piešķirti 95 miljoni eiro.
Arī Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome aicinājusi valdību un Saeimu nākamā gada valsts budžetā rast finansējumu profesionālās ievirzes sporta pedagogu darba samaksas nodrošināšanai pilnā apmērā.
Atklātā vēstulē biedrības pārstāvji apgalvo, ka pašreiz finansējums sasniedz vidēji 87%, turklāt netiek apmaksāts papildu darbs, piemēram, darbs brīvdienās un sporta nometnēs. Iztrūkstošo starpību sedzot pašvaldības vai vecāki. Taču biedrība prognozē, ka, samazinoties daudzu pašvaldību rocībai nākamgad, saruks arī iespējas segt starpību, ciešot bērnu un jaunatnes sportam.
Treneri ir spiesti strādāt divās, pat trīs darbavietās, tādējādi radot gan izdegšanas draudus, gan veselības problēmas, minēts vēstulē. Biedrība pauž bažas, ka zemā atalgojuma dēļ trenera profesija saista arvien mazāk jauno pedagogu, jo profesija nav konkurētspējīga, pat salīdzinot ar sporta skolotājiem.
Pēc biedrības paustā, Latvijā profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas apgūst 45 000 bērnu un jauniešu un strādā vairāk nekā 1800 treneri.