Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šonedēļ svin 35 gadu jubileju. Vakar notikušajā preses konferencē piedalījās vairāku arodorganizāciju vadītāji, tostarp Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, izsakot atzinību par ilgstošo sadarību un sveicot kolēģus jubilejā.
LBAS jubilejas gadu ievada rosinot Krimināllikumā paredzēt atbildību par arodbiedrību tiesību pārkāpumiem, tā organizācijas 35 gadu jubilejai veltītajā preses konferencē pastāstīja LBAS priekšsēdētājs Egīls Baldzēns.
LBAS ieskatā, arodbiedrībām būtu jāparedz tiesības iesniegt kolektīvās sūdzības darbinieku kopējo tiesību un interešu aizstāvībai, kā arī jāstiprina arodbiedrību koplīgumspēju, paplašinot jautājumu loku, par ko vienoties darba koplīgumos.
Darbinieku labklājības nodrošināšanai būtiski atvēlēt adekvātu finansējumu veselības aprūpei, izglītībai, sabiedriskajam transportam, infrastruktūras uzturēšanai, garantējot, ka šajās jomās ietaupīto finansējumu atstāj nozares prioritātēm, klāstīja Baldzēns.
Vēl viena no LBAS prasībām ir saglabāt virsstundu apmaksas esošo kārtību, vienlaikus radot plašākas iespējas koplīgumā risināt šo jautājumu.
LBAS prasa nodrošināt zināšanas par darba tiesībām un sociālo dialogu kā obligātu prasību izglītības sistēmā. Tas nepieciešams arī tāpēc, ka darba devēju paaudzēm nomainoties, mainoties arī izpratne par sociālā dialoga nozīmību, uzskata arodbiedrībā.
Demogrāfijas uzlabošanas kontekstā LBAS mudina paaugstināt darbinieku darba samaksas un sociālo garantiju konkurētspēju. Tostarp tas paredz nodrošināt vidējo darba samaksu atbilstoši inflācijas un ekonomikas konkurētspējas pieaugumam, kā arī ieviest atvieglojumu par apgādībā esošu personu un, ievērojot Nacionālā koplīgumu veicināšanas plānu, celt minimālo algu.
LBAS dalīborganizāciju vadītāji norādīja, ka cer uz plašāku sadarbību ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), stiprinot sociālā dialoga nozīmību valsts attīstībā.
Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja Rita Pfeifere izcēla, ka arodbiedrība ir neapmierināta ar to, ka tiek celta tikai minimālā alga. Pfeifere pauda, ka arī visiem pārējiem darbiniekiem, tostarp privātajā sektorā, jānodrošina darbam atbilstošu algu pieaugumu.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga vēlētos, lai vairāk darbinieku iesaistītos arodbiedrībās. LIZDA darba kārtībā palikšot jautājumi par algu paaugstināšanu un slodžu samērošanu.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris atkārtoti pauda sašutumu par “nepieņemamo valdības attieksmi” pret finansējumu veselības aprūpei, paužot, ka, turpinot celt izdevumus aizsardzībai, bet nepaaugstinot tos veselības aprūpei, “valsts tiek pakļauta sabrukšanas riskam”.
Kā problēmu dalīborganizāciju pārstāvji identificēja arī koplīguma punktu neievērošanu darba devēju nepiekāpības dēļ.
Noslēgumā LBAS vērsa uzmanību, ka ekonomikas izaugsmes grūtības nevar pārvarēt uz darbinieku interešu rēķina. Organizācijas ieskatā mūsdienu Latvijā joprojām ir daudz izaicinājumu nodarbinātības jomā: algas nav konkurētspējīgas un dzīves dārdzībai atbilstošas, ir demogrāfiski izaicinājumi, no darba tirgus vairāk darbinieku iziet nekā ienāk, un darbinieki ar prasmēm izvēlas vairāk apmaksātas darbavietas citās valstīs.
LBAS uzsver, ka nav pieļaujami vēstījumi no valsts un darba devēju puses par vēlēšanos samazināt slimības lapu un virsstundu apmaksu, iesaldēt komandējuma dienas naudas apmēru un mazināt koplīgumu garantijas.
Arodbiedrības uzskata, ka ir jārūpējas par esošajiem Latvijas darbiniekiem, nodrošinot kvalitatīvas darba vietas ar cienīgu darba samaksu un drošiem darba apstākļiem. Būtiski arī nodrošināt darba un privātās dzīves līdzsvaru, sociālo dialogu, profesionālo izaugsmi un apmācības.
