Starptautiskā sieviešu diena ir starptautiska sieviešu solidaritātes un cīņas par sieviešu tiesībām diena, ko svin kopš 1911. gada. 1975. gadā ANO Ģenerālā asambleja pasludināja 8. martu par sieviešu sasniegumu visās dzīves jomās svinēšanas dienu un protestu pret nevienlīdzību.
Tāpat kā 1. maijs, arī 8. marta svētki ir izauguši no darba tiesību un arodbiedrību kustības. 1908. gadā 15 tūkstoši sieviešu Ņujorkā izgāja demonstrācijā, pieprasot samazināt darba dienu, palielināt atalgojumu un balsstiesības (Lielākā daļā štatu sievietes to ieguva 1920. gadā, kad tika pieņemts 19. grozījums ASV Konstitūcijā). Nākamajā gadā Amerikas Sociālistiskā partija ierosināja februāra pēdējo svētdienu noeikt par strādājošo sieviešu dienu. 1910. gada augustā pazīstamā vācu sociāldemokrātijas darbone Klāra Cetkina konferencē Kopenhāgenā ierosināja dibināt Starptautisko dienu cīņai par sieviešu līdztiesību un emancipāciju. Aptuveni simts dalībnieču no 17 valstīm ideju atbalstīja vienbalsīgi. 1911. gadā to pirmo reizi svinēja Vācijā, Austroungārijā, Dānijā un Šveicē. 8. marta datums starptautiskajā kreisajā kustībā ienāca no Krievijas. 1917. gadā šajā dienā (23. februārī pēc vecā stila) sākās Viborgas puses audēju fabriku darbinieču streiks Petrogradā (Tagad Sanktpēterburga) ar “Maizes un miera!” prasībām, kas pārauga revolūcijā. Pēc nedēļas imperators atteicās no troņa.